"Mācību iestāžu ēdinātāji piemērojas darba režīmam, kad mācības notiek pilnībā vai daļēji attālināti, bet bērnu skaits, kas apmeklē skolas un bērnudārzus, ir bijis svārstīgs un pakāpeniski samazinās. Savukārt birojos arvien lielāka daļa darbinieku strādā attālināti, līdz ar to pamatīgs ieņēmumu kritums ir arī ēdinātājiem biroju ēkās. Restorānos un kafejnīcās tirdzniecības centros un citviet oktobrī ieņēmumi ir samazinājušies, un kritums turpinās. Vienlaicīgi, krītoties ieņēmumiem, izdevumi lielākoties paliek tādā pašā līmenī – komunālie maksājumi, noma, darbinieku algas," norāda viens no Latvijas ēdinātāju apvienības dibinātājiem Valters Bruss.
"Gadījumā, ja tiks ieviests ārkārtas stāvoklis un jauni ierobežojumi, ieņēmumi ēdināšanas nozarē varētu apsīkt pavisam un šādā situācijā bez valsts atbalsta lielai daļai ēdinātāju pārdzīvot šo krīzi būs neiespējami," pārliecināta Gleizde.
Apvienība atzinīgi novērtē pavasarī un vasarā operatīvi pieņemtos valdības lēmumus, lemjot par atbalsta pasākumiem uzņēmējiem. Tā norāda, ka, pateicoties šim atbalstam, augustā un septembrī varēja notikt pakāpeniska darbības atjaunošanās daudzās ēdināšanas vietās. Situācijā, kāda bija augustā un septembrī, un, pateicoties valsts sniegtajam atbalstam, nozare būtu atkopusies nākamajos 1-2 gados un spētu sniegt pirmskrīzes līmenim līdzvērtīgu pienesumu valsts budžetam.
Ņemot vērā pavasara pieredzi, Latvijas ēdinātāju apvienība aicina valdību, lemjot par iespējamajiem atbalsta mehānismiem ārkārtas stāvokļa gadījumā, lemt arī par dīkstāves pabalstiem vai līdzīgiem darba algu izmaksas atbalsta mehānismiem, lai šajos apstākļos saglabātu iespējami daudz darbavietu.
Ēdinātāji aicina veikt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par nomas atlaižu piešķiršanu, ļaujot valsts un pašvaldību iestādēm pieņemt lēmumu par konkrētu nomas objektu atsevišķi, ņemot vērā konkrēto situāciju tajā un ļaujot kvalificēties nomas atlaidei arī ēdinātājiem, kuru apgrozījums nesen pieaudzis uz jaunu vietu rēķina. Tāpat tiek rosināts ņemt vērā aprēķinos arī uzņēmumu darbības sezonalitāti. Izmaiņas normatīvajos aktos jāattiecina uz ilgāku laika periodu nekā 2020. gada 31. decembris, jo ir skaidrs, ka līdz tam laikam Covid-19 pandēmija nebeigsies, norāda ēdinātāji.
Ēdināšanas uzņēmumi atzinīgi novērtējuši iespēju vienoties par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja apgrozījums ir samazinājies krīzes ietekmē. Tas daudziem ļāvis izdzīvot dziļākajā krīzes brīdī un pakāpeniski atsākt darbību, turpinot maksāt nodokļus. Ņemot vērā to, ka šis atbalsts tika un tiks finansēts no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem, ir tikai godīgi vērtēt arī to saņēmēju līdzšinējo ieguldījumu valsts budžetā, pauž apvienībā.
Tās dibinātāji ir SIA "Agitis" (Rožmalas), SIA "Baltic Restaurants Latvia" (Chat, Restart, Daily), SIA "ESSA" (Delicio), SIA "RB Cafe" un SIA "Silāres" (Zoltners).
