EK bažījas par Latvijas valdības atslābumu ekonomikas stabilizēšanā  (15)

Ziņojumā uzteikta Latvijas darbība pēdējā parakstītajā saprašanās memorandā ar EK noteikto saistību izpildē, "īstenojot strukturālas reformas, lai gan ar dažām no tām notiek kavēšanās, pastāvīgi pārsniedzot valsts budžeta mērķus, pateicoties labākai ekonomikas situācijai un uzlabojumiem ieņēmumu iekasēšanā".

Pēdējā gada laikā, kā norādīts EK ziņojumā, Latvijas valdība ir "panākusi būtisku progresu svarīgos jautājumos, piemēram, īstenojot valsts īpašumu pārvaldības reformu, pārskatot aktīvās darba tirgus un sociālās politikas jautājumus, īstenojot cīņu pret ēnu ekonomiku un rosinot augstākās izglītības un zinātnes reformas".

"Kopumā izskatās, ka valdība nopietni izturas pret saistībām un ir augusi atsevišķu ministru un valdības politikas veidošanas māka, kas rosina cerēt, ka labās reformas un attīstība turpināsies," lasāms ziņojumā.

EK atgādina, ka reformas un pozitīvā makroekonomikas attīstība veicināja to, ka Latvijas kredītreitingu paaugstināja divas no lielajām pasaules reitingu aģentūrām, bet 2012.gada februārī un decembrī valsts veiksmīgi pārdeva obligācijas, kas ļāva atmaksāt pirms termiņa Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu.

Ziņojumā par galvenajām problēmām minēts tas, ka, ekonomikas un budžeta rezultātiem kļūstot labākiem, "valdība atslābst centienos un nelokāmībā, kuru dēļ vairāki politikas soļi ir pretrunā" saprašanās memorandā un valstij ieteiktajās rekomendācijās teiktajam. Kā atslābuma piemēri ziņojumā norādīts pērn maijā pieņemtais lēmums par vairāku nodokļu samazinājumiem, paziņojums, ka triju gadu laikā tiks samazināts personas ienākuma nodoklis, vienlaikus atliekot ar nodokli neapliekamā ienākumu minimuma paaugstināšanu, kas palīdzētu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kā arī plānotais garantētā minimālā ienākuma samazinājums un budžeta grozījumi 2012.gada vidū.

EK uzsvēra, ka daļa no šiem lēmumiem netika iekļauti konverģences programmas ziņojumā un neatbilst iepriekš panāktajiem lēmumiem ar komisiju. Tādēļ Latvijas amatpersonām ir atgādinātas saistības konsultēties ar EK par nozīmīgiem plāniem makroekonomikas jomā.

Ziņojumā norādīts, ka valdības cīņa pret ēnu ekonomiku sāk dot rezultātus, kas palielina budžeta ieņēmumus, tomēr EK brīdina arī par ekonomikas cikliskuma ietekmi uz Latvijas ekonomikas rādītājiem, paskaidrojot, ka, pēc EK vērtējuma, tie ietekmē rādītājus lielākā mērā nekā Latvijas valdības vērtējumā.

EK dokumentā uzsvērusi, ka Latvijas amatpersonām ir atgādināts par nepieciešamību pieņemt "fiskālās disciplīnas likumu, lai nodrošinātos pret iespējamām nākotnes politikas kļūdām, kā arī nedrošību, ko var radīt ekonomikas cikliskuma nozīmes nenovērtēšana".

Kopš programmas sākuma, kā min EK, ir uzlabojusies Latvijas konkurētspēja un uzlabojas eksports.

Tāpat komisijas ziņojumā teikts, ka, pieaugot iekšējam pieprasījumam, Latvijas iedzīvotāji joprojām relatīvi maz veic uzkrājumus.

EK iesaka turpināt "Hipotēku un zemes bankas" restrukturizāciju, jo pēc iespējas ātrāka bankas restrukturizācija vai pārdošana palīdzēs īstenot aktīvas attīstības programmas un piesaistīt jaunu finansējumu no starptautiskajām finanšu institūcijām. Ieteikts arī ievērot EK Konkurences ģenerāldirektorāta rekomendācijas par bankas "Citadele" restrukturizācijas plānu, kas paredz tās sagatavošanu pārdošanai.

Komisija Latvijas valdībai iesaka "rūpīgi sekot līdzi tam, kāda finanšu plūsma tiek piesaistīta, kur tā tiek investēta, kāda ir nerezidentu banku darbība iekšējā tirgū", jo īpaši piesargājoties no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu pārstāvjiem, jo šajās valstīs biznesa, juridiskā un regulējošā joma bieži ir vāja. Varas iestādēm lielāka uzmanība arī jāpievērš finanšu noziegumu, naudas atmazgāšanas un krāpšanās ar nodokļiem atklāšanai un novēršanai, jo daudzos gadījumos, kā ziņojumā norāda EK, izmeklētāju un prokuroru kompetence un zināšanas nav pietiekamas, lai vainīgos sauktu pie atbildības.

Latvijai tiek arī ieteikts īstenot uzticamas valsts pārvaldes reformas, kā arī stiprināt Konkurences padomes darbību un uzlabot Maksātnespējas likumu un tiesvedības procedūras. No Latvijas arī tiek gaidīti sociālās un darba tirgus reformu ierosinājumi, kā arī ātrāka nozīmīgu likumu, piemēram, publisko iepirkumu un būvniecības likumu, izskatīšana parlamentā

EK uzsver, ka eiro ieviešanas mērķu izpilde un saprašanās memoranda izpilde nav viens un tas pats, tādēļ Latvijai ir jānodrošina ilgtspēja, jo īpaši valsts finanšu un inflācijas jomā.