Ministru prezidents sacīja, ka šāda soļa iemesli nav zināmi, un arī detalizētāka informācija nav pieejama. Mazākuma akcionāra rīcību vērtēs pagājušajā nedēļā izveidotajā starpministriju darba grupā, sacīja Dombrovskis.
Jau ziņots, ka otrdien no amata atkāpušies aviokompānijas "airBaltic" privāto akcionāru "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) pārstāvji uzņēmuma padomē - Ilmārs Razumovskis un Žans-Šarls Korsaks. Tāpēc "airBaltic" padomes darbs šobrīd ir paralizēts, kas var nozīmēt, ka aviokompānijas audita pārskats par 2010.gadu, kura iesniegšanu Latvijas valdība lūgusi pasteidzināt, var aizkavēties, jo šis pārskats jāapstiprina uzņēmuma padomei.
"Baltijas Aviācijas sistēmas" pārstāvis Juris Pētersons portālam "Delfi" atteicās sniegt jebkādus komentārus gan motivāciju, kādēļ abi "airBaltic" padomes pārstavji atkāpušies no amata, gan arī par iespējamo jaunas akcionāru sapulces sasaukšanas laiku.
Satiksmes ministrija uzdevusi valdei sasaukt uzņēmuma akcionāru sapulci iespējami ātrākā laikā, bet Komerclikumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar to uzņēmuma akcionāru sapulci jaunu padomes locekļu ievēlēšanai var sasaukt mēneša laikā vai arī ātrāk, ja tam piekrīt visi akcionāri.
Kā jau ziņots, valdība pirmdien ārkārtas sēdē kārtējo reizi skatīja jautājumu par nacionālo lidsabiedrību "airBaltic", taču satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) pēc slēgtās sēdes žurnālistiem sniedza izvairīgas atbildes par pārrunāto. Portāla "Delfi" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka darba grupa cita starpā domā, kā atrisināt izveidojušos konfliktsituāciju starp valsti kā "airBaltic" kontrolpaketes īpašnieku un otru akcionāru – "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS). Tajā, kā zināms, 50% pieder aviokompānijas prezidentam Bertoltam Flikam un tikpat - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) aizpagājušās nedēļas nogalē publiski pauda bažas par "airBaltic" finansiālo stāvokli un naudas izpumpēšanu no lidsabiedrības uz tās pastarpinātiem īpašniekiem – ārzonas firmām. Kampars uzskata, ka valdībai nevilcinoties būtu "agresīvi jāpārņem" situācijas kontrole nacionālajā lidsabiedrība "airBaltic" – jāpārņem informācijas pieejamība par kompānijā notiekošo un operatīvais menedžments. Iepriekš Kampars savā blogā rakstīja, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos aviokompānijas zaudējumi sasniedza 18 miljonus latu un "tie nav izskaidrojami ar kādiem objektīviem ārējiem apstākļiem (piemēram, vulkāna izvirdums, negaidīts degvielas cenu palielinājums u.tml.)".
"airBaltic" ir sašutusi par Kampara pausto un sola vērsties prokuratūrā un tiesā par šo izteikumu nodarīto zaudējumu piedziņu. Tāpat lidsabiedrība uzskata, ka Kamparam pēc šiem izteikumiem būtu jādemisionē.
Maija beigās Satiksmes ministrija prasījusi prokuratūrai informāciju un "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika skaidrojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Saeimā iesniegto vēstuli saistībā ar lūgumu atļaut kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā, kurā minēta Flika iespējamas pretlikumīgās darbības.
KNAB norāda: kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka 2009.gada decembrī, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, Šlesers esot pieprasījis "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam "veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus" par "airBaltic Corporation" reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu ar vairākiem medijiem. "Faktiski masu medijiem pārskaitītā nauda bija domāta Šlesera un LPP/LC popularizēšanai," par kriminālprocesa materiālu ziņām teikts vēstulē.
Iespējams, Fliks 2009. un 2010.gadā ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, pildot Šlesera norādījumus un pārskaitot mediju īpašniekiem 100 000 latu, teikts KNAB vēstulē.
Flikam pieder puse daļu SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS), kam pieder 47,2% "airBaltic" akciju. Fliks bija BAS vienīgais īpašnieks līdz pagājušā gada beigām, bet tagad 50% uzņēmuma kapitāldaļu nonākušas Bahamu salās reģistrētās kompānijas "Taurus Asset Management Fund Limited" rīcībā. Šo kompāniju pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns, un tās ieguldījums ir 9 654 000 latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
