Foto: DELFI/Shutterstock
Krišjāņa Kariņa vadītās valdības pieteiktais finanšu sistēmas remonts palīdzēja Latvijai neiekļūt "pelēkajā sarakstā" kopā ar valstīm, kas nav veikušas pietiekamas sankcijas cīņā ar naudas atmazgāšanu. Taču vienlaikus arī radīja problēmas daudziem viscaur likumpaklausīgiem uzņēmējiem. Bankas, kas cenšas izvairīties no paaugstinātiem riskiem, masveidīgi slēdz savu ilggadējo klientu kontus. "Delfi" sazinājās ar četriem Latvijas uzņēmējiem, kuri aprakstīja šo situāciju.

Andis Šuliņš vada kompāniju "Bas-Automation", kas veic kuģu automātisko sistēmu apkopi. Arī viņa uzņēmums ir saskāries ar to, ka reiz "Swedbank" vienkārši slēdza viņu kontu. Mēģinājumi, noskaidrot iemeslus, neko neesot devuši. "Cik saprotu, banka vienkārši bija nolēmusi maksimāli atbrīvoties no riskiem," viņš stāsta. "Tiklīdz starp klientiem parādās kompānija, kurā, salīdzinot ar citām, ir vairāk un ilgāk ko pārbaudīt, tā viņiem vienkāršāk ir šādu kompāniju izsvītrot no savu klientu saraksta. Nekā personiska, tikai bizness."

"Uzņēmums nevar patstāvīgi izsekot visu savu partneru godīgumam sadarbībā un darījumos. Kam draud sankcijas? Kur ir šie saraksti? Kā es tos varu redzēt?  Jā, pilnīgi iespējams, ka kāds vienreizējs partneris, ar kuru esam slēguši līgumu, paveikuši darbu un saņēmuši naudu, neiepatīkas bankai. Bet mēs nevaram iepriekš paredzēt, vai viņš iepatiksies vai neiepatiksies bankai. Un mums nav pilnīgi nekādu mehānismu, kā sevi aizsargāt. Iznāk, ka ķeroties pie pasūtījuma, mēs ikreiz riskējam – paveicam klientam darbu un tad ar šausmām gaidām, vai banka ļaus mums no šī klienta saņemt naudu. Lūk, kas ir galvenais! Uzņēmumam nav nekādu opciju, kā saprast, kas tieši neiepatiksies bankai. Un tiklīdz atgadās kas nepatīkams, par vainīgajiem acumirklī kļūstam mēs paši."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!