Nozares ieskatā Saeimas deputātu lēmums aizliegt pildīt un tirgot arī vieglo alu, kura absolūtā spirta daudzums pārsniedz 5,8 tilpumprocentus, divu litru plastmasas iepakojumā negatīvi ietekmēs Latvijas alus nozari un dos priekšrocības kaimiņvalstu alus darītavām.
"Rezultātā pastāv ļoti liels risks, ka atsevišķas alus darītavas Latvijā var slēgt savas ražošanas līnijas, samazinot darbinieku skaitu," teikts paziņojumā.
Alus darītāju asociācija skaidro, ka iepriekš atbalstīja deputātu priekšlikumu aizliegt stiprā alus (virs 5,8%) pildīšanu un tirgošanu divu litru iepakojumā, taču ir kategoriski pret šāda veida ierobežojumu arī vieglajam alum. Aizliegums pildīt vieglo alu divu litru plastmasas pudelēs alus darītājiem prasīs lielas investīcijas, ko tie šā brīža ekonomiskajā situācijā, kad alus tirgus pēdējos četrus gadus krītas no 3% līdz pat 7% gadā, nevar atļauties, uzsver ražotāji. Tāpat šāds aizliegums negatīvi ietekmēs arī uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus.
Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure uzsver, ka divu litru PET iepakojuma pildīšanas līniju pārveide un pielāgošana jaunajām prasībām nav ne vienkārša, ne lēta. "Lielākās alus darītavas un darba devēji, kuru īpašnieki ir ārvalstu kompānijas, Baltijas valstis uztver kā vienu tirgu, tādēļ savas investīcijas ražotnēs plāno visām Baltijas valstīm vienoti. Piemēram, Lietuvā jau šobrīd ir PET pildīšanas iekārtas mazāka tilpuma PET iepakojumam un to ražošanas jaudas ir pietiekamas, lai apkalpotu arī Latvijas tirgu," viņa klāsta, piebilstot, ka pastāv liela varbūtība, ka alus darītavu īpašnieki izvērtēs iespēju pārcelt alus pildīšanu uz Latvijas kaimiņvalsti, jo finansiāli tas ir daudz izdevīgāk.
"Rezultātā mēs Latvijā zaudēsim ne tikai ražošanas jaudas, bet arī darba vietas un nodokļu ieņēmumus, jo alu vairs nebrūvēs un nepildīs Latvijā, bet kādā no kaimiņvalstīm, kā rezultātā vēl vairāk palielināsies arī importa alus īpatsvars Latvijas tirgū," pieļauj Šure.
Alus darītāji arī pauž neizpratni, kādēļ Saeimas deputāti neatbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iepriekš atbalstīto priekšlikumu, kur bija panākts kompromiss, kas apmierināja gan lielāko daļu politiķu, gan ražotājus.
"Ir grūti komentēt, kādēļ vairākums deputātu neņēma vērā atbildīgās komisijas un ražotāju priekšlikumu, par kuru bija panākts kompromiss, proti, 2l PET iepakojuma aizliegums tikai alum, kas stiprāks par 5,8%, neattiecinot to uz visu alus segmentu. Tas kārtējo reizi apliecina, ka uzņēmējiem ir faktiski neiespējami rēķināties ar politiķu solījumiem un plānot savu darbību ilgtermiņā," norāda Šure, atzīstot – šī situācija liecina, ka daļa politiķu šo jautājumu skata "ļoti šauri un neapzinās, kā tas var ietekmēt veselu nozari".
Viņa arī piebilst – deputātu atbalstītās izmaiņas nerisinās arī alkohola patēriņa problēmu pēc būtības, jo tās cēlonis nav alus divu litru iepakojumā. "Šobrīd izveidojas absurda situācija - 6% stipru alu nevarēs pildīt pat viena litra PET pudelē, bet degvīnu bez problēmām varēs nopirkt viena litra iepakojumā," saka Šure.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstījusi aizliegumu tirgot iepakojumā, kura tilpums pārsniedz puslitru, alkoholiskos dzērienus, kura absolūtā spirta daudzums pārsniedz 5,8 tilpumprocentus.
Grozījumi paredz, ka alu, raudzētos dzērienus un pārējos alkoholiskos dzērienus, kurus ražo, sajaucot kopā vairākus alkoholiskos dzērienus, aizliegs pārdot iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz puslitru, ja absolūtā spirta daudzums minētajos alkoholiskajos dzērienos pārsniedz 5,8 tilpumprocentus.
Ierobežojums neattieksies, ja iepakojums ir izgatavots no stikla, keramikas, metāla vai koka. Tāpat ierobežojums neattieksies, ja iepriekš minētos alkoholiskos dzērienus tirgos ražošanas vietā.
Sākotnēji tika plānots aizliegt divu litru iepakojumus dzērieniem, kuros absolūtā spirta daudzums pārsniedz 7,5 tilpumprocentus, un litru, ja absolūtā spirta daudzums dzērienos nepārsniedz 7,5 tilpumprocentus.
