Lai uzlabotu konkurētspēju un turpinātu attīstību uz zināšanām balstītas ekonomikas virzienā, Latvijai būtu vēlams stiprināt ekonomikas izaugsmes potenciālu, īstenojot virkni strukturālo reformu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš saskaņotas rūpniecības politikas veicināšanai, uzlabojumu turpināšanai publisko iepirkumu jomā un valsts pārvaldē, kā arī administratīvā sloga samazināšanai un Eiropas Savienības (ES) fondu apguves uzlabošanai, atzīts trešdien publicētajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par ES valstu konkurētspēju.
Kopumā trešdien publicēti divi ziņojumi - par konkurētspēju. Viens no tiem ir jauno rūpniecības rādītāju pārskats par dalībvalstīm, kurā aplūkotas piecas galvenās jomas - ražošanas produktivitāte, eksporta rezultāti, inovācija un ilgtspēja, uzņēmējdarbības vide un infrastruktūra, finansējums un ieguldījumi, bet otrs - 2012. gada ziņojumuspar Eiropas konkurētspēju, kurā analizētas globalizācijas galvenās tendences pēdējos 15 gados, ar to saistītās izmaksas un ieguvumi un ES uzņēmumiem vēl risināmās problēmas, portālu "Delfi" informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.
Ziņojumā norādīts: lai arī atbalsts mikrouzņēmumiem ir uzskatāms par labāko praksi, Latvijai vēlams turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, rosinot uzņēmumus iesaistīties inovatīvajā darbībā un pilnvērtīgāk izmantot augstskolu piedāvātos resursus, uzlabojot piekļuvi finansējumam, veidojot konkurētspējīgu vidi, palielinot augstas kvalifikācijas darbaspēku un uzlabojot apmācību un atkārtotu apmācību shēmas.
Turklāt Latvija būtu ieguvējas lomā, sekmējot videi draudzīgāku izaugsmi, turpinot uzlabot energoefektivitāti un palielinot atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas īpatsvaru, kā arī modernizējot infrastruktūru, tostarp autoceļus, dzelzceļus un sabiedrisko transportu. Visbeidzot, tā efektīvāk varētu izmantot sadarbības iespējas Baltijas reģionā, teikts ziņojumā.
Ziņojumā norādīts, ka Latvijā vēl arvien pastāv problēmas ar prasmju neatbilstību un joprojām trūkst zinātnieku, inženieru un tehniķu, kā arī atzīts, ka uzņēmumu un zinātnieku savstarpējā sadarbība vēl arvien ir vāja, un pētniecības komercializācijas līmenis ir salīdzinoši zems. Latvija ir viena no tām valstīm, kuras tuvojas pārējo valstu līmenim. Lai arī pagaidām to vēl nevar raksturot kā uz zināšanām balstītu ekonomiku, Latvija ir guvusi panākumus ilgtspējības ziņā, turklāt ražošanas līmenis šobrīd pārsniedz pirmskrīzes perioda rādītājus.
Atzīts, ka Latvijas energoefektivitāte būtiski atpaliek no ES vidējiem rādītājiem: energoresursu patēriņš attiecībā pret IKP 2010.gadā par 80% pārsniedza ES vidējos rādītājus. Trūkst stimulu, kas veicinātu patēriņa pāreju uz energoefektīviem izstrādājumiem.
Tomēr atzīts, ka Latvija ES līmenī ir viena no tām valstīm, kuras tuvojas pārējo valstu līmenim. Lai arī pagaidām to vēl nevar raksturot kā uz zināšanām balstītu ekonomiku, Latvija ir guvusi panākumus ilgtspējības ziņā, turklāt ražošanas līmenis šobrīd pārsniedz pirmskrīzes perioda rādītājus.
EK atzīst: lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmi, radītu augstvērtīgas darba vietas un risinātu sabiedrības problēmas, ar ko saskaramies, Eiropai rūpniecības sarukuma tendence 21.gadsimtā jāpavērš pretējā virzienā. Rīkojoties tūlīt, jānovērš pašreizējā lejupslīdes tendence, lai līdz 2020. gadam sasniegtu rūpniecības īpatsvaru 20 % no ES IKP pašreizējo 15,6 % vietā.
Tādēļ EK ierosinājusi vairākas prioritāras darbības, kas uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, piekļuvi tirgiem un finansējumam un nodrošinātu, lai prasmes atbilst rūpniecības vajadzībām.
Eiropas rūpniecība spēj izpildīt šo uzdevumu. Eiropa ir pasaules līdere vairākās stratēģiskās nozarēs, kā autobūves, aviācijas, mašīnbūves, kosmosa, ķīmijas un farmācijas rūpniecībā. Rūpniecība vēl aizvien nodrošina 4/5 Eiropas eksporta, un 80 % no privātajiem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē nāk no ražošanas.
Ja tiktu atjaunota uzticība rūpniecībai un kopā ar to tiktu veikti jauni ieguldījumi, Eiropas rūpniecībai uzlabotos rādītāji un atsāktos izaugsme. Tas ir galvenais vēstījums, kas iekļauts paziņojumā, kuru šodien Briselē iesniedzis Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni.
Paziņojumā ierosināto darbību uzdevums būtu sekmēt dažādu dalībvalstu un ES reģionu konkurētspējas atšķirību mazināšanu.