Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanai paredzētā finansējuma izlietošanā ir bijušas nepilnības, ko plānots novērst, taču ne visi Valsts kontroles (VK) ziņojumā paustie pārmetumi ir pamatoti, otrdien sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, komentējot VK revīzijas ziņojumu par nepilnībām ĀCM apkarošanā.
"Ir atsevišķi punkti [VK ziņojumā], kas, protams, ir vērā ņemami, nepilnības ir bijušas. (..) Mēs esam gatavi tos izskatīt un noteikti arī novērst," pauda Dūklavs.
Vienlaikus viņš piebilda, ka ne visi VK pārmetumi ziņojumā ir pamatoti, ņemot vērā to, ka prioritāte ir ĀCM apkarošana nevis līdzekļu izlietojuma uzskaite. "Kad sākas tāda [mēroga] slimība un nelaime, es neskatīšos, vai viena mašīna ir nopirkta pareizi vai nepareizi. Man galvenais ir, lai tā slimība tiktu apturēta," uzsvēra Dūklavs, komentējot VK pārmetumus par to, ka PVD ir iegādājies 22 automašīnas kontrolpunktu vajadzībām, mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, taču sešas no tām ir nonākušas centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un netiek izmantotas paredzētajiem mērķiem.
Ministrs arī noraidīja VK pārmetumu, ka ZM nav savlaicīgi izstrādājusi ĀCM apkarošanas stratēģiju, norādot, ka nav iespējams paredzēt, vai pēc trim vai četriem gadiem Latvijā izplatīsies ĀCM, un savlaicīgi izstrādāt noteikumus. ZM sāka izstrādāt ĀCM apkarošanas stratēģiju tiklīdz slimība sākās Lietuvā. Arī PVD savlaicīgi bija gatavs pārbaudīt, vai cūkkopības saimniecībās biodrošības prasības ir īstenotas atbilstoši noteikumiem.
"Mūsu lauciņš bija braukt pa saimniecībām, braukt pa mājām, pārbaudīt visus dzīvniekus, konstatēt, vai viņi ir slimi un tā tālāk. Ir pārbaudīti vairāk nekā 20 tūkstoši saimniecību," uzsvēra Dūklavs.
Arī ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece aģentūrai BNS pavēstīja, ka ZM nepiekrīt visiem VK revidentu secinājumiem. "Pamatā izlietotais finansējums mērķi ir sasniedzis - ĀCM izplatība mājas cūkām ir ierobežota un cūkkopības nozare ir pasargāta no iznīcināšanas," viņa uzsvēra, piebilstot, ka Latvijā ĀCM ir skāris kopumā 41 saimniecību un iznīcinātas 777 mājas cūkas, turpretī Igaunijā iznīcināti apmēram 22 tūkstoši mājas cūku, bet Lietuvā - apmēram 19 tūkstoši.
Viņa arī piebilda, ka VK pārmetumam, ka ministrija kā galveno ĀCM ierobežošanas veidu ir izvēlējusies veselu cūku nokaušanu un kompensāciju izmaksu, nav pamata. "Primārais pasākums bija biodrošības pasākumu ieviešana un uzturēšana saimniecībās un tikai tiem dzīvnieku īpašniekiem, kuri uzskatīja, ka nespēj ieviest biodrošības prasības, un pieņēma lēmumu cūkas izkaut, tika izmaksāta kompensācija. Šādu kompensāciju izmaksāšanu atbalsta arī Eiropas Savienības eksperti. Izkaujot cūka "nedrošajās" saimniecībās, kuras pamatā turēja cūkas tikai pašpatēriņam, tika panākta lielāka drošība komercsaimniecībām," uzsvēra Muceniece.
Tāpat Muceniece norādīja, ka ZM lēmumu izmaksāt kompensācijas par tirdzniecības traucējumiem pieņēma, balstoties uz Eiropas Komisijas (EK) lēmumu, kas noteica stingrus ierobežojumus dzīvu cūku, cūkgaļas un tās produktu izvešanai no ĀCM riska zonām, praktiski paralizējot cūkkopju darbu.
Viņa atzīmēja, ka ZM arī kategoriski iebilst, ka kompensāciju saņemšana deva iespēju lauksaimniekiem gūt peļņu.
Tāpat Muceniece piebilda, ka VK pārmetumi ZM par nepietiekamu kontroli pār tām saimniecībām, kuras saņēma kompensācijas par cūku izkaušanu un apņēmās gadu neturēt cūkas, lai gan 17 piemājas saimniecībās cūku turēšana atsākta ātrāk, ir nevietā. "Jānorāda, ka kopējais saimniecību skaits, kurās cūkas izkāva, bija ap 1,7 tūkstoši un PVD kapacitāte neļauj sistemātiski kontrolēt katru novietni," viņa sacīja.
Jau vēstīts, ka VK otrdien publiskojusi slēdzienu, kurā secināts, ka par spīti veiktajiem pasākumiem un iztērētajiem līdzekļiem, ĀCM izplatība mājas un meža cūku populācijā Latvijā turpinās, negatīvi ietekmējot lopkopības nozari.
VK ziņojumā minēts, ka ZM ieviesa pasākumus mežacūku skaita ierobežošanai, kā arī sāka stiprināt biodrošības prasības tikai pēc tam, kad Latvijā tika konstatēts pirmais ĀCM gadījums, lai gan aicinājumi izstrādāt ĀCM apkarošanas rīcības plānu bija arī agrāk.
Tāpat VK pārmet, ka ZM izvēlējās nokaut neinficētas, veselas cūku un kompensēt izmaksas dzīvnieku īpašniekiem, lai gan Eiropas Komisijas izstrādātajās vadlīnijās bija iekļauti arī citi slimības izplatības ierobežošanas veidi, piemēram, striktas biodrošības prasības cūku audzētājiem un attiecīgi rūpīga kontrole saistībā ar cūku izcelsmes produktu pārvietošanu, nosūtīšanu utt.
Izvērtējot kompensāciju izmaksas par biodrošības prasību nenodrošināšanu, VK revidenti secināja, ka neviena valsts institūcija neuzrauga, vai cūku turētāji, kas saņēma šo kompensāciju, ievēro nosacījumu - vismaz gadu cūku novietnē neturēt cūku sugas dzīvniekus.
Kopumā VK ir izstrādājusi deviņus ieteikumus, lai uzlabotu ZM uzraudzību pār padotības iestāžu veikto budžeta plānošanas procesu, tai skaitā uzlabojot iestāžu iekšējo kontroļu procesu un palielinot piešķirto līdzekļu izmantošanas efektivitāti un lietderību.
