No šā gada janvāra līdz maijam Eiropa vidēji ir iegādājusies 213,1 miljonu barelu naftas, bet Āzija – 191,1 miljonu barelu, liecina jaunākie ASV statistikas biroja dati. Pēdējo reizi Āzijas apjomi no Eiropas atpalika 2016. gadā, kad ASV atcēla jēlnaftas eksporta aizliegumu.
Šīs naftas plūsmas izmaiņas akcentē to, cik būtiski Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis enerģijas piegādes, norāda eksperti. Cenšoties pārtraukt finansējumu Putina īstenotajam karam, ASV un citas valstis ir noteikušas sankcijas pret Krievijas naftu, kā rezultātā aizvien vairāk Eiropas valstu ir vērsušās pie ASV, noslēdzot darījumus par naftas importu, savukārt Krievija savu naftu ar lielām atlaidēm piedāvā tādām valstīm kā Indijai un Ķīnai, kuras nav ieviesušas nekādas sankcijas pret Krieviju.
Eiropai cenšoties samazināt savu atkarību no Krievijas enerģētikas, visticamāk, šīs tirdzniecības plūsmas saglabāsies, uzskata "Energy Aspects" globālais jēlnaftas analītiķis Kristofers Heinss. ASV jēlnaftas ražošanas apjomi pieaug, bet ne pietiekami strauji, lai apmierinātu gan Eiropas, gan Āzijas vajadzības. Turklāt Tuvo Austrumu apjomi ir ierobežoti attiecībā uz to, cik daudz tie var nosūtīt Eiropai.
Reģiona lielākie ražotāji – Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti jau cīnās, lai izpildītu savas OPEC+ ražošanas saistības saskaņā ar līgumu. Citi piegādātāji, piemēram, Lībija, cīnās ar politiskiem nemieriem, kas ierobežo eksporta apjomus.
"Visi skatieni tiks vērsti uz to, kā OPEC izdosies palielināt savu jaunu lielākiem ražošanas apjomiem nākamajā gadā un to, cik lielu tirgus daļu tā var atgūt," saka "ESAI" analītiķe Elizabete Mērfija.
