Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina valdību atbalstīt Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu atļaut bērniem līdz 12 gadu vecumam saņemt pakalpojumus "zaļajā" režīmā, ja viņus pavada vakcinēti vai pārslimojuši pieaugušie ar Covid-19 sertifikātu. Pretējā gadījumā valdībai ir jālemj par atbalsta pasākumiem ēdināšanas nozarei, jo uzņēmumi var darboties tikai "dzeltenajā" režīmā un to darbība ir būtiski ierobežota. Nemainoties normatīvajam regulējumam, jau tuvākajā laikā lielākā daļa nozares uzņēmumu būs spiesti atlaist daļu darbinieku vai pilnībā slēgt biznesu.
"Es kā labticīgs uzņēmējs un atbildīgs pilsonis visu vasaru ne tikai mēģināju noturēt savu biznesu, bet arī strādāju pie tā, lai visi mani 270 darbinieki būtu vakcinēt. Burtiski runāju ar katru darbinieku, solot, ka tas ļaus mums rudenī atsākt darbu ierastajā režīmā. Diemžēl pašlaik valstī spēkā esošais regulējums to neļauj, absurdi diskriminējot ģimenes ar bērniem, kas ir mūsu galvenā mērķauditorija," uzsver LRB valdes loceklis un restorānu tīkla "Vairāk Saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.
Ēdināšanas uzņēmumiem, darbojoties "dzeltenajā" režīmā, ir jāievēro virkni epidemioloģisko drošības prasību, piemēram, 2 m starp galdiņiem, kas ļauj strādāt tikai ar 50% jaudu. Tā rezultātā būtiski samazinās arī uzņēmuma apgrozījums, bet fiksētās izmaksas, piemēram, telpu noma un komunālie maksājumi paliek nemainīgi.
"Tā turpinot, pavasarī Latvijā ēdināšanas nozarē būs katastrofa, jo pašlaik jau lielākajā daļā Eiropas valstu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi strādā ar pilnu jaudu. Darbinieku migrācija uz citām valstīm ir tikai laika jautājums. Piemēram, Dānijā pavāra stundu likme ir 23 eiro, Somijā un Anglijā - 18 eiro… Vismaz puse no aizbraukušajiem neatgriezīsies! Un šī tiešām jau ir valstiska problēma, jo mēs nedrīkstam zaudēt jaunus darbspējīgus cilvēkus," norāda E. Bērziņš.
2021. gadā 65% ēdināšanas uzņēmumu, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, ir būtiski samazinājies apgrozījums, liecina LRB īstenotā biedru aptauja. 36% uzņēmumu ir pesimistiski noskaņoti un uzskata, ka bez valsts atbalsta neizdzīvos. Par efektīvāko un ilgtermiņā labāko valsts atbalsta instrumentu 88% aptaujāto uzņēmēju uzskata samazinātā PVN ieviešanu. Tāpat par nozīmīgiem atbalsta instrumentiem tiek uzskatītas algu subsīdijas un apgrozāmo līdzekļu granti, jo fiksētās izmaksas uzņēmumam nemainās arī pie zemāka apgrozījuma. Mazāk balso par dīkstāves pabalstiem, kas nemotivē darbiniekus strādāt.
LRB aptauja liecina, ka ēdināšanas uzņēmumu darbinieku vakcinācijas aptvere ir būtiski lielāka nekā valstī kopumā - aptuveni pusē visu uzņēmumu ir vakcinēti 60-80% darbinieku. Savukārt 27,3% uzņēmumu ir vakcinēti vairāk nekā 90% darbinieku, bet 13,6% uzņēmumos ir vakcinēti 100% darbinieku.
Lai uzņemtu iespējami daudz klientu un noturētu uzņēmuma apgrozījumu, 80% ēdināšanas uzņēmumu viesus vasaras sezonā uzņēma gan iekštelpās, gan terasēs. Diemžēl ar rudens sezonas iestāšanos viesu vēlme baudīt maltīti ārtelpās samazinās, bet pieprasījums pēc regulārām maltītēm iekštelpās pagaidām nepieaug, radot bažas par strauju apmeklētāju skaita kritumu.
Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 30 tūkst. cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Viesmīlības uzņēmumi ir nozīmīga tūrisma nozares sastāvdaļa, kura veido 5% no Latvijas IKP. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina VID dati. LRB analīze liecina, ka nozares uzņēmumi nodokļos valstij nomaksājuši 20% no apgrozījuma, kas ir pusotru reizi vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi.
