Ekonomika nodzēš krīzes zaudējumus
Foto: Pixabay

Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) jau ir pārsniedzis pirms Covid-19 līmeni. Ekonomisti prognozē tālākos attīstības scenārijus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šā gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP ir palielinājies par 11,1% salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni, savukārt salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni audzis par 4,4%.

Tas jau bija gaidāms

"Straujš IKP pieaugums šā gada otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomikā pašlaik visi rādītāji tiek salīdzināti ar Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemāko punktu. Taču tas nemaina faktu, ka šis ir straujākais Latvijas ekonomikas kāpums kopš 2007. gada, un šobrīd Latvijas ekonomika ir jau 0,8% virs pirms Covid-19 līmeņa," uzsver bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Viņš norāda, ka Igaunijai pēdējā gada laikā ir izdevies apsteigt Latviju un Lietuvu, un tās IKP šobrīd ir par vairāk nekā 6% lielāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas sākuma. "Tas pamatā, šķiet, ir saistīts ar ļoti apjomīgām investīcijām un intelektuālo īpašumtiesību reģistrēšanu "VW" grupas meitas uzņēmumā Igaunijā. Mazu valstu IKP šādas bilances operācijas mēdz būtiski ietekmēt, un līdzīgi negaidīti strauji IKP kāpumi iepriekš fiksēti, piemēram, Īrijā," piebilst eksperts.

No nozaru viedokļa analizēt ekonomikas sniegumu, viņaprāt, neesot nozīmes, jo nozaru darbība šobrīd tiek salīdzināta ar pandēmijas krīzes sākuma zemāko punktu. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas nozare šā gada otrajā ceturksnī ir augusi 42,5%, taču joprojām ir par 46% mazāka nekā 2019. gada otrajā ceturksnī. "Faktiski pakalpojumi šobrīd ir vājākais posms Latvijas ekonomikā, jo arī izklaides un transporta nozares joprojām būtiski atpaliek no pirms Covid-19 līmeņa. Vienlaikus zīmīgi, ka, neskatoties uz apjomīgajām valsts budžeta investīcijām, būvniecība šā gada otrajā ceturksnī ir augusi tika par 1,1%. Tas varētu būt saistīts ar ierobežoto būvmateriālu pieejamību un būvniecības izmaksu pieaugumu. Taču priecē, ka investīcijas kopumā ir augušas par 11,2%," jaunākos datus komentē Āboliņš.

Ekonomists lēš, ka izaugsme Baltijas reģionā saglabāsies spēcīga arī šā gada otrajā pusē un 2022. gadā. "Protams, Covid-19 pandēmija un jauni vīrusa izplatības viļņi joprojām ir risks ekonomikai. Tomēr valstīs ar augstu vakcinācijas līmeni, piemēram, Lielbritānija vai Izraēla, šobrīd ir vērojams ievērojami zemāks hospitalizāciju un mirstības līmenis nekā iepriekšējos Covid-19 viļņos. Vīrusam kļūstot mazāk bīstamam, mazinās arī nepieciešamība pēc dažādiem ierobežojumiem un ar to saistītā negatīvā ietekme uz ekonomiku. Tomēr Latvijā vakcinācijas aptvere ir būtiski zem ES vidējā un tuvākajos mēnešos varētu būt nepieciešams atjaunot atsevišķus ierobežojumus," viņš paredz.

Pēc Āboliņa prognozēm, Latvijas IKP šogad varētu augt par aptuveni 4,5 %, bet nākamgad par 4,5-5,0 %.

Ekonomika lūkojas jaunās tālēs

"Atbrīvojoties no nospiestības, vērojamais atlēciens bija gaidīts, kaut spēks, ar kādu tas īstenojies, ir bijis pārsteidzošs. Līdzīgi scenāriji īstenojas arī citviet pasaulē, tai skaitā eirozonā. Tomēr eirozonas IKP pirmskrīzes pozīcijās varētu atgriezties tikai nākamā gada sākumā. Latvija to ir paveikusi otrajā ceturksnī, nedaudz iepaliekot no Lietuvas un Igaunijas. Veiksmīgo atjaunošanos ir kaldinājuši labvēlīgie apstākļi ierobežojumu atcelšanai un masveidīgie atbalsta stimuli pasaulē, tai skaitā Latvijā," datus komentē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Mājsaimniecību patēriņš 2. ceturksnī palecās par 16%. Arī turpmāk patēriņš būs viens no galvenajiem virzītājspēkiem, neskatoties uz vērojamo noskaņojuma vājināšanos. Pirktspēja turpina uzlaboties un darba tirgus atgūstas, tādēļ primārais nosacījums būs epidemioloģiskā situācija, kas noteiks tēriņa iespējas un drošumu. Patēriņu atbalstīja arī apjomīgais eksporta pieaugums (+16%). Īpaši vēlami ir redzēt investīciju atjaunošanos (+11,2%), īpaši to, ka ieguldījumi mašīnās un iekārtās pieauga par 23,8%, bet intelektuālā īpašuma produktos par 22%. Papildus izaugsmi stimulēja valsts tēriņu atbalsts, kas šajā laikā palielinājušies par 7,1%," skaidro ekonomists.

Vērtējot ekonomikas izredzes, viņš norāda, ka joprojām nāksies rēķināties ar Covid-19: "Gada otrajā pusē redzēsim tālāku ekonomikas sniegšanos pēc jaunām virsotnēm. Tomēr tempu varētu nedaudz koriģēt noskaņojuma vājināšanās. Jo lielāka būs saslimstības izplatība, jo piesardzīgāks būs patēriņš. Apstrādes rūpniecības nozare saskarsies ar piegādes puses traucējumiem un pakalpojumu nozare būs svarīgāks izaugsmes virzītājspēks. Atbalstu sniegs arī fiskālie stimuli, ko nākamgad aizstās Eiropas fondu cunami. Tas ļaus arī pastiprināti aktivizēties investīcijām. Vismaz tuvākajā gada laikā neremdējamais ārējais pieprasījums ļaus turpināties eksporta ekspansijai. Tādēļ šim gadam IKP prognoze tiek pacelta līdz 4,3%, bet nākamgad sagaidāms pieaugums 5,2% apmērā."

"Cerības uz vakcīnas spēju atrisināt koviddrāmu ir izrādījušās par daudz optimistiskas, tādēļ ietekme uz pasauli un Latviju vēl turpmākos gadus saglabāsies, kas nozīmē arī lielākas sezonālās svārstības un laikapstākļu ietekmi uz ekonomiku. Atsevišķām nozarēm tas nozīmē kardinālu biznesa modeļa maiņu. Taču reizē tas ir radījis cerības, ka krīze palīdzēs atbrīvot digitalizācijas potenciālu, ko dēvē par ceturto rūpniecisko revolūciju. Ja patiešām panāksim krasu produktivitātes pieaugumu, tas būs ļoti labvēlīgi vidēja termiņa izaugsmei," spriež "SEB bankas" pārstāvis.

"Šogad ekonomika situācijai būs jau pielāgojusies, atguvusi zaudēto un iezīmējusi jaunos attīstības virzienus. Tas ir pavēris darba iespējas nozarēs, kur attīstība kūsā, bet skartākajās nozarēs situācija joprojām būs nenoteikta. Sarežģītāk būs tiem, kam ir grūtības, nav iespēju vai vēlēšanās mainīties. Tādēļ šiem cilvēkiem krīze turpināsies, neskatoties uz to, ka ekonomika jau sen būs aizsteigusies garām savam pirmskrīzes līmenim. Būtiska ir spēja palīdzēt tiem, kas vēlas iekļauties jaunajā realitātē," viņš mudina.

Ekonomikas pavasaris

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka "Latvijas un pasaules ekonomikā notiekošās strukturālās pārmaiņas ir radījušas lieliskas iespējas apstrādes rūpniecībai. Ja IKP ir pārsniedzis 2019. gada beigu līmeni mazāk nekā par procentu, tad rūpniecībā pārsniegums ir ap 7%. Izmantojot ārkārtas apstākļu radīto pieprasījuma grūdienu, nozare ir guvusi iespējas palielināt tirgus daļas pasaulē un nopelnīt naudu tālākai modernizācijai. Salīdzinājumā ar pērnā gada 2. ceturksni, kad apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība kritās par 6,9%, šā gada pavasarī tā ir augusi par 15,2%. Citās ļoti svarīgās eksporta nozarēs – komercpakalpojumos, informācijas un sakaru pakalpojumos pievienotā vērtība vēl nedaudz atpaliek no iepriekšējām virsotnēm. Taču tas skaidrojams ar joprojām daļēji ierobežoto aktivitāti iekšzemē, pakalpojumu eksporta dati uzrāda noturīgu progresu šajās jomās. Savukārt, transporta joma pagaidām apmēram par piektdaļu atpaliek no līdzšinējām virsotnēm, šī plaisa saglabāsies ilgāku laiku, jo strauja tranzīta atgūšanās nav gaidāma".

"Savukārt lielākajā (galvenokārt) iekšzemes pieprasījuma nozarē tirdzniecībā aktivitāte ir tuva pandēmijas stāsta sākumpunkta līmenim. Šajā un saistītajās nozarēs mums šobrīd dinamika atpaliek no kaimiņvalstīm, jo īpaši no Lietuvas. Par to viņus šobrīd nevajadzētu skaust, citur Baltijā patēriņa un mājokļu tirgus bums jau tuvojas pārmērību slieksnim, ja vien to jau nav pārkāpis. Prioritāte šobrīd ir iepriekšējos gados radušās eksporta attīstības atpalicības pārvarēšana. Diemžēl par spēju izdarīt to ātri prognozes nav optimistiskas, jo pārējo Baltijas valstu panākumu saknes meklējamas iepriekšējās desmitgades pirmajā pusē un vēl senāk pieņemtos politiskos lēmumos, kuri tikai tagad nes augļus," uzskata ekonomists.

"Taču nav šaubu, ka vismaz attiecībā pret mūsu pašu līdzšinējām datu līknēm progress turpmākajos ceturkšņos būs pieklājīgs, lai arī tik spilgtus skaitļus vairs neredzēsim. Domājams, ka šobrīd jeb 3. ceturksnī IKP pieaugums ceturkšņa griezumā varētu būt daudz mērenāks: 1-2 procentu robežās, bet 4. ceturksnī būs vēl vājāks jaunu sanitāro risku dēļ, pirms jauna paātrinājuma nākamgad. Taču nav lielu šaubu, ka šogad IKP pieaugums pārsniegs 4%, nākamgad tas varētu būt 5-6% robežās. Latvija šogad būs izlietojusi lielāku daļu no cikliskās atgūšanās "rezerves", attiecīgi nākamgad tās paliks mazāk, taču tad būs citi izaugsmi virzoši faktori," paredz Strautiņš.

Skatoties uz notikumiem no IKP izlietojuma puses, ekonomists norāda, ka "lielāko devumu sniedza kopējās investīcijas, kuras gan galvenokārt atspoguļo grūti izprotamu krājumu pieaugumu, kas varētu pēc kāda laika tikt atzīts par kaut ko citu, kā rāda pieredze. Taču veselīgu un spēka ziņā līdzīgu stimulu ekonomikai sniedza patēriņš un eksports. Ja var ticēt publicētajiem aprēķiniem, eksports reālā izteiksmē ir tikai aptuveni aizsniedzies līdz pandēmijas ieplakas sākumam, bet patēriņš joprojām no tās atpaliek par desmito daļu, kamēr kopējā kapitāla veidošana jau ir vairāk nekā par trešdaļu lielāka, taču šajā stāstā, tā teikt, turpinājums varbūt vēl sekos".

Pēc Strautiņa domām, attīstība turpmākajos gados būs ļoti atkarīga no investīcijām. "Ziņas no mājokļu tirgus ar katru mēnesi spēcīgāk signalizē, ka šis izaugsmes dzinējspēks strauji uzņem apgriezienus, turklāt ne tikai Rīgā un tās apkārtnē. Ir svarīgi to atbalstīt ar visiem iespējamiem politikas instrumentiem, jo ekonomikas pavasarī vēl var būt salnas, kas var visvairāk skart patēriņu, savukārt globālo loģistikas ķēžu konvulsijas un iespējamā koksnes tirgus korekcija uztur mērenus riskus eksporta pusē, tā perspektīvas kopumā gan ir ļoti labas," viņš uzskata.

No bedres laukā, bet cīņa nav galā

"Domājot par gada nogali, lielam optimismam pagaidām pamata nav," pauž "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

"Vasaras laikā ekonomika turpināja veseļoties – strauji audzis patēriņš, cienījamus rezultātus visdrīzāk joprojām uzrādīja eksports. Tālāku aktivitātes atjaunošanos rudens mēnešos tūrismā, gaisa transportā, kā arī citās tieša-kontakta pakalpojumu nozarēs apdraud delta varianta izplatība un ļoti zemā vakcinācijas aptvere Latvijā. Tas, visticamāk, diemžēl nozīmēs vismaz atsevišķu ierobežojumu atjaunošanu rudenī un ziemā. Jāsaka gan, ka ekonomikas dalībnieki arvien labāk prot pielāgoties dzīvei ierobežojumu ēnā, līdz ar to "Swedbank" prognozē ekonomikas sabremzēšanos, bet ne kritumu. IKP izaugsme šogad prognozēta 4% apmērā," norāda Zorgenfreija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.