Eiropas Komisija (EK) piekritusi palielināt valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu granta programmā Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
EK saskaņojusi plānu atbalsta programmas turpināšanai piešķirt papildu finansējumu 223 miljonu eiro apmērā, palielinot kopējo atbalsta programmas finansējumu līdz 533,8 miljoniem eiro.
Minētais saskaņojums bijis nepieciešams, jo iepriekš ar EK Latvijas bija saskaņojusi mazāku summu, tomēr, lai atbalsta programmu turpinātu, valdība lēma palielināt finansējuma apmēru. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka daži uzņēmumi, kas kvalificējas atbalsta programmai, nesaņēma tiem pienākošos atbalstu, jo valstij neesot bijis līdzekļu. Tomēr ar EK saskaņojumu nepieciešamie līdzekļi ir pieejami.
EK saskaņojusi Latvijas priekšlikumu par mēnesi pagarināt apgrozāmo līdzekļu granta programmu, palielināt kopējo finansējumu uzņēmēju atbalstam, vienlaikus samazinot atbalsta apmēru un mainot vairākus nosacījumus atbalsta saņemšanai, lai atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par šā gada maiju un jūniju saņemtu visvairāk Covid-19 ietekmētie uzņēmumi.
EM atzina, ka, pakāpeniski mazinot ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai, no šā gada maija ir mainīti atbalsta saņemšanas nosacījumi, atbalsta sniegšanu fokusējot tieši uz tiem komersantiem, kuru darbība joprojām ir pilnībā vai daļēji ierobežota. Līdz ar to atbalsts būs pieejams arī jūnijā. Tāpat ir noteikts nozaru ierobežojums atbalsta saņemšanai - identificētas 54 nozares, kuru komersantiem no maija apgrozāmo līdzekļu grants nebūs pieejams.
"Tās ir nozares, kuru darbībai iepriekš nav bijuši noteikti ierobežojumi un kuri šobrīd īsteno pilnvērtīgu saimniecisko darbību, piemēram, būvniecība, nodrošināšana ar personālu, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, elektroenerģijas ražošana un tirdzniecība, remonts, biroju administratīvie pakalpojumi," informēja EM.
Tāpat no maija piešķiramā granta apmērs tiks noteikts ne lielāks kā apgrozījuma kritums 2021.gada maijā un attiecīgi arī jūnijā, salīdzinot ar apgrozījumu 2019.gada vai 2020.gada attiecīgo mēnesi 30% apmērā jaunajiem uzņēmumiem, vai salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī kopā 20% apmērā.
Vienlaikus precizēti gadījumi, kad uzņēmums nekvalificējas atbalstam, proti, ja uzņēmums ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un tas nav atjaunots pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, vai tam ir vai pēdējo divu gadu laikā ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība.
Atbalsta apmērs par maiju un jūniju noteikts 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro mēnesī.
Atbalsta programmas termiņš pagarināts līdz šā gada 30.jūnijam. Tas nozīmē, ka atbalstam par iepriekšējiem mēnešiem, tostarp maiju ar precizētajiem nosacījumiem, komersanti varēs pieteikties līdz šā gada 15.jūnijam, savukārt šā gada 15.jūnijā tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana par iepriekšējiem atbalsta perioda mēnešiem. Atbalstam par jūniju komersanti varēs iesniegt pieteikumu līdz šā gada 15.jūlijam.
Tāpat precizētas normas attiecībā uz VID aprēķināto 200 eiro nodokļa aprēķinu - tiek noteikts, ka atbalstu nepiešķir, ja, piemēram, iepriekšējo sešu mēnešu laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas un 2019.gada brīvi izvēlētu sešu mēnešu laikā VID administrētos nodokļus uzņēmumam vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.
Precizētas arī normas par iepriekš esoša soda identificēšanu, nosakot, ka atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums un gada laikā naudas sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.
Tāpat precizēts, ka atbalsts komersantam jāizlieto līdz 2021.gada 31.jūlijam, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no VID lēmuma pieņemšanas. Vienlaikus pagarināts VID lēmuma pieņemšanas termiņš līdz šā gada 30.novembrim.
Tāpat precizētas arī citas normas atbalsta programmas nosacījumos. "Esošā situācija liecina, ka praksē, ņemot vērā uzņēmuma individuālo grāmatvedības politiku un no tās izrietošo darījumu noformēšanu, var atšķirties konkrētā perioda uzņēmuma apgrozījuma krituma rezultāts, tādējādi ietekmējot granta atbalsta saņemšanu. Minēto situāciju ietekmē avansa rēķina formas izvēle darījuma noformēšanai un iegrāmatošanai, kā arī ieņēmumu deklarēšanas brīža izvēle. Lai risinātu minēto situāciju, apgrozījumu un tā kritumu nosaka, vērtējot pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas datus. Uzņēmumiem, kas nav pievienotās vērtības nodokļu maksātāji, apgrozījumu kritumu vērtē, ņemot vērā ieņēmumus no saimnieciskās darbības," informēja EM.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pauda, ka, neskatoties uz ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, vairākas nozares joprojām nevar pilnvērtīgi veikt savu saimniecisko darbību.
"Uzņēmumu pieprasījums pēc apgrozāmiem līdzekļiem operacionālo izmaksu segšanai turpina pieaugt, tāpēc esam palielinājuši finansējumu atbalsta programmai, kā arī fokusējuši atbalstu uz Covid-19 krīzē vistiešāk cietušajiem. Ir svarīgi palīdzēt uzņēmējiem šajā sarežģītajā periodā saglabāt darba vietas un noturēt darbiniekus, kā arī kompensēt radušos zaudējumus," atzina Vitenbergs.
