Foto: LETA
Satiksmes ministrija (SM), kā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) akcionārs, EDzL valdes priekšsēdētāja amatā iecēlusi Kasparu Vingri un uzņēmuma valdes locekļa amatā - Tāli Laizānu. Jaunā valde darbu sāks ar šī gada 1. augustu, portālu "Delfi" informēja ministrijā.

Vingris līdz šim bija EDzL pagaidu valdes loceklis. Projekta "Rail Baltica" ieviešanā viņš strādā kopš 2014. gada. Viņš bijis EDzL Projektu ieviešanas departamenta direktors, SM Dzelzceļa departamenta "Rail Baltica" nacionālās izpētes projekta vadītājs. Vingris ir absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultāti, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura un maģistra grādu politikas zinātnē ar specializāciju publiskajā administrācijā, kā arī absolvējis biznesa augstskolu "Turība", iegūstot maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā (MBA).

Kopš 2003. gada Vingrim ir plaša pieredze darbā ar ES fondu līdzfinansētu projektu ieviešanu, strādājot gan publiskā sektora institūcijās, gan sadarbojoties ar privātiem uzņēmumiem, gan publiskā sektora institūcijām, veicot vietēja un starptautiska mēroga projektu pieteikumu izstrādi un projektu ieviešanu.

"Eiropas Dzelzceļa līnijās šis ir ļoti intensīva darba periods, pirmkārt, maija beigās esam noslēguši līgumu par Rail Baltica līnijas un Centrālās stacijas izbūvi starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā projektēšanu un būvniecību. Otrkārt, gada beigās noslēgsies Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveides starptautiskajā lidostā "Rīga" projektēšana un būs jāizsludina šī projekta būvniecības iepirkums. Atbilstoši projektēšanas norisei, veicam nekustamo īpašumu atsavināšanu," sacījis Vingris.

Savukārt Laizāns ir absolvējis LU Ekonomikas un vadības fakultāti un ieguvis maģistra grādu ekonomikā, Rīgas Politehnisko institūtu (Rīgas Tehniskā universitāte), kur ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu, kā arī absolvējis LU Starptautisko attiecību institūtu, iegūstot starptautiskās ekonomikas un tiesību speciālista diplomu. Šobrīd Laizāns ir Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes docents. Viņa līdzšinējā darba pieredze – Rīgas Domes Satiksmes departamenta direkcijas vadītājs, AS "Eko investors" projektu departamenta vadītājs, VAS "Latvijas Pasts" valdes loceklis, finanšu direktors, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors, Latvijas Republikas Vērstpapīru tirgus komisijas valdes priekšsēdētājs, padomes loceklis.

Kopumā tika saņemti desmit pieteikumi EDzL valdes priekšsēdētāja amatam un 13 pieteikumi EDzL valdes locekļa amatam.

SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" ir "Rail Baltica" īstenošanai izveidotā Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" akcionārs.

Nesen tika nolemts, ka "Rail Baltica" dzelzceļa tiltu, uzbērumu un Centrālās stacijas kompleksu Rīgā par 430,5 miljoniem eiro būvēs personu apvienība "Besix ReRe Group", kuru veido Beļģijas "Besix" un Latvijas SIA "ReRe būve". "Besix ReRe Group" ir arhitektu biroja "PLH Arkitekter" sadarbībā ar "Cowi" (Dānija) izstrādātais stacijas un tā apkārtnes attīstības projekta mets, kas ietver 2,6 kilometrus garu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa posmu Rīgā no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai, sešus jaunus dzelzceļa pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielu, kā arī jaunu vienu kilometru garu tiltu pār Daugavu un mazo Daugavu.

Izstrādātais projekts paredz esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas līdz "Stockmann" universālveikalam un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai izveidot estakādi, pa kuru turpmāk organizēt dzelzceļa satiksmi. Gājēju ērtībām tiks izbūvēti gājēju ceļi zem platformām. Rīga tiks arī pie jaunas ielas - tiks savienota Elizabetes iela ar Timoteja ielu.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!