Francija, Itālija, Spānija un sešas citas Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā nedēļā aicināja strādāt pie jauna mehānisma, kas ļautu emitēt kopējas eirozonas parādzīmes, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas. Taču valstīm neizdevās savā starpā vienoties ne par šāda mehānisma nepieciešamību, ne par to, kā tas realitātē darbosies, raksta "Reuters".
Eirozonas finanšu ministri bija ierosinājuši, ka valdības varētu izmantot kredītlīniju ar pastiprinātiem noteikumiem (ECCL) no glābšanas fonda, kura vērtība ir līdz 2% no IKP, lai cīnītos pret Covid-19 krīzi, un tas varētu arī pavērt ceļu neierobežotiem Eiropas Centrālās bankas (ECB) obligāciju pirkumiem, ja tas būtu nepieciešams.
Valstu vadītāji pagājušajā nedēļā šo ierosinājumu nenoraidīja, bet arī to neatbalstīja. Vācija un Nīderlande stingri iebilda pret šādu mehānismu, bet deviņas valstis, kas to atbalstīja, neprecizēja, kā tas darbosies.
ES bloka finanšu ministriem ir dots laiks līdz 9. aprīlim nākt klajā ar idejām par to, kā turpmāk atbalstīt ekonomiku pēc tam, kad blokā tika atviegloti noteikumi un parāda ierobežojumi, lai ļauj valstīm tērēt līdzekļus savu ekonomiku stiprināšanai Covid-19 dēļ.
Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) vadītājs Klauss Reglings uzsvēra, ka vienotas "koronavīrusa obligācijas" teorētiski varētu emitēt nekavējoties, ja tiktu izmantotas bloka rīcībā esošās finansēšanas institūcijas. Viņš uzsvēra, ka eirozona jau tagad veido kopēju parādu, kad ESM aizņemas tirgū, lai valstu valdībām aizdotu līdzekļus. Reglings ierosināja, ka ES varētu aizņemties kopīgi ar Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas starpniecību.
Vienlaikus viņš norādīja, ka var izveidot arī jaunu iestādi šādam mērķim, bet tas varētu aizņemt no viena līdz pat trim gadiem, taču dalībvalstīm ir jānodrošina kapitāls vai garantijas, vai jāpiešķir nākotnes ieņēmumi.
Eiro zonas finanšu ministri šo jautājumu vēlreiz apspriedīs 7. aprīlī.
