Otrdien Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas rosinātos Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumus, kā arī izmaiņas apdrošināšanas prasībās un minimālajos limitos.
Ministru kabineta noteikumu projekta "Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi" mērķis ir noteikt kārtību, kādā Latvijas Republikas gaisa telpā veic bezpilota gaisa kuģu lidojumus; kritērijus un kārtību bezpilota gaisa kuģu lidojumu atvieglošanai, ierobežošanai un aizliegšanai; informācijas, kas nepieciešama bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, aprites kārtību, kā arī tās nodrošināšanas finansēšanas kārtību.
Projekts stājas spēkā 2021.gada 1.jūlijā.
Šobrīd kārtību, kādā veic bezpilota gaisa kuģu lidojumus, regulē Eiropas Komisijas 2019.gada 24.maija Īstenošanas regula (ES) 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām, likuma "Par aviāciju" 47.pants un 117.6 pants, kā arī Ministru kabineta 2019.gada 13.augusta noteikumi Nr.368 "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi", kas zaudēs spēku 2021.gada 1.jūlijā, skaidro Satiksmes ministrija (SM).
Projekts nepieciešams regulas Nr.2019/947 piemērošanai, kā arī aptver vairākus nacionālās kompetences jautājumus saistībā ar bezpilota gaisa kuģu lidojumiem.
Regula paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir tiesības paredzēt atšķirīgus bezpilota gaisa kuģu lidojumu nosacījumus, tos atvieglojot, ierobežojot vai aizliedzot. Valstis to var īstenot, izveidojot bezpilota gaisa kuģu ģeogrāfiskās zonas (UAS ģeogrāfiskās zonas) drošības, drošuma, privātuma vai vides apsvērumu dēļ, ņemot vērā katras valsts nacionālās intereses.
Svarīgs aspekts, ka EASA ir informējusi, ka par UAS ģeogrāfiskajām zonām 2021.gada otrajā ceturksnī ir paredzēts izstrādāt dokumentus "Attiecīgie līdzekļi atbilstības panākšanai un vadlīnijas". AMC par UAS ģeogrāfiskajām zonām gan joprojām nav pieejams, kas būtiski apgrūtina projekta pilnvērtīgu izstrādi, jo nav skaidrības par tehniskajiem nosacījumiem, kas jāievēro, lai informāciju par UAS ģeogrāfiskajām zonām darītu publiski pieejamu plaši izmantotā digitālā formātā, kā to paredz regula, skaidro SM.
Ņemot vērā visus pašreizējos faktorus, paredzēts, ka līdz 2021.gada 1.oktobrim SM izstrādās un iesniegs Valsts kancelejā grozījumus noteikumos, papildinot tos ar nepieciešamajām tiesību normām par UAS ģeogrāfisko zonu izveidošanas kārtību, tostarp nosakot termiņus, datu formātu, datu kvalitātes prasības un veidu, kādā Latvijas gaisa satiksme saņem informāciju par UAS ģeogrāfiskajām zonām.
Projektā ietvertās tiesību normas par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem nodrošina iepriekšējo noteikumu pēctecību, nodrošina regulas piemērošanu, kā arī iedibina pamatprincipus UAS ģeogrāfisko zonu publiskai pieejamībai plaši izmantotā unikālā digitālā formātā no 2022.gada 1.janvāra.
Projektā paredzēts, ka, veicot bezpilota gaisa kuģa lidojumus augstumā virs 120 m no zemes vai ūdens virsmas, bezpilota gaisa kuģim ar maksimālo pacelšanās masu virs 4 kg jābūt aprīkotam ar automātisku signāla devēju, kas lidojuma laikā nodrošina iespēju gaisa satiksmes vadības sistēmai nepārtraukti noteikt tā atrašanās vietu. Šīs tiesību normas mērķis ir mazināt riskus un apdraudējumus civilās aviācijas drošumam un drošībai gadījumā, ja lidojuma laikā bezpilota gaisa kuģis zaudē vadāmību un kļūst nekontrolējams.
Projekts paredz arī nosacījumus, kas jāievēro, pārlidojot trešajām personām piederošus īpašumus bez saskaņojuma ar īpašnieku, valdītāju vai lietotāju. Tiesību normas mērķis ir bez īpaša pamatojuma neierobežot lidojumus, vienlaikus paredzot nosacījumus, lai pārlidojums būtu drošs.
Projekts paredz, ka prasības tiek attiecinātas arī uz bezpilota gaisa kuģi atsaitē ar maksimālo pacelšanās masu, kas nepārsniedz 1 kg. Šis ir valstu nacionālās kompetences jautājums, tomēr, ņemot vērā to, ka arī šāda bezpilota gaisa kuģa lidojumi var radīt draudus drošumam un drošībai, ir lietderīgi piemērot vienotas prasības, uzsver SM.
Līdz ar projekta stāšanos spēkā, netiks ieviesti jauni vai pilnveidoti esošie Civilās aviācijas aģentūras pakalpojumi. Civilās aviācijas aģentūras bezpilota gaisa kuģa jomas sniegtos pakalpojumus ir iespējams pieprasīt un saņemt klātienē, kā arī neklātienē – elektroniski un ar pasta starpniecību.
Tāpat apstiprinātas jaunas apdrošināšanas prasībās gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem, tostarp attiecībā arī uz lidojumiem, kas tiek veikti ar bezpilota gaisa kuģiem.
salīdzinājumā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu nosaka jaunas apdrošināšanas prasības un minimālos atbildības limitus; atkāpes no apdrošināšanas prasībām.
Noteikumu projektā noteiktajām apdrošināšanas prasībām un minimālajiem atbildības limitiem ir uz riskiem balstīta pieeja, sasaistot tos ne tikai ar bezpilota gaisa kuģa maksimālo pacelšanās masu, bet arī darbības kategorijām, skaidro SM.
Vienlaikus paredzēts, ka, lai veiktu bezpilota gaisa kuģu lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā, apdrošināšanas prasības attiecas uz bezpilota gaisa kuģa īpašnieku vai bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantu, kurš uzņemas kopējo atbildību par lidojumu veikšanu.
Tas skaidrojams ar to, ka lidojumus iespējams veikt arī ar citai personai piederošu bezpilota gaisa kuģi, turklāt obligāta reģistrācijas un bezpilota gaisa kuģa marķēšanas prasība ir noteikta bezpilota gaisa kuģa sistēmu ekspluatantam (nevis bezpilota gaisa kuģa īpašniekam), tādējādi nodrošinot iespēju izsekot, kura persona uzņemas kopējo atbildību par veikto bezpilota gaisa kuģa lidojumu, kā arī potenciālajiem nodarītajiem zaudējumiem trešajām personām. Papildus tam zaudējumi trešajām personām var tikt atlīdzināti saskaņā ar personas vispārējo civiltiesisko apdrošināšanu, līdz ar to šādos gadījumos riski tiek segti neatkarīgi no tā, kurš veicis apdrošināšanu.
Noteikumi paredz noteikt minimālo atbildības limitu 50 000 eiro vienam apdrošināšanas gadījumam un apdrošināšanas periodam kopā, ja bezpilota gaisa kuģu lidojumi tiek veikti atvērtās kategorijas A1 un A2 apakškategorijā (virs trešajām personām un to tiešā tuvumā, kā arī ja lidojumi tiek veikti tuvāk par 150 m no dzīvojamo, tirdzniecības, rūpniecības vai atpūtas teritorijām). Gadījumos, kad lidojumi tiek veikti atvērtajā kategorijā ar bezpilota gaisa kuģi, kura pacelšanās masa ir līdz 20 kg, un tiek ievērotas ekspluatācijas prasības, bezpilota gaisa kuģa minimālie atbildības limiti nav noteikti.
Savukārt, ja bezpilota gaisa kuģu lidojumi tiek veikti specifiskajā kategorijā vai bezpilota gaisa kuģa maksimālā pacelšanās masa ir 20 kg vai vairāk, tādējādi paaugstinoties riskiem, minimālajiem atbildības limitiem ir jāatbilst regulā noteiktajam. Regulā noteiktie minimālie atbildības limiti ir piesaistīti bezpilota gaisa kuģa maksimālajai pacelšanās masai un izteikti Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) norēķinu vienībās, kuru vērtība ir mainīga, un to nosaka, izmantojot SDR valūtu grozu. Piemēram, bezpilota gaisa kuģiem ar maksimālo pacelšanās masu līdz 500 kg minimālais atbildības limits ir 0.75 SDR jeb aptuveni 850 000 eiro.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka vispārīgās apdrošināšanas prasības netiek piemērotas, ja lidojumi tiek veikti ar bezpilota gaisa kuģiem, kuru maksimālā pacelšanās masa ir mazāka nekā 250 g un maksimālais lidojuma ātrums ir mazāks nekā 19 m/s.
Papildus tam vispārīgās apdrošināšanas prasības netiek attiecinātas arī uz valsts pārvaldes iestādēm, kas lidojumus veic atvērtās kategorijas ietvaros ar bezpilota gaisa kuģiem, kuru kopējā pacelšanās masa ir līdz 20 kg.
Lai bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantiem un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu iespēju pielāgoties izmaiņām regulējumā, paredzēts ka apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti līdz 2021.gada 31.decembrim, tiek noteikti minimālie apdrošināšanas limiti, kas bija spēkā līdzšinējos noteikumos.
