Eirozonas ekonomika 2020. gadā saruks par 7,8%, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 4,2%, bet 2022. gadā – par 3%, liecina jaunākās Eiropas Komisijas prognozes.
Saskaņā ar šo prognozi ES ekonomika 2020. gadā saruks par 7,4%, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 4,1%, bet 2022. gadā – par 3%. Salīdzinājumā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi izaugsmes prognozes gan eirozonai, gan ES ir nedaudz augstākas 2020. gadam un zemākas 2021. gadam. Sagaidāms, ka rezultāti ne eirozonā, ne ES līdz 2022. gada beigām neatgriezīsies pirmspandēmijas līmenī, norāda EK.
Ekonomikas kritums Latvijā šogad tiek prognozēts 5,6% apmērā, kas ir mazāks kritums, nekā vidēji ES, bet lielāks kā pārējās Baltijas valstīs. Paredzams, ka vislielāko kritumu piedzīvos mājsaimniecību patēriņš un eksports. Tiek prognozēts, ka nākošgad Latvijas ekonomika relatīvi strauji atkopsies, ekonomikai pieaugot par 4,9%. Tas ir straujāks izaugsmes temps gan kā ES kopumā, gan kā pārējās Baltijas valstīs.
Pandēmijas ekonomiskā ietekme Eiropas Savienībā ir bijusi ļoti atšķirīga, un to pašu var teikt par atveseļošanās perspektīvām. Sagaidāmie rezultāti ir atkarīgi no tā, kā attīstīsies vīruss un cik strikti būs sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi tā izplatības apturēšanai, kā arī no valstu ekonomikas nozaru spektra un valstu politikas risinājumu stingrības.
Darbvietu zaudēšana un bezdarba pieaugums nopietni apdraud daudzu eiropiešu iztikas līdzekļus. Dalībvalstu veiktie politikas pasākumi kopā ar ES līmeņa iniciatīvām ir palīdzējuši mazināt pandēmijas ietekmi uz darba tirgu. Veikto pasākumu līdz šim nepieredzētais apjoms, sevišķi saīsināta darbalaika shēmas, ir ļāvušas bezdarba pieaugumam saglabāties ierobežotam, ņemot vērā ekonomiskās aktivitātes samazināšanos.
Paredzams, ka bezdarba līmenis turpinās pieaugt 2021. gadā, jo dalībvalstis pakāpeniski izbeigs ārkārtas atbalsta pasākumus un darba tirgū ienāks jauni cilvēki, bet 2022. gadā, ekonomikai turpinot atveseļoties, šim rādītājam vajadzētu uzlaboties, norāda EK.
Prognoze liecina, ka bezdarba līmenis eirozonā palielināsies no 7,5% 2019. gadā līdz 8,3% 2020. gadā un 9,4% 2021. gadā, savukārt 2022. gadā tas samazināsies līdz 8,9%. Paredzams, ka bezdarbs ES pieaugs no 6,7% 2019. gadā līdz 7,7% 2020. gadā un 8,6% 2021. gadā, savukārt 2022. gadā tas samazināsies līdz 8,0%.
Paredzams, ka valsts budžeta deficīta pieaugums šogad būs ļoti ievērojams visā ES, jo pieaugs sociālie izdevumi un samazināsies nodokļu ieņēmumi – gan ekonomikas atbalstam paredzēto ārkārtas politikas pasākumu, gan automātisko stabilizatoru ietekmes rezultātā.
Prognozē paredzēts, ka kopējais valsts budžeta deficīts eirozonā palielināsies no 0,6% no IKP 2019. gadā līdz aptuveni 8,8% 2020. gadā, bet tad samazināsies līdz 6,4% 2021. gadā un 4,7% 2022. gadā. Tas atspoguļo paredzamo ārkārtas atbalsta pasākumu pārtraukšanu 2021. gadā, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai.
Prognoze liecina, ka līdz ar deficīta pieaugumu kopējā eirozonas parāda attiecība pret IKP palielināsies no 85,9% no IKP 2019. gadā līdz 101,7% 2020. gadā, 102,3% 2021. gadā un 102,6% 2022. gadā.
Straujais enerģijas cenu kritums augustā un septembrī padarīja kopējo inflāciju negatīvu. Vasarā būtiski saruka arī pamatinflācija, kas ietver visus rādītājus, izņemot enerģijas un neapstrādātas pārtikas cenas, jo samazinājās pieprasījums pēc pakalpojumiem, sevišķi tūrisma sfērā, un rūpniecības precēm. Zems pieprasījums, darba tirgus kritums un augsts eiro maiņas kurss radīs lejupvērstu spiedienu uz cenām.
Tiek prognozēts, ka inflācija eirozonā, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), 2020. gadā būs vidēji 0,3%, bet pēc tam, naftas cenām stabilizējoties, pieaugs līdz 1,1% 2021. gadā un 1,3% 2022. gadā. Paredzams, ka inflācija Eiropas Savienībā 2020. gadā būs 0,7%, 2021. gadā – 1,3% savukārt 2022. gadā – 1,5%.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis uzsver, ka prognoze ir sagatavota pandēmijas otrā viļņa laikā, kas rada vēl lielāku nenoteiktību un sagrauj cerības uz ātru atgūšanos. ES ekonomikas izlaide neatgriezīsies pirmspandēmijas līmenī līdz 2022. gadam.
"Taču šajos nemierīgajos laikos mēs esam izrādījuši apņēmību un solidaritāti. Esam vienojušies par vēl nepieredzēta mēroga pasākumiem, kas palīdzēs cilvēkiem un uzņēmumiem. Mēs kopīgi strādāsim, lai nospraustu atveseļošanas kursu, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos instrumentus. Esam vienojušies par nozīmīgu atveseļošanas pasākumu kopumu – "NextGenerationEU" – kura pamatā ir Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas nepieciešams, lai sniegtu iespaidīgu atbalstu vissmagāk skartajiem reģioniem un nozarēm. Es vēlreiz aicinu Eiropas Parlamentu un Padomi ātri pabeigt sarunas un pavērt ceļu naudas plūsmai 2021. gadā, lai mēs varētu kopīgi ieguldīt, veikt reformas un veicināt atjaunotni," norāda Dombrovskis.
Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni piebilda: "Pēc dziļākās lejupslīdes ES vēsturē šā gada pirmajā pusē un ļoti spēcīga uzrāviena vasarā Eiropas atgūšanos pārtrauca Covid-19 izplatības pieaugums. Izaugsme atsāksies 2021. gadā, bet paies divi gadi, līdz Eiropas ekonomika būs tuvu tam, lai atkal sasniegtu pirmspandēmijas līmeni. Pašreizējā situācijā, kad valda ļoti liela nenoteiktība, valstu ekonomiskajai un fiskālajai politikai arī turpmāk jābūt stimulējošai, savukārt "NextGenerationEU" ir jāpabeidz šogad un jāsāk efektīvi īstenot 2021. gada pirmajā pusē."
