Eiropas Komisijas (EK) sabiedriskās apspriešanas par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni rezultāti liecina, ka Eiropas pilsoņi sagaida atbalstu vides aizsardzībai, kas ir vērtējams pozitīvi, piektdien preses konferencē sacīja Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans.
Viņš pastāstīja, ka sabiedriskās apspriešanas rezultāti liecina, ka Eiropas pilsoņi no Kopējās lauksaimniecības politikas sagaida augstas kvalitātes ēdienu un to, lai lauksaimnieki vairāk pievēršas vides ilgtspējas jautājumiem. Respondentiem ir būtiski arī vairāk lauksaimnieku iniciatīvu par labu par vides ilgtspējai.
Pēc Hogana teiktā, Eiropas iedzīvotāji vēlas arī vairāk investīciju, kas ieplūstu lauku apvidos, lai ar lauku apvidiem saistītajiem cilvēkiem, būtu pieejam labāki pakalpojumi un lauku sabiedrības būtu ilgtspējīgas. Respondentu ieskatā arī tiem cilvēkiem, kas apmāca lauksaimniekus, ir jābūt gataviem darīt vairāk vides jomā. Kā noskaidrojies aptaujā, šie cilvēki, kas apmāca lauksaimniekus, arī paši ir gatavi vairāk darīt sabiedriskā labuma kontekstā.
Hogans uzsvēra, ka ir būtiski arī pašus fermerus pārliecināt vairāk darīt sabiedriskā labuma vārdā.
Viņš piebilda, ka aptaujas kontekstā EK bija būtiski izvērtēt, kā padarīt labāku Kopējo lauksaimniecības politiku, jo to ir iecerēts modernizēt un vienkāršot. Arī aptaujātie pauduši spēcīgu vēlmi modernizēt un vienkāršot Kopējo lauksaimniecības politiku.
Tagad, kad sabiedriskā apspriešana noslēgusies, ar visām vadošajām lauksaimnieku organizācijām plānotas tālākas konsultācijas. Hogans informēja, ka arī viņam ir plānotas tikšanās ar lauksaimniekiem un nevalstiskajām organizācijām, lai to pārrunātu.
EK mājaslapā piektdien izvietotā informācija par galvenajiem sabiedriskās apspriešanas par kopējās lauksaimniecības politikas modernizēšanu un vienkāršošanu secinājumiem, liecina, ka Eiropas pilsoņu ieskatā lauksaimniecības politika jāturpina pārvaldīt ES līmenī un diviem galvenajiem mērķiem ir jābūt lauksaimnieku atbalstam un vides aizsardzībai.Lielākā daļa respondentu (90%) ir skaidri saskatījuši reālu pievienoto vērtību lauksaimniecība Eiropas līmenī, jo tā nodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū un nodrošina iespējas efektīvāk reaģēt, piemēram, uz vides aizsardzības jautājumiem (85% aptaujāto) un klimata pārmaiņu novēršanu (73% respondentu). Bieži tika minēts arī vajadzība saglabāt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā ES (86% respondentu) un vajadzību pēc vienotas pieredzes apmaiņas sistēmas (91% aptaujāto).
Sabiedriskās apspriešanas rezultāti skaidri norāda arī uz to, kādi mērķi būtu jāsasniedz kopējā lauksaimniecības politikā. Galvenais pieprasījums ir nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem. Lielākā daļa respondentu (88%) atzīst, ka lauku saimniecību ienākumi ir zemāki par ES vidējo un lauksaimnieki saņem tikai nelielu galalietotāju cenu par pārtiku (97%) Labākais veids, kā to panākt, 66% respondentu ieskatā ir tiešo ienākumu atbalsts lauksaimniekiem.
Vēl viens galvenais kopējās lauksaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt, ka lauksaimniekus mudina piedalīties klimata pārmaiņu un vides aizsardzības jomā, aizsargāt bioloģisko daudzveidību, mazināt augsnes degradāciju un nodrošināt ilgtspējīgāku pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Tāpat ES pilsoņi un lauksaimnieki vēlas, lai nākotnes kopējā lauksaimniecības politika būtu vienkāršāka un mazāk birokrātiska, lai efektīvi risinātu šīs problēmas.
Jau ziņots, lai palielinātu sabiedrības ieguldījumu Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanas un modernizācijas procesā, Eiropas Komisija 2017. gada 2. februārī uzsāka trīs mēnešu ilgu sabiedrisko aptauju ciklu. Aptaujas anketa bija pieejama visiem ieinteresētajiem ES pilsoņiem un organizācijām un tās mērķis bija apkopot viedokļus par tagadējās politikas sniegumu un izaicinājumiem, kas skar ES lauksaimniecību un lauku teritorijas, apzināt un novērtēt idejas par to, kā pielāgot politiku šiem izaicinājumiem, palielināt KLP konsultāciju mērogu, iesaistot arvien plašāku sabiedrību, kā arī iedrošināt iedzīvotājus vairāk piedalīties publiskās konsultācijās.
Izmantojot sabiedriskās aptaujas, EK vēlējās strukturēt viedokļus trīs galvenajās jomās –lauksaimniecība, lauku teritorijas un kopējās lauksaimniecības politika šodien, kā arī kopējās lauksaimniecības politikas mērķi un pārvaldība un lauksaimniecība, lauku teritorijas un kopējās lauksaimniecības politika nākotnē.
Kopumā sabiedriskajā apspriešanā par kopējās lauksaimniecības politikas modernizēšanu un vienkāršošanu no vairākām ieinteresētajām pusēm, tostarp lauksaimniekiem, pilsoņiem, organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm, tika saņemtas 322 912 aizpildītas aptaujas no visu ES dalībvalstu pilsoņiem, starp kurām kopumā tika iesniegti 1 417 pozīcijas dokumenti.
Kopējo lauksaimniecības politika radās 1962. gadā, un tā ir viena no ES vissenākajām politikas jomām, un gadu gaitā tā tiek pilnveidota, lai risinātu mainīgās problēmas lauksaimniecības tirgos. Kaut arī visjaunākā reforma tika veikta 2013. gadā, pēc tam ir bijušas vairākas fundamentālas izmaiņas, uz kurām ar kopējo lauksaimniecības politiku jāreaģē efektīvāk, piemēram, lielāka tirgus nenoteiktība un cenu kritums, jaunas starptautiskas saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību.
