Pēteris Strautiņš: Ja būs drošība, būs investīcijas un eksports


Ekonomisti: eksportā būs grūti, bet nav pamata lielai krīzei
Foto: LETA

Skatoties uz Latvijas ārējās tirdzniecības datiem, šķiet, ka pasaulē viss ir vislabākajā kārtībā. Februārī eksports bija par 29,2% lielāks nekā šajā periodā pirms gada. Februāra eksports vienmēr atpaliek no "rudentiņis bagāts vīrs" apjomiem, bet sezonāli izlīdzinātajos datos sasniegts kārtējais rekords, par 1,3% pārsniedzot ļoti neseno iepriekšējo virsotni decembrī. Skaidrs, ka tas ir kārtējais atpakaļskata spoguļa atspulgs, jo līdz februāra beigām Eiropā vēl valdīja bažu pilns miers. Taču ļoti iespējams, ka ārējās tirdzniecības skaitļi izskatīsies diezgan labi arī turpmākajos mēnešos. Svarīgākais eksporta summas samazinošais faktors varētu izrādīties reeksporta sarukums, bet tas daudz neliecinās par Latvijas ekonomikā notiekošo.

Eksporta nozarēm turpmākie mēneši būs grūti, bet nav pamata gaidīt lielu krīzi. Skaidrs, ka lielākā daļa eksporta nozaru šobrīd strādā sarežģītos apstākļos – lai arī par pieprasījumu kopumā būtu grēks sūdzēties, darbs tā apmierināšanai ir nemitīga cīņa ar likteņa triecieniem. Izejvielas kļūst dārgākas, dažkārt tās nevar nopirkt vispār. Saražotā piegādi klientiem apgrūtina austrumu robežas daļējas slēgšanas sviestie loģistikas bumerangi, bet darba tirgus problēmas neviens nav atcēlis. Atsevišķas nozares stipri cieš arī no tirgu zuduma un/vai zemām pārdošanas cenām (farmācija, cūkkopība), bet to īpatsvars nav liels. Interesanti, ka eksporta pasūtījumu vērtējums Latvijas rūpniecībā pēdējā gada laikā nav mainījies un ir nedaudz virs vēsturiski vidējā. Līdzīga ir situācija arī ES kopumā, turklāt šie dati ir jau pieejami arī par martu.

Papildus ārējās tirdzniecības skaitļus turpinās "polsterēt" cenu kāpums. Ražotāju eksporta cenas februārī bija par 18,5% lielākas nekā pirms gada. Gadu mijā eksporta cenu kāpums bija piebremzējies – februārī salīdzinājumā ar septembri rūpniecības eksporta cenu līmenis pieauga tikai par 1,3%, (salīdzinājumam, iepriekšējos piecos mēnešos – par 13,2%). Taču globālie nemieri ir izraisījuši jaunu izejvielu cenu kāpumu, kas cels līdz arī gatavo produktu cenas.

Naudas ir un būs vairāk nekā jebkad līdz šim, bet arī izdevumi par importu būs lieli. Kopīgais rēķins par februārī Latvijā ievestajām precēm pieauga par 42,4%. Spriežot pēc automašīnu skaita tirdzniecības centru stāvvietās aprīlī, pandēmijas ierobežojumu beigas ir dopings patēriņam, iespaidīgos valsts investīciju plānus neviens nav atcēlis, tāpēc arī importa kāpums turpināsies. Importa – eksporta starpības pieaugums tiek bieži saukts par tirdzniecības bilances "pasliktināšanos", kas būtībā ir maldinoši. Preču eksports ir tikai daļa no maksājumu bilances kārtējo norēķinu konta, kurā ir arī pakalpojumu tirdzniecība, ārvalstu palīdzība u.c. posteņi. Turklāt pieaugošs imports nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi pērk preces, kas viņiem ir vajadzīgas un tā ir viņu darīšana, kāpēc viņi to dara. Eksporta mērķis ir iegūt naudu importa apmaksai, eksporta nozaru attīstīšana nav rituāls, kura mērķis ir nācijas garīgā pilnveidošanās. Var ticami apgalvot, ka darbs ar augstākas pievienotās vērtības produktiem spēj padarīt dzīvi interesantāku un citādi labāku, bet šādu izjūtu mērīšana vairs nav ārējās tirdzniecības datu uzdevums.

Taču ir skaidrs, ka bez eksporta attīstības dzīves līmeņa palielināšanas iespējas būs ļoti ierobežotas. Savukārt eksporta tālāka attīstība ir ļoti lielā atkarīga no investīcijām. Latvijas eksporta nozarēs kopumā nav lielu neizmantotu jaudu, vismaz runājot par iekārtām un mašīnām, ar kurām var saražot konkurētspējīgas preces. Tātad būs vajadzīgas investīcijas iekārtās, ideāli – apvienojumā ar zināšanām par produktiem, to pārdošanas kanāliem un varbūt pat zīmoliem. Lai arī fokuss tieši uz ārvalstu investīciju piesaisti Latvijā mēdz būt pašmāju ražotājus kaitinošs, tas ir svarīgs, ja gribam vismaz turēt līdzi Baltijas kaimiņvalstīm, salīdzinājumi ar kurām pēdējā laikā kļūst drīzāk nelabvēlīgāki.

Savukārt ārvalstu investīciju piesaistes darbā ir aktualizējusies drošības tēma. Tāpēc būs jāstrādā pie reģiona risku uztveres samazināšanas. Šajā jomā jau apbrīnojami daudz dara Ukrainas armija, taču vairāk jādara arī pašiem. Ir jāuzsver argumenti, kāpēc Latvijas drošība šogad drīzāk ir uzlabojusies, lai cik dramatiskas un pat traģiskas nebūtu pasaules ziņas. Karš ir saliedējis NATO un ES, Somija un varbūt arī Zviedrija kļūs par NATO dalībvalstīm, tāpat Krievijas armija ar katru dienu tiek novājināta, un Baltija vairāk investēs drošībā. Informācijas karš ir ļoti svarīga daļa no cīņas par reģiona nākotni, un tas ir jāuzvar.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.