Šā gada otrajā pusē uz recesijas sliekšņa stāv teju visa Eiropa, tomēr tirdzniecības dati par ārējā pieprasījuma kritumu neliecina, norāda Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.
Sākoties ražas sezonai lauksaimniecībā, būtiski augusi pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtība. Savu artavu devis arī augstais pārtikas cenu līmenis. Tāpat krietni augusi eksportēto minerālproduktu vērtība (galvenokārt, dabasgāzes reeksports, arī elektroenerģija). Krītoties koksnes cenām un pieprasījumam pēc zāģmateriāliem, būtiski samazinājusies eksportēto koksnes izstrādājumu vērtība, noslīdot līdz iepriekšējā gada 3. ceturkšņa līmenim. Tāpat krietni sarucis dzērienu un metālu eksports (vairumam pārtraucot reeksportu no Krievijas). Kopumā preču eksportā veicies labi, tā ceturkšņa izaugsmes temps apsteidzis importa tempu, un septembrī bijis divkārt lielāks par 2019. gada vidējo vērtību.
Energoresursu cenas arvien saglabājas augstas, piemēram, dabasgāzes tirgus cenas pīķi sasniedza augustā, bet krietni zemākus līmeņus uzrādīja oktobrī. Savukārt minerālprodukti veidoja lielāko daļu no importa pieauguma. Augsto pārtikas cenu ietekmē augusi lauksaimniecības, pārtikas un ķīmiskās rūpniecības produktu importa vērtība. Līdzīgi eksportam, krītoties pieprasījumam pēc kokmateriāliem un stājoties spēkā sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, ir samazinājies koksnes izstrādājumu imports. Kopumā pieaugums pret 2. ceturksni vērojams plašā preču grupu klāstā, bet jau otro ceturksni pēc kārtas nedaudz krities kopējais gada pieauguma temps.
Tirdzniecībā ar Krieviju jūtama sankciju ietekme, apstājies koku, metālu un minerālmēslu imports, tikmēr turpinājusies dabasgāzes un naftas produktu ievešana, šo preču vērtība krietni pārsniegusi 2. ceturkšņa rādītājus. Tāpat preču eksportā uz Krieviju augstus rādītājus sasniedza dzērieni un ķīmiskā rūpniecība - farmaceitiskie produkti. Lai gan kopumā eksporta vērtība 2022. gadā krietni neatpaliek no 2021. gada rādītājiem, Krievijas īpatsvars kopējā eksporta struktūrā turpina rukt, un 3. ceturksnī bija vairs tikai 5,3% (salīdzinājumam - 2021. gada 3. ceturksnī tie bija 7%).
Pakalpojumu eksportā un importā fiksēts pieaugums, galvenokārt atkopjoties braucieniem kā arī gaisa un auto satiksmei, tāpat būtiski vērtība augusi telesakaru, datoru, informācijas un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu tirdzniecībā. Kopējā pakalpojumu bilancē pārpalikums pat nedaudz pieaudzis, galvenokārt uz transporta pakalpojumu eksporta rēķina, tam pārsniedzot 2019. gada līmeni.
Eksporta ceturkšņa izaugsmes tempiem nedaudz apsteidzot importu, uzlabojusies preču ārējās tirdzniecības bilance, deficītam samazinoties līdz 10,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat arī nedaudz palielinoties pakalpojumu un otrreizējo ienākumu bilancēm, tekošā konta deficīts samazinājās līdz 5,8% no IKP.
Ja izpildīsies scenārijs par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un energoresursu cenu kritumu, importam ir potenciāls samazināties. Tas atstātu pozitīvu ietekmi uz tirdzniecības bilanci. Šajā jomā svarīgākais mājasdarbs ir virzība uz energoneatkarību, jo tā mazinās Latvijas tekošā konta atkarību no ģeopolitiskās situācijas un citiem ārējiem faktoriem.
Ārvalstu tiešo investīciju ieplūde sasniegusi 5,9% no IKP. Lielākās investīcijas veiktas profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā un arī finanšu un apdrošināšanas darbībās. Citas lielākās plūsmas finanšu kontā ir bijušas centrālās bankas un citu monetāro finanšu iestāžu monetārie darījumi.