Jau ziņots, ka 2021. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,39 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 23,5% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 17,8%, bet importa vērtība par 28,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Imports audzis īpaši strauji
Tuvojas noslēgumam preču eksportam ļoti sekmīgs gads, vērtē Pēteris Strautiņš, "Luminor" bankas makroekonomikas eksperts. "2022. gads ekonomikai kopumā joprojām zīmējas visai tīkamās krāsās, par spīti enerģijas cenu lēcienam, jo būs labvēlīgāki apstākļi pakalpojumu nozarēm. Taču preču eksporta perspektīvas apēno nozīmīgi riski. Pandēmijas radītās pārmaiņas pasaules ekonomikas struktūrā bija izdevīgas lielai daļai mūsu preču nozaru. Ļoti labvēlīgi eksporta datus līdz šim ietekmēja cenu kāpums, vairākos segmentos tās neizbēgami samazināsies. Ir pēkšņi saasinājies konkurētspējas jautājums - OIK radītais sadārdzinājums bija nieks, salīdzinot ar pašreizējo starpību starp elektrības cenu Baltijā un Zviedrijā, tā gan ir pārejoša problēma," viņš uzsver.
Preču eksports oktobrī (1557,9 miljoni eiro) nedaudz atkāpās no septembrī sasniegtā visu laiku rekorda (1614,2 miljoni), bet pieaugums gada griezumā joprojām ir pievilcīgs jeb 17,8%. Tas gan ir sācis atpalikt no rūpniecības eksporta cenu kāpuma (20,8%). Izlīdzinātie dati, kas ņem vērā darba dienu skaita atšķirību, vēsta par eksporta vērtības pieaugumu gada laikā par 22,8%. "Skaidrs arī tas, ka rūpniecība nav vienīgā preču eksporta nozare. Taču nav šaubu, ka eksporta pieaugums reālā izteiksmē ir kļuvis vājāks, to apliecina arī rūpniecības izlaides kāpuma piebremzēšanās," komentē Strautiņš. Galvenā preču eksporta produkta - koksnes izstrādājumu eksports ir ļoti spēcīgs, joprojām pārsniedzot 300 miljonus mēnesī, taču gan summa, gan tās gada pieauguma temps (44,6%) jau ir sācis samazināties, tāpat kā eksporta cenas. Otras lielākās pozīcijas – elektroierīču un iekārtu eksports gada laikā ir nedaudz samazinājies (-1%), pret 12 mēnešu vidējo augot par 12%. Tātad šo tehnoloģisko preču daļa eksportā samazinās, bet ir zināms, ka aug vietēji ražotas elektrotehnikas un elektronikas eksports, tātad samazinās reeksporta loma, skaidro eksperts.
Imports pēdējā laikā audzis īpaši strauji, tas oktobrī gada griezumā pieauga par 28,8%. Tas atspoguļo enerģijas cenas, arī importu tālākai pārstrādei un investīciju preces. Minerālproduktu jeb galvenokārt fosilo degvielu imports ir gada griezumā audzis 2,1 reizi, sasniedzot gandrīz 200 miljonus eiro mēneša laikā. Dzelzs un tērauda importa summa ir augusi pat 3,4 reizes, sasniedzot 155 miljonus, te ir gan preces pārstrādei, gan tālākai pārdošanai citās valstīs.
Vīruss mācās uzvesties, bet tas nepalīdzēs
Aizvadītā mēneša svarīgākā ziņa pasaules ekonomikai ir jauna koronavīrusa varianta parādīšanās, šis notikums ietekmēs arī preču eksportu, pauž Strautiņš. Dati par omikronu pagaidām ir ļoti provizoriski, taču ļoti iespējams, ka koronavīruss beidzot sāk "uzvesties" tā, kā no vīrusa varētu sagaidīt. Tas kļūst lipīgāks, taču mazāk bīstams katram inficētajam.
"Ja omikrons tiešām ir pandēmijas beigu sākums, tā ir laba ziņa pakalpojumu sniedzējiem, bet vienlaikus risks ražotājiem, jo nauda plūdīs prom no preču uz pakalpojumu nozarēm. Pakalpojumu sniegšana tiks atbrīvota no ierobežojumiem, preču nozarēs turklāt var iestāties pieprasījuma pārsātinājuma efekts. Piemērs nozarei, kur šie riski varētu izteikti viens otru papildināt, ir mēbeļu eksports. To ietekmēs gan kopējā preču/pakalpojumu nozaru proporciju maiņa, gan tas, ka attālinātā darba laikmetā cilvēki centās pielāgot savus mājokļu jaunajām vajadzībām, šī vajadzība jau lielā mērā ir apmierināta un vai vairs nebūs aktuāla," spriež "Luminor" eksperts.
Taču, par spīti visiem šiem izaicinājumiem, preču eksporta perspektīvas joprojām ir diezgan labas. Neviens to nezina labāk par pašiem ražotājiem. Rūpniecības uzņēmumu vērtējums par savu eksporta pasūtījumu apjomu lielākajā daļā nozaru ir virs vēsturiski vidējā. Visaugstākais relatīvais optimisms ir poligrāfijā – strauji augošā nozarē, kas pēdējā laikā ir daudz investējusi ražošanas kāpināšanā, rezumē Strautiņš
Energoresursu un metālu cenu "piešprice"
Tādai mazai un atvērtai ekonomikai kā Latvija preču ārējā tirdzniecība ir ļoti nozīmīga, savā komentārā atgādina "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece. Šogad tā veido ap 130% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Arī viņa akcentē, ka preču eksports eiro izteiksmē oktobrī palielinājās par 17.8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas ir nedaudz lēnāk nekā iepriekš. Savukārt importa pieauguma tempi oktobrī nedaudz paātrinājās, sasniedzot 28.8%. Ražotāju cenas eksportētajai apstrādes rūpniecības produkcijai oktobrī bija par 20.6% lielākas nekā pirms gada. Tas liek domāt, ka eksporta apjomi, izslēdzot cenu efektu, oktobrī jau, iespējams, par dažiem procentpunktiem samazinājās. Savukārt importa pusē apjomu kāpums vēl turpinās, viņa skaidro.
Būtiskāko devumu importā nodrošināja minerālprodukti un parastie metāli, ko sekmēja augstās energoresursu un metālu cenas. Kopējo importa sniegumu palīdzēja celt arī kārtējā lidmašīnu piegāde "airBaltic". Eksporta pieaugumu visbūtiskāk oktobrī ierobežoja graudaugu eksporta samazinājums. Izskatās, ka pat augstās cenas nespēj kompensēt šī gada ražu apjoma un kvalitātes kritumu.
Lielākais izaicinājums – darbaspēks
Bucenieci nepārsteidz tas, ka preču grupas, kas nodrošināja vislielāko devumu eksporta kāpumā, ir tās pašas, kurās ir vērojams būtiskākais cenu kāpums. Minerālproduktu un koksnes eksporta cenu pieaugums pārsniedz 50%, bet parasto metālu un ķīmiskās rūpniecības produkcijas cenas ir par 27-38% lielākas nekā gadu iepriekš.
Tas nozīmē, ka, piemēram, koksnes produkciju, izslēdzot cenu efektu, eksportējam mazākos apjomos nekā pirms gada. Eiropas Komisijas un CSP apkopotās aptaujas rāda, ka kokapstrādes uzņēmumi novēro nelielu eksporta pasūtījumu kritumu un prognozē, ka cenas, kas oktobrī jau sāka atkāpties no septembra "pīķa", turpmākajos mēnešos to turpinās darīt. Mazākas cenas un vājāks pieprasījums nozīmē, ka koksnes produktu loma eksporta kāpināšanā tuvākajā laikā, visticamāk, mazināsies, bet šī preču grupa tāpat vēl kādu laiku noturēsies līderpozīcijas. Pat ar kritumu mēneša griezumā gan cenas, gan apjomi joprojām ir ļoti augstā līmenī. Neliela eksporta cenu mazināšanās mēneša izteiksmē oktobrī bija vērojama arī metāliem un to izstrādājumiem, tekstilam un mēbelēm. Turklāt mēbeļu ražotāji sagaida arī nelielu pieprasījuma kritumu. Tomēr ir nozares, kas sagaida eksporta pasūtījumu pieaugumu – piemēram, būvmateriālu, ķīmisko vielu un produktu, metālu un elektroiekārtu ražotāji, atzīmē ekonomiste.
Augstās izejvielu un ražošanas komponenšu cenas Latvijas eksportētāji salīdzinoši veiksmīgi spēj pārnest uz gala pircēju. Šādu ainu vērojam arī citur Eiropā. Savukārt piegāžu ķēžu pārrāvumi skar visus, bet mūsu ražotāji par tiem sūdzas mazāk nekā, piemēram, pārējās Baltijas valstīs un krietni mazāk nekā, piemēram, Vācijā. Tas droši vien ir sekmējis nelielo eksporta tirgus daļu kāpumu šī gada laikā. Lielākais izaicinājums mūsu eksportētājiem ir darbaspēka trūkums un strauji augošās algas. Šobrīd eksporta pasūtījumu kopējā aina vēl ir diezgan pozitīva – uzņēmumu vērtējumā ārējais pieprasījums gada nogalē augs, bet lēnāk nekā iepriekšējos divos ceturkšņos. Tomēr tālākā nākotnē darba tirgus izaicinājumi var būtiskāk ierobežot eksporta apjomus. Ja izdosies gudri investēt un kāpināt produktivitāti, tad riskus var mazināt.
