Dombrovskis: tiek meklēti veidi, kā investoriem sadārdzināt uzturēšanās atļauju iegūšanu
Foto: AFP/Scanpix

Ņemot vērā to, ka sistēma ”uzturēšanās atļauja pret investīcijām” nodrošina miljonos latu lielu pienesumu budžetam, nebūtu pareizi šo sistēmu likvidēt, taču ir jādomā par veidiem, kā bremzēt uzturēšanās atļauju izsniegšanas tempu.

To, komentējot Nacionālās apvienības (NA) valdes locekļa Jāņa Iesalnieka publiski pieļauto iespēju, ka NA varētu bloķēt 2014. gada budžeta pieaugumu, ja netiks apturēta uzturēšanās atļauju "tirdzniecība", trešdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Viņš nenoliedz, ka koalīcijā ietilpstošā NA uzstāj uz uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu, taču citi koalīcijā ietilpstošie politiskie spēki nav noskaņoti tik kategoriski.

"Patlaban tiek meklēti veidi, kā, ja ne pilnīgi pārtraukt, tad būtiski samazināt šo uzturēšanās atļauju izsniegšanas tempu," sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka viņš pats atbalsta Ekonomikas ministrijas priekšlikumu no investoriem, kas uzturēšanās atļaujas iegūst apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos, šo atļauju iegūšanu būtiski sadārdzināt.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pirmdien, 26. augustā paziņoja, ka daļu no līdzekļiem, kas tiek iegūts investīciju veidā apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām, būtu jānovirza īpašā ekonomiskās attīstības fondā, no kura tiktu finansēta uzņēmējdarbības attīstība reģionā.

Pēc Dombrovska teiktā, no investoriem varētu tikt prasīts, lai, papildus likumā noteiktajiem ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā vai nekustamajā īpašumā, viņi iegulda vēl 25 tūkstošus latu šajā fondā.

"Tas lielā mērā ietu tādā virzienā, kādu pieprasa NA, turklāt piesaistītu papildu līdzekļus budžetam," uzskata premjers.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, kopš 2010. gada vasaras, kad tika iedarbināta sistēma "uzturēšanās atļaujas pret investīcijām", šādi piesaistītas 419 miljonus latu lielas investīcijas. 80 % no šīm investīcijām ieguldītas nekustamajos īpašumos.

"Delfi" jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kuros līdz šim noteiktie investīciju sliekšņi ir pārrēķināti no latiem eiro.

No 2014. gada 1. janvāra, kad Latvija pievienosies eirozonai, termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā varēs iegūt tie trešo valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas Rīgā vai kādā no lielajām pilsētām iegādājušies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība ir vismaz 142 300 eiro. Tāpat atļaujas varēs pieprasīt arī tie trešo valstu pilsoņi, kuri ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām iegādājušies nekustamos īpašumus par vismaz 71 150 eiro vērtībā.

Līdzīgi kā līdz šim, uz termiņuzturēšanās atļaujām varēs pretendēt arī investori, kas ieguldījuši savus līdzekļus Latvijā esošās kapitālsabiedrībās, kuras nodarbina  vismaz 50 darbiniekus un nodokļos gada laikā samaksā vismaz 28 460 eiro. Lai pretendētu uz uzturēšanās atļauju, šādās kapitālsabiedrībās potenciālajam termiņuzturēšanās atļaujas ieguvējam būs jāiegulda vismaz 35 580 eiro.

Tāpat tiesības pieprasīt un saņemt termiņuzturēšanās atļaujas dzīvošanai Latvijā varēs arī tie trešo valstu pilsoņi, kuri Latvijā reģistrētu kredītiestāžu subordinētajā kapitālā ieguldījuši vismaz 142 300 eiro.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Daniels Pavļuts Ekonomikas ministrija Imigrācija Valdis Dombrovskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form