Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) pavasara ekonomikas prognozei, Latvijas ekonomika 2020. gadā saruks par 7%, kas ir mazāk nekā prognozējamais ekonomikas kritums ES kopumā – 7,4%, norādīja Eiropas Komisijas Priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un finanšu tirgiem, Valdis Dombrovskis.
Salīdzinājumā ar Latviju, Lietuvā prognozē ekonomikas sarukumu par 7,9%, bet Igaunijā par 6,9%. Ar šo prognozi ir saistīta ievērojama nenoteiktība, jo tā veikta, pieņemot, ka Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi būs koncentrēti gada pirmajā pusē un, tos pakāpeniski atvieglojot, ekonomika sāks atgūties jau gada otrajā pusē, skaidroja Dombrovskis.
Paredzams, ka Latvijas ekonomiku galvenokārt ietekmēs investīciju un eksporta kritums, ko izraisa ar vīrusa izplatību saistītie ierobežojumi un nenoteiktība, kā arī salīdzinoši augstais eksporta īpatsvars ekonomikā. Relatīvi piesardzīgie vīrusa ierobežošanas pasākumi Latvijā nozīmē, ka mājsaimniecību patēriņš Latvijā būs noturīgāks nekā citās valstīs.
Tiek prognozēts, ka ekonomikas kritumam šogad sekos samērā strauja atgūšanās nākošgad – Latvijā ekonomikas pieaugums tiek prognozēts 6,4% apmērā, bet ES kopumā – 6,1%. Savukārt nodokļu ieņēmumu krituma un valsts atbalsta pasākumu dēļ Latvijas budžeta deficīts 2020. gadā pieaugs līdz 7,3% no IKP, bet ES valstu vidējais budžeta deficīts sasniegs 8,3% no IKP, norādīja Dombrovskis.
Neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan ES, gan valstu līmenī, ES ekonomika šogad piedzīvos vēsturisku recesiju. Saskaņā ar 2020. pavasara ekonomikas prognozi eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts rekordliels samazinājums par 7,5%, bet 2021. gadā tā pieaugs par aptuveni 6%. Izaugsmes prognozes ES un eirozonai koriģētas lejup par aptuveni deviņiem procentpunktiem, salīdzinājumā ar 2019. gada rudens ekonomikas prognozi.
Dombrovskis pauda, ka šajā posmā var tikai vispārīgos vilcienos raksturot, cik lielu un nopietnu triecienu koronavīruss ir nodarījis ekonomikai. "Pat ja tūlītējās sekas pasaules ekonomikai būs daudz nopietnākas nekā finanšu krīze, ietekmes lielums būs atkarīgs no pandēmijas attīstības, kā arī no mūsu spējām atsākt savu saimniecisko darbību un atgūties no jauna. Tas ir simetrisks trieciens, kas skar visas ES valstis, un paredzams, ka šogad visās valstīs notiks recesija. ES un dalībvalstis jau ir vienojušās par ārkārtas pasākumiem ietekmes mazināšanai. Mūsu kolektīvā atlabšana būs atkarīga no nepārtrauktas un koordinētas reakcijas ES un valstu līmenī," norādīja Dombrovskis.
Eiropas Komisija katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.
Eiropas Komisijas nākamā ekonomikas prognoze būs starpposma 2020. gada vasaras ekonomikas prognoze, kuru paredzēts publicēt 2020. gada jūlijā. Tā attieksies tikai uz IKP pieaugumu un inflāciju. Nākamā prognoze pilnā apjomā būs 2020. gada novembrī.
