Tostarp nav iesniegts valdības lēmuma projekts, kurā skaidri norādīts Satiksmes ministrijas (SM) kā par nozari atbildīgās ministrijas piedāvātais risinājums.
Nav iesniegts arī aviokompānijas prezidenta Bertolta Flika darbības izvērtējums pēc būtības, trūkst pamatojuma, kāpēc "airBaltic" saimnieciskās darbības rezultāti būtiski atšķiras no iepriekš plānotajiem. Tāpat nav saņems SM kā valsts kapitāldaļu "airBaltic" turētāja viedoklis, vai Fliks turpina baudīt vairākuma akcionāra uzticību.
Premjers nav arī saņēmis "airBaltic" auditēto 2010.gada darbības pārskatu, kas nepieciešams, lai valdībai būtu pilnīga un patiesa informācija par uzņēmuma finansiālo stāvokli un saistībām.
Līdz ar to Augulis vēl joprojām, pēc Pankes teiktā, nav pēc būtības izpildījis valdības un Ministru prezidenta rezolūcijā noteiktos uzdevumus. Tādēļ Dombrovskis satiksmes ministram uzdevis līdz 23. augusta valdības sēdei sagatavot konkrētu un pamatotu priekšlikumu par tālāko rīcību "airBaltic" jautājumā, lai maksimāli efektīvi īstenotu valsts intereses, kā arī saskaņot to ar Finanšu, Tieslietu un Ekonomikas ministrijām.
Vaicāts, kas notiks tad, ja Augulis līdz 23.augusta valdības sēdei neiesniegs premjera prasīto, iztrūkstošo un nepieciešamo informāciju, lai valdība varētu lemt par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, premjera preses sekretārs noteica: "Tad varētu būt interesanti." Vaicāts, vai tad varētu tikt lemts par Auguļa atbilstību amatam, ko premjers iepriekš pieļāva, Panke noteica, ka šo informāciju nevar apstiprināt.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Augulis, saņemot "airBaltic" padomes otrdien atbalstīto priekšlikumu palielināt lidsabiedrības pamatkapitālu par 63 679 065 latu, rosināja valdības vadītāju jau trešdien sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai skatītu jautājumu par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu.
Savukārt premjers norādīja, ka šāda sēde netiks sasaukta līdz brīdim, kad SM būs izpildījusi priekšdarbus. Premjers trešdien izdotajā rezolūcijā noteica virkni uzdevumu, kas nekavējoši jāizpilda satiksmes ministram Augulim, lai valdība varētu skatīt jautājumu par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu.
Premjers uzdeva satiksmes ministram nekavējoties iesniegt konkrētus dokumentus par "airBaltic". Satiksmes ministrs visus ministrijas rīcībā esošos dokumentus iesniedza ceturtdien, portālam "Delfi" sacīja ministrijā. Premjera pārstāvis Panke sacīja, ka Dombrovskis ir saņēmis lielu apjomu dokumentu, ar kuriem viņš mēģinās iepazīties pēc iespējas ātrāk.
Iepriekš premjers izteicās: ja satiksmes ministrs "pietiekami īsā laikā neizpildīs nepieciešamos priekšdarbus ", lai valdība varētu skatīt jautājumu par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, tad Dombrovskis varētu izvērtēt Auguļa piemērotību ieņemamajam amatam. Savukārt satiksmes ministrs sacīja – ja viņa darba izvērtējums un atstādināšana no amata ļaus kompānijai attīstīties, viņš šādam solim būtu gatavs.
Tikmēr "airBaltic" prezidents Bertolts Fliks nodēvējis valdības attieksmi par destruktīvu un brīdinājis par iespējamām būtiskām izmaiņām lidsabiedrības komercdarbībā.
Jau ziņots, ka akcionāru saņemtais aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu. Otrdien padome pieņēma lēmumu un informēja akcionāru par nepieciešamību steidzami palielināt aviokompānijas pamatkapitālu.
To rosināts palielināt par 63,7 miljoniem latu – no tiem par 30 miljonu latu kapitālu piedāvāts palielināt, konvertējot valsts AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) īpašumā esošās lidsabiedrības obligācijas. Savukārt pārējā daļa būtu apmaksa naudā.
Pēc SM teiktā, finansiālā situācija "airBaltic" ir nopietna, un jau martā SM par to esot informējusi Ministru kabinetu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai ir pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām, un, lai nodrošinātu tās turpmāku darbību un attīstību, ir nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus.
SM informēja, ka valdībai ir iesniegti vairāki iespējamie tālākie sabiedrības attīstības varianti. Viens paredz, ka valsts saglabā vairākuma akcionāra statusu, kas nozīmē valsts ieguldījumu pamatkapitāla palielināšanā. Otrs - valsts samazina savu akciju daļu sabiedrībā, kā arī citi varianti.
"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.
"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.