Ekonomisti: bojājoties noskaņojumam eksporta tirgos, rūpniekus balstīs iekšējais pieprasījums
Foto: LETA

2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ražošanas apjoma kritumu ietekmēja samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 17,7%, savukārt apjoma kāpums bija gan apstrādes rūpniecībā – par 3,3%, gan ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,3%. Ekonomisti vērtē, vai nākamgad varam cerēt uz lielākiem pieauguma tempiem rūpniecībā un kā nozari ietekmēs notiekošais Latvijas eksporta tirgos.

Kā ierasts, arī oktobrī straujāk augošās nozares apstrādes rūpniecībā bija kokapstrāde, auto detaļu un elektrisko iekārtu ražošana, taču pēc vairāku mēnešu pārtraukuma divciparu pieaugums fiksēts arī datoru un optisko iekārtu ražošanā. "Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi kokapstrāde auguši par 6,2%, un vismaz daļēji šo pieaugumu ir veicinājušas arī šī gada rekordaugstās koksnes cenas. Ņemot vērā kokapstrādes nozares lielos apmērus, tās pieaugums oktobrī nodrošināja gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā pieauguma. Taču noturēt tik strauju pieaugumu arī nākošajos mēnešos varētu būt sarežģīti, it īpaši, ja mūsu reģionā sāktu kristies koksnes cenas, līdzīgi kā tas jau ir noticis ASV tirgū. Bez kokapstrādes oktobrī augusi arī auto detaļu, elektrisko iekārtu un datoru ražošana par attiecīgi 16,8%, 20,2% un 16,7%, tomēr šo nozaru pozitīvie rezultāti lielā mērā ir saistīti ar atsevišķu uzņēmumu panākumiem," norāda "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Šā gada desmit mēnešos apstrādes rūpniecība ir noturējusi kāpumu 3,1% apmērā, kas ir atzīstams sniegums, kaut krietni atpaliek no pērn iespētā. Par pamatu tam ir strauji pasliktinājusies ārējā konjunktūra. Un signāli liecina, ka gada beigas tiks pavadītas uz ļoti piezemētas nots," prognozē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Arī "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava vērtē, ka apstrādes rūpniecības pakāpeniska izaugsmes palēnināšanās eirozonā lielā mērā atspoguļo augošā protekcionisma un tirdzniecības saspīlējumu negatīvo ietekmi, īpaši tādēļ, ka eksports ir nozīmīgs eirozonas ekonomikas dzinējspēks. Mazākas tirdzniecības plūsmas, noskaņojuma pasliktināšanās un vājākas investīcijas, lēnāka jaunu darba vietu radīšana un lēnāks iedzīvotāju tēriņu kāpums var rezultēties vārgākā ekonomikas izaugsmē. Ņemot vērā ne tikai ārējo apstākļu pasliktināšanos, bet arī augošos iekšējos kapacitātes ierobežojumus (jaudu un darbaspēka), uzņēmējiem būs aizvien vairāk jāiesvīst, lai saglabātu labu apjomu kāpumu un spēcīgus finanšu rādītājus.

Savukārt "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka nākamajā gadā rūpniecības izlaides kāpums drīzāk paātrināsies. Šis ir bijis ļoti neveiksmīgs gads pārtikas pārstrādei, tās vidējā termiņa izredzes nebūt nav sliktas. Tālākā nākotnē svarīgs būs struktūras maiņas efekts. Ja pieņem, ka līdz 2025. gadam ražošanas izmaiņas nozarēs būs tādas, kādas tās varētu būt šogad, tad apstrādes rūpniecības pieauguma temps pamazām paātrināsies, divkāršojoties līdz nākamās desmitgades vidum. Skaidrs, ka pašreizējās tendences precīzi neturpināsies, bet tas ir labs prāta vingrinājums. Nav šaubu, ka mašīnbūves un ķīmijas daļa rūpniecībā kāps, palielinot nozares spējas sagādāt patīkamus pārsteigumus.

Finanšu ministrijā norāda, ka jaunākie apkopotie dati par nefinanšu investīcijām apstrādes rūpniecībā uzrāda pozitīvas tendences. Kopējās investīcijas nozarē šā gada trešajā ceturksnī ir pieaugušas par 31,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, tajā skaitā investīcijas kokrūpniecībā palielinājās par 97,6% un pārtikas produktu ražošanā par 2,7%. Ieguldījumi šajās apakšnozarēs veidoja vairāk nekā pusi no visām nefinanšu investīcijām apstrādes rūpniecībā šā gada trešajā ceturksnī. "" Turklāt pieaug arī aktuālākie apstrādes rūpniecības ekonomiskās konfidences rādītāji, kas liek optimistiski vērtēt ražošanas apjomu pieaugumu nākamajos mēnešos," vērtē Finanšu ministrija.

Source

DELFI Bizness

Tags

Kokrūpniecība Apstrādes rūpniecība Brexit Investīcijas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus