Ekonomisti: ārējā vide Latvijas rūpniekiem šogad vieglu dzīvi nesola
Foto: Publicitātes foto

2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. To ietekmēja ražošanas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 22,6%, bet pieaugums bija apstrādes rūpniecībā par 3,8% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 23%. Ekonomisti norāda, ka izaugsmi apstrādes rūpniecībā nodrošināja vien dažas nozares un situācija šobrīd ir diezgan sarežģīta, to nevar saukt par krīzi, bet par izaicinājumu pilnu periodu noteikti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem, apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi šī gada aprīlī auguši par +3,8% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Pēc spēcīgā pirmā ceturkšņa snieguma, kad apstrādes rūpniecība auga straujāk nekā ekonomika kopumā (+5,0% apmērā), otrais ceturksnis iesācies nedaudz lēnāk, tomēr joprojām gana labi, uzskata "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

"Aprīlī izaugsmi apstrādes rūpniecībā atkal faktiski nodrošināja vien dažas nozares. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi gatavo metālizstrādājumu ražošana augusi par 9,9%, datoru un optisko iekārtu par 11%, elektrisko iekārtu par 28,8% un poligrāfija par 11,7%. Tāpat aprīlī par gandrīz 27% augusi izlaide iekārtu un ierīču remonta nozarē, taču šī nozare vēsturiski ir ļoti svārstīga un bez izteikta pieauguma, jo pamatā nodrošina tranzīta nozares transportlīdzekļu apkalpošanu. Tādēļ nākamajos mēnešos nozarē var atkal parādīties mīnusi. Šos iepriecinošos rezultātus aprīlī uz leju pavilka kritums apģērbu, nemetālisko minerālu un mēbeļu ražošanā par attiecīgi 0,7%, 8,4% un 10,9%," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Situācija Latvijas apstrādes rūpniecībā šobrīd ir diezgan sarežģīta, to nevar saukt par krīzi, bet par izaicinājumu pilnu periodu noteikti. Savijas globālās makro līmeņa nenoteiktības un Latvijā īpaši izjūtamu nozaru tirgu svārstību ietekme. Par briestošajām problēmām kokapstrādē rakstīju jau iepriekšējā reizē. Pēc gada ilguša spēcīga izaugsmes spurta nozares izmaiņu līkne aprīlī nonāca mīnusos. Arī tuvākie mēneši vieglu dzīvi nesola," vērtē "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrijā norāda, ka apstrādes rūpniecībā sagaidāmi mēreni izaugsmes tempi, kur pozitīvs signāls nozarei var būt straujāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, uz kā iespējamību norāda maijā fiksētais eirozonas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabojums, ESI indeksam paaugstinoties pirmo reizi kopš 2017. gada decembra. Pagaidām vēl pāragri spriest, vai tas liecina par noturīgu tendenču maiņu, tomēr arī vairāki citi indikatori norāda, ka zemākais punkts eirozonas izaugsmē varētu būt jau pārvarēts. Tajā skaitā eirozonas IKP pieaugums, pēc provizoriskiem datiem, šā gada pirmajā ceturksnī bija paātrinājies līdz 0,4%, pret iepriekšējo ceturksni, salīdzinot ar 0,2% un 0,1% pieaugumu iepriekšējos divos ceturkšņos.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka arī turpmākajos mēnešos izaugsme apstrādes rūpniecībā saglabāsies. Straujāku apstrādes rūpniecības izaugsmi ierobežos situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, jo nozares attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Apstrādes rūpniecība Āzija Baltija Brexit Centrālās statistikas pārvalde Citadele Ekonomikas ministrija Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form