Foto: Publicitātes foto/LETA/DELFI

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada otro ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP otrajā ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro. Ekonomisti vērtē, ka šobrīd saredzami daudzi faktori, kas liek situāciju vērtēt arvien piesardzīgāk, tajā pašā laikā arī nedramatizējot.

"Biedinājumi par eksporta bremzēšanos sāk arvien skaidrāk iezīmēties, un iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi galvenokārt notur iekšzemes pieprasījums. Tomēr arī tas nav visu varošs bez eksporta atbalsta, un pakāpeniski vērojama pieauguma tempu bremzēšanās. Patlaban stabilākais no iekšzemes pieprasījuma komponentiem ir privātais patēriņš ar nelielu izaugsmes palēninājumu, tomēr samērā noturīgs," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

"Vairākās nozarēs pievienotā vērtība 2. ceturksnī ir samazinājusies. Varēja nojaust, ka mīnusu zonā ir transports, taču pievienotās vērtības sarukums par 3,7% ir nedaudz sliktāks par gaidīto. Tāpat nebija šaubu, ka nozares reformu dēļ pievienotā vērtība sarukusi finanšu pakalpojumos (-7,6%), laika apstākļi "samazināja" arī pārējo rūpniecību, kas galvenokārt ir enerģētika (-1,6%)," skaidro "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Savukārt Finanšu ministrijā norāda, ka starp straujāk augošajām nozarēm otrajā ceturksnī bijušas lauksaimniecības, izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī komercpakalpojumu nozares, kas kopā tirdzniecības un nekustamā īpašuma nozarēm nodrošinājušas lielāko devumu Latvijas ekonomikas kopējā izaugsmē. Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē pievienotā vērtība pieaugusi par 12,8%, tajā skaitā lauksaimniecībā par 24,5%, bet mežsaimniecībā – par 5,8%. Komercpakalpojumu nozarē sasniegts 8,9%, bet izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – 8,7% pieaugums.

"Lēnā izaugsme Latvijā ir saistīta ne tikai ar vājāku ārējo vidi un iepriekš gaidāmo izaugsmes tempu kritumu būvniecībā, bet arī ar citiem iekšējiem faktoriem. Latvijas ekonomikai šogad vienkārši nav paveicies, jo gada pirmajā pusē vienlaicīgi sakrita sausie laika apstākļi un elektroenerģijas ražošanas kritums, tranzīta kravu samazinājums un koksnes cenu korekcijas, kā arī ekonomikā joprojām bija jūtama finanšu sektora pārmaiņu īstermiņa negatīvā ietekme," atzīmē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Šobrīd ekonomikā valdošās vēsmas ir labvēlīgas uz vietējo patēriņu vērstam biznesam, kas vēl vismaz tuvākos pāris ceturkšņus varēs baudīt augošās iedzīvotāju pirktspējas augļus. Par iedzīvotāju finansiālās labsajūtas uzlabošanos liecina ne tikai dati par straujo algu pieaugumu, kuru varenāku "uz papīra" padara aplokšņu algu legalizācija, bet arī aptaujās izteiktais iedzīvotāju vērtējums par savu finanšu situāciju, pilnās tirdzniecības centru stāvvietas un piepildītās ēstuves," teic "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

"Krīzes iespējamība, ko definētu plašāk par IKP izaugsmes kritumu divus ceturkšņus pēc kārtas un kas iekļautu arī ienākumu kritumu, bezdarba pieaugumu u.c. negatīvas tendences, joprojām ir ļoti minimāla. Šis gads paies relatīvi mierīgi, taču nākamā gada pirmā puse solās būt pietiekami saspringta. Šogad izaugsmes temps tiek prognozēts 2,4% apmērā, bet nākamgad tas noslīdēs līdz 2%," rezumē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Savukārt Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš uzsver, ka ārējā vidē joprojām valda nenoteiktība, kas negatīvi ietekmēs Latvijas eksporta iespējas. Vienlaikus sagaidāms, ka saglabāsies pozitīvas tendences komercpakalpojumos un uz iekšējo pieprasījumu orientētajās nozarēs. "Pašreizējās tendences liecina, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu būt ap 3%," teic Salmiņš.

Dainis Gašpuitis: Izaicinājumu bagāža liks augt lēnāk


Foto: Publicitātes foto

Kā liecina jaunākā statistika, gada pirmajā pusē IKP izaugsme ir bijusi 2,4%. Izaugsmes tempu palēnināšanās bija gaidāma, taču daudz līganāk, atbilstoši tam, kas šobrīd vērojams Centrāleiropas valstīs, kur izaugsmes temps 2. ceturksnī saglabājas 3-5% amplitūdā. Gada pirmā puse Latvijas ekonomikai izrādījās negaidīti vāja, savukārt Lietuvai un Igaunijai veikums bija labāks nekā gaidīts. Neskatoties uz atšķirībām, kopējā virzība ir uz to, ka nākamais gads būs liesāks par esošo. Otrajā ceturksnī iezīmējas izaugsmes palēnināšanās investīcijās un eksportā. Otrajā ceturksnī ir uzlabojusies privātā patēriņa aktivitāte. Taču sagaidu, ka tās pieauguma temps gada otrajā pusē nedaudz nosēdīsies.

Gan globāli, gan Latvijas kontekstā šobrīd saredzami daudz faktoru, kas liek situāciju vērtēt arvien piesardzīgāk, tajā pašā laikā arī nedramatizējot. ES fondu ieplūde saglabāsies, kas kalpos kā nodrošinājums pret straujāku palēnināšanos. Patēriņš turpinās augt un dzīs ekonomiku uz priekšu. Primāra un augoša negatīvā ietekme sagaidāma no ārējās vides, kas liks šķēršļus apstrādes rūpniecībai un eksportam. Ieilgstot tam ir risks inficēt mājsaimniecību un uzņēmēju noskaņojumu un attiecīgi to tēriņu kāpumu.

Kas mums šobrīd ir groziņā un kāpēc prognozes kļuvušas skābākas?

Par iemeslu ir milzīgais ārējo negatīvo risku klāsts, kuru ietekmei ir potenciāls pieņemties spēkā. Apsteidzošais ekonomikas izaugsmes rādītājs, kas sniedz ieskatu tuvāko deviņu mēnešu perspektīvā un iepriekš ir bijis labs signalizētājs par pagriezieniem ekonomikā, šobrīd liecina vien par lejupslīdes palēnināšanos. Citiem vārdiem, pagrieziena punkts jeb atgūšanās deviņu mēnešu periodā ir ārpus radara. Tikmēr augusta PMI indekss norāda uz tālāku attīstīto valstu izaugsmes palēnināšanos. Pozitīvais aspekts ir, ka pakalpojumu sektors pasaulē kopumā, gan eirozonā joprojām ir spēcīgs. Tas veido lielāko daļu ekonomikas un arī noteiks tālāko izaugsmes attīstības tempu. Būtiskākais jautājums ir – cik ilgi pakalpojumu sektors spēs pretoties negatīvajām tendencēm rūpniecībā un eksportā. Pēdējos 25 gados apstrādes rūpniecības problēmas ir atstājušas ietekmi uz pakalpojumu sektoru. Taču ietekme ir bijusi atšķirīga mēroga, ne vienmēr kritiska. Drīzāk tā bijusi atkarīga no plašākiem nosacījumiem ekonomikā. Globālās tirdzniecības apjomi otrajā ceturksnī samazinājās, turklāt ir indikācijas, ka nospiesta aktivitāte būs noturīga. To apstiprina arī eksporta pasūtījumu zemais līmenis. Arī investīcijas visā pasaulē kļūs piesardzīgākas, un to aktivitāte ir kritusies jau kopš pērnā gada.

Politiskā nenoteiktība pati par sevi reti ir izraisījusi lejupslīdi. Tomēr šie nenoteiktības radītie izaicinājumi kļūst arvien tiešāki. Tirdzniecības karu potenciāls nav sevi izsmēlis, bet drīzāk ieiet spirālē. ASV turpinās konfliktēt ar Ķīnu. Kaut tarifu tiešā ietekme ir salīdzinoši neliela, netiešā ietekme izplešas.

ASV vēlas panākt izmaiņas ne tik daudz tirdzniecībā, cik izmaiņas Ķīnas rūpnieciskajā politikā un ierobežot tās ambīcijas. Kaut Ķīna šobrīd izvēlas atklāti nekonfliktēt, tā nepiekāpsies, bet veiks tiešus un netiešus pretsoļus. Turklāt parādās jauns konfliktu avots – valūtu kari, ko draud aktivizēt ASV kā pretsoli juaņas vērtības kritumam. Spiediens padarīt lētāku dolāru var nākt kā jauns atsitiens Eiropas, tai skaitā, Latvijas eksportētājiem. Tāpat ir augsta varbūtība, ka ASV nespēs panākt tirdzniecības noregulējumu ar Eiropu, kā dēļ uz gada beigām parādīsies jaunas lūzuma līnijas tirdzniecības attiecībās ar ES.

Šim kokteilim klāt nāk nu jau gandrīz droša Lielbritānijas izgāšanās no ES, kas sacels jaunus turbulences viļņus pasaulē, īpaši Eiropā. Lai arī eirozonas ekonomika 3. ceturksnī turpinās augt, Vācijas ekonomika jau ir recesijas gaidās par spīti tam, ka iekšzemes aktivitāte joprojām uztur možu garu. "Brexit" sitīs pa ES eksportu, īpaši pa Vācijas. Nervozākais būs pirmais pusgads, kamēr valdīs neskaidrība un būs augsts stresa līmenis. Negatīvākajā scenārijā aktualizēsies arī Itālijas parādu problēma.

Nebūs, protams, tā, ka visi sēdēs klēpī rokas salikuši. Pretojoties negatīvajām tendencēm, pasaules CB atkal uzgriezīs apgriezienus naudas drukājamām mašīnām un tiks audzēti budžeta tēriņi, kā arī veikti citi stimulējoši pasākumi. Piemēram, Ķīna jau uzsāk auto iegādes veicināšanas pasākumus, kam vajadzētu ļaut Eiropas autobūvētājiem nedaudz atgūties. Tādēļ vērtējums ir kļuvis piezemētāks, bet ne pārlieku pesimistisks. Joprojām eirozonā un Latvijā tiek sagaidīta lēnāka, bet izaugsmes turpināšanās. Krīzes iespējamība, ko definētu plašāk par IKP izaugsmes kritumu divus ceturkšņus pēc kārtas un kas iekļautu arī ienākumu kritumu, bezdarba pieaugumu u.c. negatīvas tendences, joprojām ir ļoti minimāla. Šis gads paies relatīvi mierīgi, taču nākamā gada pirmā puse solās būt pietiekami saspringta. Šogad izaugsmes temps tiek prognozēts 2,4% apmērā, bet nākamgad tas noslīdēs līdz 2%.

Agnese Rutkovska: IKP tur vairs tikai viens valis – iekšzemes pieprasījums


Foto: Publicitātes foto

Biedinājumi par eksporta bremzēšanos sāk arvien skaidrāk iezīmēties, un iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi galvenokārt notur iekšzemes pieprasījums. Tomēr arī tas nav visu varošs bez eksporta atbalsta, un pakāpeniski vērojama pieauguma tempu bremzēšanās. Patlaban stabilākais no iekšzemes pieprasījuma komponentiem ir privātais patēriņš ar nelielu izaugsmes palēninājumu, tomēr samērā noturīgs.

Savukārt investīcijām vērojams nozīmīgāks kritums pieauguma tempā, kas vēl pērn bija mērāms divciparu skaitļos, bet nu vairs tikai nedaudz apsteidz patēriņa izaugsmi.

Eksports 1. ceturksnī vēl ņipri turējās pretī ārējā pieprasījuma "ziemeļu vējiem", tomēr pakāpeniski tā izaugsme bremzējas. Tas atspoguļojas arī galvenās eksportējošās nozares – apstrādes rūpniecības – dinamikā: kokapstrādes izlaide sarūk, ko nosaka vairāki faktori, bet viens no galvenajiem ir ārējā pieprasījuma sarukums, jo īpaši Skandināvijas valstīs. Arī Lielbritānijas krājumu veidošanas kāre breksita gaidās ir sasniegusi piesātinājumu un sāk samazināties, kas arī negatīvi atsaucas uz kokrūpniecības produkcijas pieprasījumu. Ja iepriekš samērā labus pieauguma tempus vēl palīdzēja uzturēt metālapstrāde un augsto tehnoloģiju nozares, tad jūnijā arī augsto tehnoloģiju nozarēs (datori, elektroniskās iekārtas, elektriskās iekārtas un citi mehānismi) vērojams pieauguma tempu straujš kritums. Tomēr eksporta pasūtījumu novērtējumā pagaidām samazinājums augsto tehnoloģiju nozarēm nav novērojams, tāpēc bremzēšanās vairāk saistāma ar sasniegto augsto bāzi, nevis pieprasījuma mazināšanos. Savukārt otrajā rūpniecības apakšnozarē, kas 1. pusgadā uzturēja apstrādes izaugsmi, gatavo metālizstrādājumu ražošanā eksporta pasūtījumu novērtējums šogad ir spēcīgi audzis un optimistisks skats saglabājas arī uz turpmāko attīstību. Tas vismaz daļēji kompensēs kokrūpniecības ražošanas apjomu kritumu.

Savukārt pakalpojumu nozares (izņemot nerezidentu segmentā sarūkošo finanšu sektoru) kopumā 1. pusgadā saglabājušas izaugsmes noturību, kas sasaucas ar iekšzemes pieprasījuma salīdzinošo stabilitāti. Tajā skaitā arī tirdzniecība, kuras izaugsmi sekmēja gan iedzīvotāju ienākumu kāpums, gan jaunu tirdzniecības vietu piedāvājums, tostarp "Akropole", kas tika atklāta tieši 2. ceturksnī.

Kopumā tautsaimniecības izaugsme 2. ceturksnī uz sliktāku 1. ceturkšņa rezultātu fona izskatās pat iepriecinoša: IKP audzis par 0,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 2,9% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu (sezonāli un darba dienu izlīdzināti dati). Tomēr mēs nevaram runāt par kādu būtisku situācijas uzlabojumu, jo 1. ceturkšņa rezultātus pasliktināja īslaicīgi faktori, tostarp laikapstākļi, kas noteica prāvu kritumu enerģētikā. Šis faktors gan saglabāja nelielu negatīvu atblāzmu arī 2. ceturksnī, un 2. pusgadā varētu "pavērst vaigu uz saulaino pusi", enerģētikas kontekstā gan būtu jāsaka – lietaino un sniegoto. Tomēr šis uzlabojums maz spēs kompensēt ārējā pieprasījuma bremzēšanos, un kopumā gaidāms IKP pieauguma tempu samazinājums salīdzinājumā ar pēdējo gadu samērā labo sniegumu (2,9% 2019. gadā iepretim 5,0% 2017. un 2018. gadā), turklāt šā gada prognozes riski ir vairāk lejupvērsti.

Mārtiņš Āboliņš: Latvijas ekonomikai šogad nav paveicies


Foto: LETA

Latvijas ekonomikā negatīvi pārsteigumi šogad noteikti ir vairāk nekā pozitīvas ziņas, un, ja vēl pērnā gada nogalē mēs bijām visstraujāk augošā valsts Austrumeiropas reģionā, tad šobrīd ekonomikas izaugsmes ziņā Latvija jau atrodas vienā no pēdējām vietām mūsu reģionā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas IKP otrajā ceturksnī ir audzis vien par 2,0%, kas ir lēnākais ekonomikas pieaugums pēdējo triju gadu laikā, liecina Centrālās statistika pārvaldes publicētā informācija. Tik zema izaugsme ir nepatīkams pārsteigums, taču vienlaikus to nevajadzētu arī uztvert pārāk dramatiski.

Pēc diviem ļoti labiem gadiem ekonomikā, kad būvniecība apjomi Latvijā auga par vairāk nekā 20% gadā, lēnāka izaugsme šogad jau bija gaidāma, taču šoreiz tā ir sakritusi kopā ar globālās ekonomikas bremzēšanos. Līdz ar to izaugsme ir kļuvusi lēnāka arī citur reģionā, lai arī ne tik izteikti kā Latvijā. Otrajā ceturksnī IKP Lietuvā palielinājās par 3,9% un Igaunijā par 3,6%, savukārt Austrumeiropā vidēji IKP otrajā ceturksnī ir audzis par 3,5%. Tas liek domāt, ka lēnā izaugsme Latvijā ir saistīta ne tikai ar vājāku ārējo vidi un iepriekš gaidāmo izaugsmes tempu kritumu būvniecībā, bet arī ar citiem iekšējiem faktoriem. Manuprāt, Latvijas ekonomikai šogad vienkārši nav paveicies, jo gada pirmajā pusē vienlaicīgi sakrita sausie laika apstākļi un elektroenerģijas ražošanas kritums, tranzīta kravu samazinājums un koksnes cenu korekcijas, kā arī ekonomikā joprojām bija jūtama finanšu sektora pārmaiņu īstermiņa negatīvā ietekme.

Šie faktori labi redzami arī nozaru sniegumā otrajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro ceturksni, finanšu pakalpojumu izlaide sarukusi par 7,6%, transporta nozarē izlaide samazinājusies par 3,7%, savukārt ieguves un enerģētikas ražošana kritusies par 1,6%. Tikmēr būvniecības apjomi otrajā ceturksnī auguši vien par 1%, kas lielā mērā ir skaidrojams ar ES fondu apguves ciklu, kur investīcijas ir palikušas pērnā gada līmenī. Papildu tam Latvijas ekonomikas attīstību jau otrajā ceturksnī, šķiet, būs ietekmējis arī gaidāmais akcīzes nodokļa samazinājums alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā, jo pēc ilgstoša izaugsmes perioda produktu nodokļi Latvijā sarukuši par 3,2%. Līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šobrīd ir gandrīz pilnībā atkarīga no iekšējā patēriņa un pakalpojumu eksporta. Mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī audzis par 3,5%, profesionālo pakalpojumu izlaide palielinājusies par 8,9%, savukārt izmitināšanas un ēdināšanas nozarē fiksēts 8,6% pieaugums.

Protams šī brīža vienreizējie negatīvie faktori, kas bremzē Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir pārejoši, taču tuvākajos ceturkšņos es būtiskus uzlabojumus Latvijas ekonomikas attīstībā nesagaidu. Apsteidzošie indikatori par būvniecību, ražošanu un pasaules tirdzniecību nav iepriecinoši, un līdz gada nogalei Latvijas ekonomikas izaugsme drīzāk kļūs vēl lēnāka. Tādēļ savu šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi esmu samazinājis no 2,8% uz 2,5%.

Savukārt nākošā gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir ļoti neskaidras. Patērētāju noskaņojums ir pozitīvs un pakalpojumu nozaru eksports turpina augt, taču pasaules ekonomikā aina nav ļoti iepriecinoša un risku ir daudz. Šogad pasaulē gaidāma lēnākā izaugsme kopš 2009. gada, un rūpniecība, kā arī pasaules tirdzniecība ir tuvu recesijai. Labā ziņa gan ir tā, ka šie rādītāji ir tālu no līmeņiem, kur būtu jāsatraucas par nopietnu krīzi, savukārt bezdarba un patērētāju noskaņojuma rādītāji gan ASV, gan eirozonā joprojām ir ļoti spēcīgi. Taču signālu par recesijas tuvošanos pasaulē kļūst arvien vairāk un šādā situācijā tirdzniecības karu strauja eskalācija, negaidīti finanšu šoki vai "Brexit" bez vienošanās var arī būtiski pasliktināt situāciju pasaules ekonomikā.

Diemžēl ārējo risku mazināšanai šobrīd nevaram izmantot iekšējos instrumentus, jo iepriekšējos labas izaugsmes gados esam palielinājuši budžeta deficītu un tagad tas jāmazina. Papildu tam budžetā situāciju apgrūtina arī Igaunijas akcīzes izmaiņas un "Rīgas satiksmes" finanšu problēmas, kas vēl vairāk ierobežo jau tā pieticīgās budžeta iespējas nākamajā gadā. Līdz ar to savās prognozēs esmu piesardzīgs un domāju, ka nākamgad Latvijas ekonomika varētu augt par 2,3%.

Agnese Buceniece: Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās vēl krīzi nesola


Foto: Publicitātes foto

Ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī sabremzējās līdz 2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tās galvenā lokomotīve ir mājsaimniecību patēriņš. Investīcijas un eksports arī sekmē izaugsmi, bet to loma mazinās. Paredzams, ka gada otrajā pusē izaugsmes tempi būs nedaudz labāki galvenokārt gan tādēļ, ka būs vairāk darba dienu. Tādējādi šogad kopumā ekonomikas izaugsme gaidāma ap 2,8%.

Šobrīd ekonomikā valdošās vēsmas ir labvēlīgas uz vietējo patēriņu vērstam biznesam, kas vēl vismaz tuvākos pāris ceturkšņus varēs baudīt augošās iedzīvotāju pirktspējas augļus. Par iedzīvotāju finansiālās labsajūtas uzlabošanos liecina ne tikai dati par straujo algu pieaugumu, kuru varenāku "uz papīra" padara aplokšņu algu legalizācija, bet arī aptaujās izteiktais iedzīvotāju vērtējums par savu finanšu situāciju, pilnās tirdzniecības centru stāvvietas un piepildītās ēstuves. Arī statistika liecina par augošu pievienoto vērtību tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs. Saņēmusies, šķiet, nekustamo īpašumu nozare. Noturīgais optimisms un augošie ienākumi joprojām kompensē sarūkošo iedzīvotāju skaitu, kas nenoliedzami tālākā nākotnē vietējam biznesam ir izaicinājums.

Šobrīd ar lielākajiem izaicinājumiem sastopas preču eksportētāji, pārsvarā apstrādes rūpnieki un preču pārvadātāji. Ražošanas apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā otrajā ceturksnī ir bijis ļoti pieticīgs. Savukārt transporta sektorā otrajā ceturksnī – kritums Arī nākamajos ceturkšņos šīm nozarēm neklāsies viegli. ASV un Ķīnas duelī cieš reālā ekonomika – uzņēmumi un iedzīvotāji. Ir sākuši sarukt starptautiskās tirdzniecības apjomi. Pasaules ekonomikā nākamgad gaidāms zemākais pieaugums kopš 2009. gada. Eiropā lielākais zaudētājs ir Vācija, kuras ekonomika ir tuvu krīzei. Izaugsme bremzējas arī citos Latvijai nozīmīgos galamērķos – pārējās Baltijas valstīs (te gan lielākā bremzēšanās vēl priekšā), Skandināvijā un Breksita nenoteiktības nomocītajā Apvienotajā Karalistē. Latvijas ražotāji ziņo par sarūkošiem eksporta pasūtījumiem. Tas viss liecina par to, ka tuvākajā nākotnē daudziem uzņēmumiem mūsu ekonomikā būs jāsadzīvo ar apgrozījuma kritumu.

Visstraujāk otrajā ceturksnī auga lauksaimniecības nozare (+24,5%!). Arī gada otrajā pusē šajā nozarē gaidāms labs pieaugums, ņemot vērā labvēlīgos laikapstākļus, kas ir nodrošinājuši labākas ražas nekā iepriekšējos divos gados. Otrajā pusgadā graudaugu realizācija ārpus Latvijas robežām varētu dot nelielu atspaidu eksportam un pārvadājumiem. Savukārt pērnā gada ātrākais sprinteris, būvniecība, apjomus jau drīzāk notur, nevis audzē un cer uz iespējami ātrāku "Rail Baltica" projekta realizāciju, kas gan rokās tik ātri doties vēl negrib.

Nākamgad pasaules ekonomikas bremzēšanās un nenoteiktības nelabvēlīgie efekti sasniegs kulmināciju – eksports vēl vairāk vājināsies, un, pieaugot uzņēmumu un iedzīvotāju piesardzībai, lēnāk augs arī patēriņš un investīcijas. Tā rezultātā ekonomikas izaugsme Latvijā noslīdēs līdz 2%. Iespēja, ka ekonomikā tuvākā gada laikā iestāsies krīze ir pieaugusi, tomēr tā joprojām ir zema. Gaidāms, ka pasaules ekonomika sāks pamazām atgūties 2021. gadā, kas palīdzēs atgūt spēkus arī Latvijas ekonomikai.

Jānis Salmiņš: Gada pirmajā pusē ekonomika augusi par 2,4%


Foto: Publicitātes foto

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem par iekšzemes kopproduktu (IKP) 2. ceturksnī ekonomika ir augusi par 2%, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni. Kopumā šī gada pirmajā pusē ekonomika augusi par 2,4%

Lai arī ekonomika joprojām aug, tomēr kāpums ir kļuvis lēnāks salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ko ietekmē vairāki faktori.

Kā tika gaidīts, lēnāki kļūst būvniecības pieauguma tempi – 2. ceturksnī kāpums par 1%. Pērn tika pabeigti dažādi lieli privātie būvniecības projekti, savukārt ES fondu investīcijas šogad ir sasniegušas maksimumu un vairs nepieaugs. Attiecīgi lēnāka izaugsme būvniecībā ietekmē arī kopējo investīciju pieauguma tempus, kas šogad ir lēnāki nekā pagājušajā gadā. Investīcijas 2. ceturksnī bija par 4,3% lielākas nekā pirms gada. Atbilstoši būvniecības nozares attīstībai, investīcijas ēkās un būvēs palielinājās par 1%. Savukārt ļoti pozitīvi vērtējami salīdzinoši straujie investīciju pieauguma tempi mašīnās un iekārtās (par 6,4%) un intelektuālā īpašuma produktos (par 12,9%).

Bez iekšējiem faktoriem Latviju kā atvērtu ekonomiku ietekmē arī procesi ārējā vidē – globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana un to ietekme uz pasaules ekonomiku, neskaidrība par Lielbritānijas un ES vienošanās iznākumu, kā arī lēnāka izaugsme ES valstīs. Preču un pakalpojumu eksports 2. ceturksnī pieauga par 1,9%. Mērenākas eksporta iespējas ir ietekmējušas apstrādes rūpniecības nozari, kas 66% no visas saražotās produkcijas realizē ārējos tirgos. Apstrādes rūpniecībā 2. ceturksnī ražošanas apjomi palielinājās par 0,4%. Nedaudz saruka apjomi tādās lielās rūpniecības apakšnozarēs kā kokapstrāde, pārtikas rūpniecība un nemetālisko minerālu ražošana. Tajā pašā laikā stabila izaugsme vērojama metālapstrādes nozarē, poligrāfijā, elektrisko iekārtu ražošanā u.c. apakšnozarēs.

Lēnāka ekonomikas attīstība ES ietekmē arī Latvijas transporta nozari, kur 2. ceturksnī apjomi bija par 3,7% mazāki nekā pirms gada. Būtiski ir samazinājušies pārvadāto kravu apjomi gan dzelzceļā, gan ostās, gan ar šo kravu apkalpošanu saistītajās transporta palīgdarbībās. Negatīva ietekme uz izaugsmi bija arī apjomu samazinājumam finanšu nozarē (2. ceturksnī par 7,6%).

Vienlaikus 2. ceturkšņa datos ir arī pozitīvas ziņas. Pēc iepriekšējos divos gados pieredzētajiem nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, šogad labi izaugsmes rādītāji vērojami lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē (2. ceturksnī pieaugums par gandrīz 13%). Turpina stabili augt pakalpojumu apjomi datorprogrammēšanas nozarē (par 11%), tāpat arī labi izaugsmes rādītāji 2. ceturksnī bija ar tūrismu saistītajā ēdināšanas un izmitināšanas nozarē (kāpums par 8,6%).

Joprojām stabili aug privātais patēriņš, ko veicina situācija darba tirgū un stabilais algu kāpums – šogad 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8%. Mazumtirdzniecības apgrozījums 2. ceturksnī bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Līdzīgi kā iepriekš, pieaugumu galvenokārt ietekmēja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums.

Ārējā vidē joprojām valda nenoteiktība, kas negatīvi ietekmēs Latvijas eksporta iespējas. Vienlaikus sagaidāms, ka saglabāsies pozitīvas tendences komercpakalpojumos un uz iekšējo pieprasījumu orientētajās nozarēs. Pašreizējās tendences liecina, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu būt ap 3%.

Pēteris Strautiņš: Latvija šogad bremzē Baltiju


Foto: Publicitātes foto

Latvijā šogad ekonomika aug lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Sezonāli izlīdzinātajos IKP datos starpība starp Baltijas valstīm nav ļoti liela, ap vienu procentpunktu. Šādi rēķinot, Latvijas ekonomika 2. ceturksnī auga par 2,9%, bet pirmajā pusgadā kopumā par 3,0%. Taču visai neglaimojoši izskatās detaļu salīdzinājums, jo īpaši attiecībā pret Igauniju. Tā var lepoties ar fantastiski strauju "gudro" pakalpojumu nozaru (komercpakalpojumi, informācija un sakari) un investīciju kāpumu, 2. ceturksnī par vairāk nekā 20%. Tas sola kaimiņvalstij straujāku attīstību nākotnē. Lietuvā labāka ir apstrādes rūpniecības dinamika, ir zināms par lielajām investīcijām šajā nozarē.

Vairākās nozarēs pievienotā vērtība 2. ceturksnī ir samazinājusies. Varēja nojaust, ka mīnusu zonā ir transports, taču pievienotās vērtības sarukums par 3,7% ir nedaudz sliktāks par gaidīto. Tāpat nebija šaubu, ka nozares reformu dēļ pievienotā vērtība sarukusi finanšu pakalpojumos (-7,6%), laika apstākļi "samazināja" arī pārējo rūpniecību, kas galvenokārt ir enerģētika (-1,6%). Varam mierināt sevi ar domu, ka šogad gluži vienkārši nav paveicies. Tranzīts un meža nozare ir strauju svārstību riskam pakļautas nozares, 2. ceturksnī svārsta kustība bija lejupvērsta. Šogad būsim lēnāk augošā Baltijas valsts, bet pērn bijām straujāk augošā. Redzam sekas mazām investīcijām rūpniecībā un biroju ēkās nesenā pagātnē. Labojot šīs kļūdas, rezultāti neliks vilties.

Ir arī dažas iepriecinošas ziņas par mūsu ekonomiku. Vissvarīgākā no tām — komercpakalpojumu nozares pieaugums 2. ceturksnī ir paātrinājies līdz 8,9%. Ļoti labi, jo nedrīkstam atpalikt gudro pakalpojumu eksportā. Ir lieliski rezultāti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kurās pievienotā vērtība auga par 12,8%. Lauksaimniecībā labs būs viss gads, mežsaimniecībā gada otrā puse varētu būt sliktāka. Jau otro ceturksni pēc kārtas var redzēt, kā papildu nauda palīdz palielināt veselības aprūpē sniegto pakalpojumu apjomu. Pirmajā pusgadā nozares pievienotā vērtība augusi par 9%, abos ceturkšņos ļoti līdzīgi. Pie straujas izaugsmes atgriezusies viesnīcu un restorānu nozare (8,6%).

Sezonāli neizlīdzinātais IKP 2. ceturksnī gada griezumā auga tikai par 2,0%. Domājams, ka 3. ceturksnī tas augs straujāk (visdrīzāk nedaudz ātrāk par 3%), jo tad būs labvēlīga darba dienu skaita ietekme.

Algu pieaugums šogad nav zaudējis tempu, arī aizņemto darbavietu skaits turpina palielināties. Tāpēc ekonomiskā situācija sabiedrības vairākumam joprojām ir visnotaļ patīkama. Taču pie apvāršņa klīst mākoņi, nākamgad izaugsme visdrīzāk vēl piebremzēsies. Varam pamatoti cerēt uz izaugsmes paātrinājumu 2021. gadā un pēc tam. To varētu virzīt iespējama pasaules ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, Latvijas mājokļu investīciju cikla virzība, kā arī "Rail Baltica" būvniecība. Ir ļoti svarīgi pasaules ekonomikai nelabvēlīgajā periodā nosargāt mājokļu tirgus optimisma aizmetņus. Cerību sniedz tas, ka Rīgas ekonomikā nav gaidāma izaugsmes bremzēšanās, galvaspilsētas eksporta nozarēm kopumā šogad klājas labi. Turklāt caur kreditēšanas un būvniecības cikla atgūšanos arī patēriņš šajā Latvijas daļā var arvien vairāk sākt dzīvot savu, no eksporta daļēji neatkarīgu dzīvi. Lieliskie panākumi investīciju piesaistē ļauj par pasaules ekonomikas sīkajām svārstībām nesatraukties arī Liepājai. Nepieciešamības gadījumā ir jāatbalsta izaugsme ar fiskālo stimulu, vēl jo labāk – Baltijas mērogā koordinētu. Šis nav īstais brīdis, kad uztraukties par valsts parāda līmeni, jo īpaši tāpēc, ka finanšu tirgi Latvijai maksā par naudas glabāšanu pat uz pieciem gadiem.

Galvenais bažu iemesls šobrīd ir reģionu labklājībai īpaši svarīgā apstrādes rūpniecība, kas gada nogalē un nākamgad varētu būt viena no vājākajām nozarēm. Koksnes produktu cenu kritums jau izpaužas, pastāv risks, ka nozares globālais vājums bremzēs līdz šim lielisko metālapstrādes un mašīnbūves attīstību.

Taču Latvijas ekonomikai nedraud ideju izsīkums par to, kā tuvākā un tālākā nākotnē attīstīties. Ideju ir papilnam, un tās pamazām tiek īstenotas. Šī plāna apraksts vienā teikumā ir intelektuālo pakalpojumu īpatsvara kāpums pakalpojumu eksportā, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves daļas pieaugums ražošanā, vienlaikus turpinoties citu apakšnozaru, vispirms kokapstrādes attīstībai. Taču šo ideju īstenošanas grafiku var kādu laiku traucēt nestabilitāte eksporta tirgos.

FM: Latvijas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī palēninājusies līdz 2,0%


Foto: LETA

Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī pazeminājusies līdz 2,0%, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, kas ir vēl nedaudz lēnāk, nekā rādīja pirms mēneša publiskotie iekšzemes kopprodukta ātrā novērtējuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,7%, kas tāpat ir par 0,1 procentpunktu mazāk, nekā liecināja IKP ātrais novērtējums.

Otrā ceturkšņa ekonomikas izaugsme gada griezumā bijusi lēnākā kopš 2016.gada trešā ceturkšņa un attīstības tempu samazināšanos noteicis vairāku faktoru kopums, tajā skaitā pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos, samazinot apstrādes rūpniecības izaugsmes tempus, Krievijas kravu tranzīta kritums Latvijas ostās un dzelzceļā, kā arī samazinājums nerezidentu apkalpošanā finanšu sektorā un zemāki produktu nodokļu apjomi, kur ietekmi sāka atstāt pierobežas tirdzniecības mazināšanās. Arī būvniecības nozares attīstība būtiski palēninājusies, otrajā ceturksnī uzrādot vairs tikai 1,0% pieaugumu, kamēr divos iepriekšējos gados tā bija sasniegusi divciparu skaitļos mērāmu kāpumu.

Savukārt starp straujāk augošajām nozarēm otrajā ceturksnī bijušas lauksaimniecības, izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī komercpakalpojumu nozares, kas kopā tirdzniecības un nekustamā īpašuma nozarēm nodrošinājušas lielāko devumu Latvijas ekonomikas kopējā izaugsmē. Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē pievienotā vērtība pieaugusi par 12,8%, tajā skaitā lauksaimniecībā par 24,5%, bet mežsaimniecībā – par 5,8%. Komercpakalpojumu nozarē sasniegts 8,9%, bet izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – 8,7% pieaugums.

Bez jau minētajām transporta un finanšu pakalpojumu nozarēm ar attiecīgi 3,7% un 7,6% kritumu, lejupslīdi otrajā ceturksnī piedzīvojusi arī pārējā rūpniecība, tajā skaitā ieguves rūpniecība un enerģētika, kas samazinājusies par 1,6%, kamēr apstrādes rūpniecība augusi tikai par 0,4%.

Arī otrā ceturkšņa dati no izlietojuma puses apstiprina, ka izaugsmes tempu bremzēšanos noteikusi ārējā pieprasījuma mazināšanās, preču un pakalpojumu eksportam kopumā pieaugot tikai par 1,9%, gan būtiski zemāki investīciju pieauguma tempi, bruto pamatkapitāla veidošanai otrajā ceturksnī palielinoties par 4,3%, kamēr iepriekšējos gados pieaugums pārsniedza desmit procentus. Savukārt privātā patēriņa pieauguma tempi saglabājušies salīdzinoši spēcīgi 3,5% apmērā, kam pamatu nodrošina joprojām strauji augošās algas, bezdarba kritums, kā arī straujāka pērn veiktā pensiju indeksācija. Sabiedriskais patēriņš otrajā ceturksnī palielinājies tikai mēreni - par 2,3%, un tādās publiskā sektora nozarēs kā izglītība un valsts pārvalde un aizsardzība gada pieauguma tempi nepārsniedz 2%.

Šā gada pirmajā pusē kopā Latvijas ekonomika, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, palielinājusies par 2,4%, savukārt, ņemot vērā darba dienu skaita ietekmi, pieaugums pēc izlīdzinātiem datiem bijis būtiski augstākā 3,0% līmenī. Augstāki sezonāli izlīdzinātie dati, kas savā ziņā precīzāk raksturo Latvijas ekonomikas pašreizējā brīža attīstības tempu, ļauj nākamajos ceturkšņos sagaidīt augstākus pieauguma tempus arī neizlīdzinātajos datos. Vienlaikus situācija ārējos tirgos joprojām saglabājās ne īpaši labvēlīga Latvijas eksportam, izaugsmes prognozes pasaules ekonomikai kopumā un īpaši eirozonai arvien tiek samazinātas, Eiropas Savienības ekonomiskās konfidences indekss jau vairāk nekā gadu pastāvīgi samazinās, augustā noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 2013.gada. Pasaules tirdzniecības attīstību kavē augošās protekcionisma tendences un ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, bet Eiropā situāciju pasliktina neskaidrības par Lielbritānijas izstāšanās procesu no ES un Vācijas rūpniecības nozares problēmas. Līdz ar to arī atvērtā Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā divos iepriekšējos divos gados.

Kamēr ārējie riski Latvijas ekonomikai pēdējo mēnešu laikā ir tikai palielinājušies, izaugsmes tempu palēnināšanās būvniecības un informācijas tehnoloģiju nozarēs iezīmē nedaudz vājinājušos iekšējos riskus saistībā ar nepietiekamajiem darbaspēka resursiem un pārmērīgi strauju algu kāpumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!