Dombrovskis: tikai pēc ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas iespējama izaugsme  (13)

Premjers uzskata, ka bieži vien fiskālā disciplīna un ekonomiskā izaugsme tiek nostatīta viena pret otru, bet Latvijas piemērs, pārvarot ekonomisko krīzi, pierādījis, ka tikai ar ekonomikas stabilizāciju vēlāk iespējama ekonomiskā izaugsme. "Ir nepieciešams stabilizēt finanšu sistēmu, pirms atgriezties pie izaugsmes," sacīja valdības vadītājs, bilstot, ka Grieķija neiet šo ceļu un kļūdās savā izvēlē.

Tāpat Dombrovskis kritizēja debates par jauno ES fiskālās disciplīnas līgumu, kas līdz ar budžeta deficīta ierobežojumiem it kā kavēšot ekonomikas izaugsmi. Premjers ir pārliecināts, ka jau līdzšinējā Eiropas valstu, piemēram, Igaunijas, pieredze rāda, ka zems budžeta deficīts nekavē ekonomisko izaugsmi.

Tāpat Dombrovskis mudināja Grieķiju, līdzīgi kā to darīja Latvija, izmantot ES fondus kā vienu no finanšu instrumentiem, lai pārvarētu ekonomisko krīzi.

Premjeram iebilda Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, minot, ka ekonomiskā stabilitāte ir nepieciešama, bet tā viena pati negarantē izaugsmi, kurai nepieciešamie instrumenti ir nacionālo valdību rokās, un kā tādi nav izmantojami tikai ES struktūrfondi.

Savukārt "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks oponēja premjeram, norādot, ka Latvijas pieredze nebūtu derīga Grieķijas situācijā, piemēram, atšķirīgās eksporta struktūras dēļ. "Grieķijas gadījums ir daudz kompleksāks," vērtēja Kazāks.

Ietekmīgās Briseles ekonomikas politikas domnīcas "Bruegel" direktora vietnieks Guntrams Volfs norādīja, ka trīs galvenie pārbaudījumi, ar kuriem saskaras eirozona, ir ekonomiku stabilizācija, plāni izaugsmei un vārīgā banku sistēma.

Pēc Volfa domām, eirozonas valstīm būtu jāatsakās no daļas no savas suverenitātes, lai veidotu federālu institūciju, kas ar nodokļu ieņēmumu palīdzību nepieciešamības gadījumā varētu stabilizēt bankas vai arī valstis. "Tā ir fantāzija, bet fantāzija, kas aizvien biežāk tiek apspriesta dalībvalstīs," debates par Eiropas Savienotajām valstīm jeb ciešu fiskālo savienību komentēja Volfs. "Kad eiro izveidoja, daudzi runāja par monetāru savienību, kurai sekos politiska savienība. Tagad mēs diskutējam par to."

Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens pauda viedokli, ka šādai fiskālai savienībai nepiekritīs ne dalībvalstu valdības, ne vēlētāji. "Cilvēki to negrib, viņi negrib arī politisku savienību," norādīja Hansens.

Kā ziņots, ietekmīgās Briseles ekonomikas politikas domnīcas "Bruegel" direktora vietnieks Volfs Latvijā ieradies pēc EK pārstāvniecības vadītājas ielūguma.