Dūklavs: ES Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošana tā arī palikusi solījumu līmenī
Foto: LETA

Eiropas Komisijas (EK) līdz šim vārdos solītā un pirmdien Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē prezentētā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošana pēc 2020. gada tā arī palikusi solījumu līmenī un ar samazinātu finansējumu, pirmdien tikšanās laikā sprieduši zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministre Jūlija Kloknere.

Tāpat ministru domas sakritušas par EK piedāvātajiem regulu priekšlikumiem, secinot, ka lauksaimniekiem nesamērīgi palielināsies dažādas vides un klimata prasības, tajā pašā laikā samazinoties finansējumam. Kā norāda Zemkopības ministrija (ZM), finansējuma samazināšana laukiem nav atbalstāma.

"Gan Vācijas ministre, gan es uzskatām, ka šādā situācijā atbalstu lauku attīstībai ir nepieciešams papildus finansēt arī no citiem Eiropas Savienības fondiem," pēc tikšanās teicis Dūklavs. Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministre paudusi izpratni par Latvijas prasību turpināt tiešmaksājumu konverģenci jeb izlīdzināšanu dalībvalstu starpā, bet norādījusi, ka ir jāvērtē darbaspēka un citu ražošanas izmaksu atšķirības. Bez tam viņa uzsvēra, ka Vācija ir pret tiešmaksājumu "griestu" ieviešanu lauksaimniekiem.

Pirmdien Luksemburgā notikušajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sēdē EK dalībvalstīm izklāstīja savus jaunos regulu priekšlikumus par ES Kopējo zivsaimniecības politiku un KLP pēc 2020. gada. Saskaņā ar EK priekšlikumu par KLP tiešajiem maksājumiem Latvijai vidējais tiešmaksājumu apmērs pieaugs tikai par 2%, sasniedzot 77% no ES vidējā līmeņa, kam Latvija nepiekrīt.

"Ļoti zemais tiešmaksājumu līmenis kombinācijā ar samazinātu lauku attīstības finansējumu jau otro periodu pēc kārtas būs smags trieciens Latvijas lauksaimniecībai. Valstīm, kam ES atbalsts uz vienu hektāru kopā ir zem 90 procentiem no ES vidējā līmeņa, lauku attīstības finansējuma samazināšana nav pieļaujama," uzsvēris Dūklavs. Vienlaikus gan viņš arī norādījis, ka "Latvija ir apmierināta, ka varēs turpināt vienoto platību maksājumu shēmu, saistīto atbalstu, kā arī mazo un jauno lauksaimnieku shēmu."

Savukārt LZMP diskusijā par ES Kopējo zivsaimniecības politiku Dūklavs, runājot par zvejas iespējām 2019. gadam uzsvēris, ka līdzšinējai labajai praksei par zivju krājumu pārvaldību Baltijas jūrā par pamatu ir jāņem BALTFISH (Baltijas jūras valstu zivsaimniecības ekspertu sadarbības forums) ietvaros sagatavotie priekšlikumi. Bez tam, lemjot par nozvejas kvotām, ir jāņem vērā sociāli ekonomiskā ietekme, ko radītu straujais zvejas iespēju samazinājums, kā arī zvejas iespēju svārstībām starp gadiem nevajadzētu pārsniegt 20% līmeni. Jautājumā par zvejas iespēju Svalbārā zemkopības ministrs aicināja EK steidzami īstenot nepieciešamās darbības, lai zveju varētu sākt nekavējoties, īpaši ņemot vērā apstākli, ka vienošanās LZMP par sniega krabju zvejas iespējām tika panākta jau 2016. gada beigās.

EK 1. jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par KLP 2021.–2027. gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Saskaņā ar EK priekšlikumu nākamajā plānošanas periodā KLP lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15%, salīdzinot ar 2014.–2020. gadu. Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam par 15% nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā, norāda ZM.

Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES saskaņā ar EK priekšlikumu būs 3,9%. Tiešmaksājumu apjoms nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā. Saskaņā ar pašreizējo EK piedāvājumu tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem pieaugs par vienu eiro gadā – EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos, uzsver ZM.

Source

DELFI Bizness

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Savienība Jānis Dūklavs Lauksaimniecība Zemkopības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form