"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver – lai arī ekonomiskās aktivitātes pieauguma tempi pazeminās un perspektīvas kļūst sarežģītākas, tendences darba tirgū joprojām ir spēcīgas. Viņš pauž, ka būtiskas izmaiņas trešajā ceturksnī nav gaidāmas, bet turpmāk neliels bezdarba pieaugums ir iespējams, īpaši nākamā gada pirmajā ceturksnī.
"Nozaru aptaujas uzrāda uz joprojām spēcīgu pieprasījumu pēc darbiniekiem, kaut ar viegli lejupejošu tendenci. Arī vakanču līmenis mazinās, bet tas joprojām ir augsts," komentē Gašpuitis.
Viņš min, ka darba tirgū mērena atdzišana sankciju un straujo izmaksu pieauguma dēļ ir iespējama. Pagaidām sankciju ietekme plašos mērogos gan neizpaužoties. Ekonomista ieskatā izteiktākas tendences varētu parādīties nākamgad, kad arvien vairāk sankciju stāsies spēkā, parādīsies jaunas, kā arī tiks aizpildīti trūkumi esošajās.
"Taču kopumā darba tirgus varētu būt viens no pozitīvajiem aspektiem tuvākajā laikā, kas ļaus ekonomikai elastīgāk adaptēties sankciju un inflācijas izaicinājumiem," komentē Gašpuitis.
Viņš uzskata, ka krasākas izmaiņas var izpausties enerģijas krīzes apstākļos, kas varētu būt īslaicīga, lai būtiski ietekmētu ilgtermiņa tendences darba tirgū. "Izteikts darbinieku trūkums ir jūtams visā Eiropā un tas kļūs tikai akūtāks," piebilst Gašpuitis.
Arī "Swedbank" vecākā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece atzīst, ka darba tirgi visā pasaulē pagaidām turas labi. "Bezdarba līmenis daudzviet turpina mazināties, un netrūkst tādu uzņēmumu, kas joprojām cīnās ar darbaspēka trūkumu," komentē ekonomiste, piebilstot, ka arī Latvijas ekonomikā aina ir līdzīga.
Latvijā otrajā ceturksnī ekonomikas izaugsme būtiski savārga, tomēr darba tirgū turpinājās jaudīga atkopšanās, norāda Buceniece. Darbaspēka trūkums vairs būtiski neaug, bet joprojām ir gana nozīmīgs un veicina algu kāpumu.
Tāpat viņa atzīmē – lai arī līdz zemajiem pirms pandēmijas bezdarba rādītājiem Latvija vēl neaizniedzas, tomēr ir sperts plats solis tuvāk, jo tik zemu bezdarba līmeni pandēmijas laikā vēl nebija redzēts. "Turklāt bezdarbnieku rindas kļūst retākas tā patīkamā iemesla dēļ, ka darba meklētājiem izdodas iekārtoties darbā, nevis tādēļ, ka pasliktinās demogrāfiskā situācija," saka Buceniece.
Viņa uzsver, ka nodarbinātības pieaugumu un bezdarba norietu sekmēja Covid19 sertifikātu prasības atcelšana strādājošajiem un ar pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšana. Buceniece min, ka pieprasījums pēc sezonālo darbu veicējiem, it īpaši pakalpojumu nozarēs, kas vērstas uz izklaidi, atpūtu un ēdināšanu, šogad, visticamāk, bija būtiski lielāks nekā iepriekšējos pāris gadus.
"Tiesa, ka demogrāfijas tendences Latvijai joprojām ir nelabvēlīgas, arī Covid-19 veicinātais mirstības pieaugums situāciju ir tikai pasliktinājis. Tomēr vismaz īslaicīgi redzam nelielu uzlabojumu darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā, ko sekmē Ukrainas valstspiederīgo ierašanās Latvijā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem maijā Latvijā strādāja aptuveni 5 tūkstoši Ukrainas pilsoņu. Tas gan ir vien aptuveni 0.6% no kopējā nodarbināto skaita Latvijā," skaidro Buceniece.
Tomēr viņa atzīmē, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits nedaudz pieauga jūlijā, kas ir ļoti neraksturīgi sezonai. Tas radot bažas, ka darba tirgus atkopšanās sāk stāties.
"Dati par augusta pirmo nedēļu gan atkal rāda iepriecinošāku ainu. Arī NVA reģistrēto vakanču skaits pēc ievērojama pieaugumu pavasarī pēdējo mēnešu laikā vairs augstāk nav pakāpies. Aptauju dati rāda, ka darbinieku skaitu palielināt vēl plāno pakalpojumu nozarēs strādājošie uzņēmumi. Tomēr apstrādes rūpniecības, būvniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi nav vairs tik naski uz papildu darbinieku algošanu. Tas nav pārsteigums, ņemot vērā, ka šajās nozarēs fiziskie pārdošanas vai ražošanas apjomi sākuši samazināties vai augt būtiski lēnāk," komentē Buceniece.
Tāpat viņa norāda – ja gada pirmā puse kopumā ekonomikā bija itin laba, otrā puse, visticamāk, paies ekonomikas aktivitātes samazināšanās zīmē. Pēc viņas teiktā, šobrīd pieejamā informācija un dati drīzāk norāda uz maigu recesiju, tāpēc arī banka neprognozē būtisku darba tirgus situācijas pasliktināšanos, bet neliels bezdarba pieaugums uz gada beigām, visticamāk, tiks sagaidīts.
"Situācija nozarēs var ļoti atšķirties. Piemēram, tranzīta sektoram, atsevišķiem vairumtirdzniecības uzņēmumiem, ir grūtāk aizstāt Krievijas un Baltkrievijas tirgus, tāpēc tur nepieciešamība mazināt darbinieku skaitu var būt nozīmīgāka. Savukārt nozares un uzņēmumi, kuru vērtējums par biznesa apjomiem pārskatāmā nākotnē saglabājas labs, pat tad, ja īslaicīgi savārgst, visticamāk, nesteigsies darbiniekus laist vaļā, bažījoties par augošu darbaspēka trūkumu nākotnē," skaidro Buceniece.
Tikmēr "Luminor" ekonimists Pēteris Strautiņš atzīmē – lai arī nodarbinātības rādītāji Latvijā virzās uz pareizo pusi, valsts ekonomiku tuvāko nākotni aptumšo karš Ukrainā un viss ar to saistītais, pirmkārt, enerģijas cenu kāpums. "Tāpēc šī gada beigās un nākamā gada pirmajā pusē ir gaidāms bezdarba pieaugums. Pirmais mazais briesmu signāliņš ir reģistrētā bezdarba pieaugums jūlijā salīdzinājumā ar jūniju, lai arī sezonālu faktoru dēļ tam drīzāk būtu jāsamazinās," viņš prognozē.
Strautiņš atzīmē, ka darba tirgus tuvāko nākotni aptumšo enerģijas cenu kāpums, (dažās nozarēs apvienojumā ar produktu cenu kritumu) radīs konkurētspējas problēmas rūpniecībā. Savukārt dzīves dārdzības uzspiesti mājsaimniecību taupības pasākumi skars ilglietošanas un luksusa preču tirdzniecību, restorānus, izklaidi.
"Par eksporta nozarēm runājot, parādās pirmās ziņas par ražošanas uzņēmumu apturēšanu augsto elektrības cenu dēļ," saka Strautiņš. Pēc viņa teiktā, lielākie riski vīd kokrūpniecībā – elektrības izdevumu daļa apgrozījumā te ir augstāka, daļai produktu cenas krīt. "Būtu likumsakarīgi sagaidīt īslaicīgu darbavietu skaita samazināšanos šajā nozarē, jo īpaši apvidos, kur vēl ir daudz uzņēmumu, kuriem ir mazs darbības mērogs apvienojumā ar standartveida produktu ražošanu," piebilst Strautiņš.
Viņš min, ka reģionu dalījumā lielākie riski varētu būt Vidzemes austrumu pusē, dažos Kurzemes apvidos. Specifiski bezdarba kāpuma riski ir Latgalē, ko var ietekmēt tālāka dzelzceļa un saistīto uzņēmumu darba vietu samazināšana. "Par Rīgu runājot, te eksporta perspektīvas ir samērā labas, taču galvaspilsētā un tās apkārtnē koncentrēsies gāzes cenu kāpuma ietekme, tātad te varētu vairāk ciest patēriņš. Gāzes īpatsvars Rīgas Siltuma primāro energoresursu struktūrā nav tas augstākais, tas ir ap 50%, taču te ir liels mājsaimniecību skaits, kuru siltuma izmaksas gāzes cenas vairāk vai mazāk ietekmē. Arī Latgalē gāzes sadārdzinājuma ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem būs diezgan izteikta, tur to daudz lieto apkurē lielajās pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē," komentē Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, jaunākie darbaspēka apsekojuma dati ir interesanti ne tikai ar vispārējā makro datu ainā labi iederīgu bezdarba samazināšanos un nodarbinātības kāpumu, bet arī ar lielo un augošo starpību starp vīriešu un sieviešu bezdarbu. Strautiņa ieskatā, tās iemesls varētu būt ekonomikā notiekošās strukturālās pārmaiņas.
Savukārt Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols min, ka, ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju un tās ietekmi uz ekonomiku, sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū šogad saglabāsies nogaidoša. "Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem iepriekšējos gados ir ievērojami nostiprinājusies, jo īpaši finanšu sektorā, tādejādi sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās tiešā ietekme uz Latvijas darba tirgu sagaidāma ierobežota," skaidro Ozols.
Viņš norāda, ka 2022. gadā darba tirgu turpinās balstīt nozaru atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes, gan arī valsts infrastruktūras objektu būvniecība, kā arī cita veida valsts investīcijas un ekonomikas atveseļošanās atbalsta pasākumi.
Jau vēstīts, ka Latvijā bezdarbs šā gada otrajā ceturksnī bija 6,6%, bet nodarbināti bija 64% valsts iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija.
