Ekonomikas ministrija: Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā saražotā elektroenerģija nenonāk Latvijas tirgū
Foto: F64

Noraidot publiskajā telpā izskanējušās bažas, ka Baltkrievijas elektrība tiek tirgota Baltijas valstīs, t.sk. Latvijā, Ekonomikas ministrija šorīt izplatītā paziņojumā apliecina, ka "Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā ražotā elektroenerģija netiek importēta un Latvijas patērētājiem tā netiek piegādāta".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"2020. augustā, atbalstot nostāju par drošas elektroenerģijas ieguvi, kā arī ņemot vērā politiskās vides notikumus kaimiņvalstī, Latvijas valdība pieņēma lēmumu apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju. Šim nolūkam trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori - AS "Augstsprieguma tīkls", AB "Litgrid" un AS "Elering" - izstrādāja jaunu tirdzniecības risinājumu ar Krieviju, lai nodrošinātu Baltkrievijā ražotās elektroenerģijas nenonākšanu Baltijas tirgū. Latvijai nav elektroenerģijas starpsavienojuma ar Baltkrieviju, iepriekš šajā valstī ražotā elektroenerģija tika importēta caur Lietuvas – Baltkrievijas starpsavienojumu," skaidro ministrijā.

Ekonomikas ministrija norāda, ka, analizējot publiski pieejamos datus, redzams, ka pieņemtais un praksē ieviestais jaunais tirdzniecības risinājums ne tikai mazinājis elektroenerģijas plūsmas ar trešajām valstīm, bet arī novērsis situāciju, kad elektroenerģijas komercplūsmu ietvaros Baltijas valstīs varētu nonākt Baltkrievijā ražotā elektrība.

No sniegtajiem datiem esot redzams, ka laika periodā, kad elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm tika pārcelta uz Latvijas-Krievijas starpsavienojumu, tas ir, no 2020. gada novembra līdz šim brīdim, elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm ir samazinājusies par 50%, ja salīdzina ar līdzīgu laika periodu gadu iepriekš. Savukārt, ja salīdzina elektroenerģijas importa apjomu 2020. gada griezumā ar gadu iepriekš, tirdzniecības apjoms ar trešajām valstīm samazinājās par 61%.

Ekonomikas ministrija norāda, ka elektroenerģijas plūsmas un to apmērus var ietekmēt tādi apstākļi, kuriem pamatā ir elektroenerģijas pieprasījums un spēja šo pieprasījumu apmierināt, ņemot vērā pieejamos elektroenerģijas piegādes avotus brīva elektroenerģijas tirgus ietvarā. Elektroenerģijas fiziskās un komerciālās plūsmas Baltijas valstu reģionā ietekmē reģionā ģenerētās jaudas pieejamība (TEC-2 bloka ilglaicīga nepieejamība, samazināti hidroenerģijas resursi ziemas sezonā), klimatiskie apstākļi, kuru iespaidā ir novērojama elektroenerģijas patēriņa mainība, starpsavienojumu jaudu caurlaidība, kā arī kopējā Baltijas valstu energobilance, kas uzrāda elektroenerģijas deficītu.

"Fizisko elektroenerģijas plūsmu pieaugums nenozīmē, ka Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū ieplūst Baltkrievijā ražotā elektrība; šeit būtiski nošķirt elektroenerģijas komercplūsmas no fiziskajām plūsmām. Līdz ar to šobrīd pastāv bažas, ka publiskajā telpā tiek salīdzināti pēc būtības nesalīdzināmi dati un uz to pamata tiek izdarīti nekorekti secinājumi. Jāmin, ka fiziskās elektroenerģijas plūsmas plūst atbilstoši fizikas likumiem un turpinās ieplūst Baltijas valstīs, kamēr tās būs daļa no BRELL loka (elektroapgādes sistēma, kurā ietilpst Baltkrievija, Krievija un Baltijas valstis). Turpretim, komercplūsmas ir iespējams izsekot atbilstoši komercdarījumiem elektroenerģijas biržā," pauž ministrijā.

Šobrīd Latvija turpina elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju atbilstoši jaunajai tirdzniecības metodikai, kā arī aktīvi komunicē ar Baltijas valstu pārstāvjiem par potenciālajiem sistēmas uzlabojumiem, kā arī cer pēc iespējas ātrāk sagaidīt jaunās tirdzniecības metodikas priekšlikumus no Lietuvas kolēģiem, uzsver Ekonomikas ministrija.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Augstsprieguma tīkls Baltija Baltkrievija Ekonomikas ministrija Enerģētika Krievija Lietuva TEC
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form