Foto: LETA
Nodibinājuma "Mākslīgā intelekta fonds" vadītājs un bijušais politiķis Einars Repše strādā pie mākslīgā intelekta radīšanas, kas spētu patstāvīgi mācīties un attīstīties, sacīja Repše.

"Izveidot algoritmus, kas spēj mācīties, ir mūsu darba pamatuzdevums. Gribam veidot datoriem spēju mācīties, varbūt ne ar tik jaudīgiem datoriem, kādus IBM var nodrošināt saviem projektiem, kuriem tiek lietoti pāris tūkstoši kodolu jeb procesoru. Galvenais ir pats algoritms, kas spēj mācīties. Ātrums ir otršķirīgs. Centīsimies to izdarīt kaut vai ar fonda darba stacijām. Ja datoru atstājam ieslēgtu nedēļu, gribam redzēt, ka pēc nedēļas tas spēj savus uzdevumus veikt labāk. Un lai tas process arvien paātrinātos," sacīja Repše.

Repšes mērķis ir izveidot inteliģentu aģentu, kas spēs mācīties pats no savas pieredzes un spētu arvien labāk un labāk veikt uzdevumu neatkarīgi no tā, kāds tas uzdevums būtu un kādi ir tās vides likumi, kurā aģents darbotos. "Tas būtu aģents, kas mācītos jebkuros apstākļos, tāpat kā cilvēks," sacīja Repše.

Bijušais politiķis, kurš pēc izglītības ir fiziķis, uzsvēra, ka fonda galvenais mērķis nav radīt komerciālus produktus un tā darbība nav uzskatāma par uzņēmējdarbību.
"Neesam uzņēmums, bet gan bezpeļņas nodibinājums. Pamatmērķis nav radīt tirgus produktu. Radošā pētnieku grupa ir brīva no jebkādiem komerciāliem spiedieniem un strādā zinātnes pēc, tomēr nav izslēgts, ka ar laiku parādīsies kāds praktisks pielietojums. Galvenais ir strādāt zinātnisku darbu, ja kas komerciāli lietojams radīsies - ļoti labi," sacīja Repše.

Patlaban nodibinājumā strādā pieci pētnieki, ieskaitot vadītāju. Trīs strādā uz pilnu slodzi, divi - daļēju, sacīja Repše, norādot, ka pētnieki ir Latvijas zinātnieki ar augstāko izglītību fizikā, inženierzinātnēs vai datorzinātnē.

"Par summu, kas investēta, ziņosim savā gada pārskatā, bet ar to pietiek, lai maksātu konkurētspējīgas algas pētniekiem." sacīja Repše.

Viens no pētnieku galvenajiem darbības virzieniem ir informācijas vākšana internetā par mākslīgā intelekta nozari un ar to saistītām zinātnes nozarēm. Internets un tā pārsātināšana pēdējos gados ar zinātnisku informāciju arī ir galvenais iemesls, kādēļ Repše uzskata, ka neliela pētnieku grupa Latvijā varētu dot pienesumu globāla mēroga informācijas tehnoloģiju problēmu risināšanai.

"Agrāk zinātnieks devās uz bibliotēku pārlapot nedēļām vai mēnešiem vecus zinātniskus žurnālus, meklēt publikācijas par noteiktām tēmām, taču mūsdienās visa informācija ļoti ātri nonāk internetā un ir atrodama ar moderniem meklēšanas rīkiem," sacīja Repše.

Vaicāts, vai interneta meklēšanas rīks "Google" būtu uzskatāms par "sesto" pētnieku, kas darbojas fonda Ogres birojā, Repše teica: "Sestais ir "Google", septītais ir zinātnieks Vašingtonā, astotais, devītais un desmitais arī atrodams internetā. Mēs, paši to neapzinādamies, dzīvojam īstā komunikāciju, zinātnes un tehnoloģiju eksplozijā. Tas nepaliks bez sekām."

"Mākslīgā intelekta fonds" dibināts 2010.gada otrajā pusē kā bezpeļņas nodibinājums, ko finansē "Baltic Intenational Bank" īpašnieks un uzņēmējs Valērijs Belokoņs. Finansējuma summa pagaidām netiek atklāta. Uzņēmuma birojs atrodas Ogrē.
Einars Repše dzimis 1961.gadā Jelgavā, Latvijas Universitātē apguvis radio elektronikas specialitāti. 1988.gadā bija viens no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dibinātājiem, 1990.gadā ievēlēts tā laika Augstākā padomē kā Tautas frontes kandidāts. No 1991.gada līdz 2001.gadam Repše vadījis Latvijas Banku, un 1993.gadā piedalījies lata kā nacionālās valūtas atjaunošanā, pirms tam aizstājot PSRS rubli ar Latvijas rubli.

2001.gadā Repše atstāja amatu Latvijas Bankā un dibināja politisko partiju "Jaunais laiks" (JL). Dibināšana izcēlās ar to, ka Repše no sabiedrības centās savākt miljonu latu, lai viņš tādējādi būtu neatkarīgs no sponsoru naudas ietekmes. Tas neizdevās pilnā apmērā, bet JL tika dibināts.

2002.gada Saeimas vēlēšanās Repši ievēlēja 8.Saeimā un viņš kļuva par Ministru prezidentu. Pēc vājiem JL rezultātiem 2006.gada 9.Saeimas vēlēšanās viņš atkāpās no JL priekšsēdētāja amata, tomēr no 2009.gada marta līdz 2010.gada novembrim, pēc 10.Saeimas vēlēšanām, bija finanšu ministrs.

Medijos bieži komentēti Repšes hobiji, tostarp lidošana ar ultraviegliem lidaparātiem, un pretrunīgi, apjomīgi biznesa darījumi. Zinātnieks un bijušais politiķis precējies trīs reizes, ir četru bērnu tēvs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!