Ekonomisti: eksportā būs grūti, bet nav pamata lielai krīzei
Foto: Itar-Tass/Scanpix

Eksporta nozarēm turpmākie mēneši būs grūti, bet nav pamata gaidīt lielu krīzi. Skaidrs, ka lielākā daļa eksporta nozaru šobrīd strādā sarežģītos apstākļos, vērtē ekonomisti. 2022. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,19 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 36,1% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 29,2%, bet importa vērtība par 42,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šā gada februārī turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Preču eksporta vērtība veidoja 1467 miljonus eiro, kas bija par 7,2% augstāka nekā šā gada janvārī un par 29,2% augstāka salīdzinājumā ar pērnā gada februāri. Tādējādi saglabājās iepriekšējo mēnešu straujā preču eksporta pieauguma tendence.

Finanšu ministrijā skaidro, ka viens no galvenajiem iemesliem tik straujai un noturīgai preču eksporta izaugsmei bija cenu kāpums. Dati par februāri vēl nav pieejami, bet janvāra dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 22,9%. Tas nozīmē, ka reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksporta vērtība pieaugtu par 6,3% nevis par 29,2%. Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei, tādējādi ietekmējot gala preču cenas. Augsts izejvielu cenu līmenis varētu saglabāties līdz pat šā gada beigām. Tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība palielināsies arī turpmākajos mēnešos, bet pieaugums pakāpeniski bremzēsies.

Jāatgādina, ka februārī Latvija eksportēja preces 1,47 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,72 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gada februāri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,4% līdz 46%.

"Tālāku eksporta izaugsmi negatīvi ietekmēs kara darbība Ukrainā, kuras dēļ tiks traucētas gan līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes, gan uzņēmumus ietekmēs visā pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem. Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar konfliktā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā ir jāmeklē jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi," teic Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Vienlaikus bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē, ka eksporta nozarēm turpmākie mēneši būs grūti, bet nav pamata gaidīt lielu krīzi. Skaidrs, ka lielākā daļa eksporta nozaru šobrīd strādā sarežģītos apstākļos – lai arī par pieprasījumu kopumā būtu grēks sūdzēties, darbs tā apmierināšanai ir nemitīga cīņa ar likteņa triecieniem. Izejvielas kļūst dārgākas, dažkārt tās nevar nopirkt vispār. Saražotā piegādi klientiem apgrūtina austrumu robežas daļējas slēgšanas sviestie loģistikas bumerangi, bet darba tirgus problēmas neviens nav atcēlis. Atsevišķas nozares stipri cieš arī no tirgu zuduma un/vai zemām pārdošanas cenām (farmācija, cūkkopība), bet to īpatsvars nav liels. Interesanti, ka eksporta pasūtījumu vērtējums Latvijas rūpniecībā pēdējā gada laikā nav mainījies un ir nedaudz virs vēsturiski vidējā. Līdzīga ir situācija arī ES kopumā, turklāt šie dati ir jau pieejami arī par martu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.