Divi gadi bez Krievijas tirgus: pamatīgs spēriens Latvijas piensaimniekiem un ražotājiem
Foto: AFP/Scanpix

7. augustā aprit divi gadi, kopš Krievija noteikusi embargo vairāku Rietumvalstu produktiem. Latvijā tādēļ vissmagāk cietuši piensaimnieki, kuriem vairākas reizes palīgā steigusi gan valdība, gan Eiropas Savienība (ES). Portāls "Delfi" pēta, kādus zaudējumus krīzē cietuši piena ražotāji un kādus – lielie piena pārstrādes uzņēmumi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Zemkopības ministrijas (ZM) aprēķini liecina, ka Latvijas piensaimnieku zaudējumi kopš 2014. gada augusta pārsnieguši 104 miljonus eiro, turklāt ministrija prognozē, ka piena ražotāju ieņēmumu samazinājums, ņemot vērā arī izmaksāto atbalstu, līdz 2017. gada beigām cenas lejupslīdes dēļ varētu sasniegt 233,5 miljonus eiro.

Izpētot piensaimnieku pērnā gada finanšu pārskatus, secināms, ka virknei kooperatīvu apgrozījums samazinājies par ceturto daļu, līdzīgu kritumu piedzīvojuši arī lielie piena pārstrādes uzņēmumi.

"Šajā laikā summējās trīs krīzes – Krievijas embargo, ES kvotu atcelšana un produkcijas pārprodukcija," portālam "Delfi" atzīst Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Viņa vērtējumā krīzes zemākais punkts varētu būt sasniegts, bet lauksaimniekiem "sliktākais būs tad, kad nāksies saprast, kur viņi pašlaik atrodas un kā no tā tikt ārā". "Kredīti bankām būs jāatdod, un nāksies izdarīt smagas izvēles" min Jansons.

"Embargo iecirta lielu robu, bet tas sakrita ar pārprodukcijas brīdi pasaulē, cena nokritās visur," piebilst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Food Union Krievija Lasāmgabali Zemkopības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form