Foto: AFP/Scanpix/LETA

Elektrības un gāzes cenu posts liek apšaubīt, vai pietiks ar mājsaimniecību atbalstam nākamajā apkures sezonā piešķirtajiem 350 miljoniem eiro, kas ir mazāk nekā 1% no šogad strauji izaugušā Latvijas IKP naudas izteiksmē, lēš ekonomisti. 2022. gada jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 19,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika. Ziemā iespējami strauji kāpumi enerģijas cenās, ja radīsies krass gāzes iztrūkums Eiropā. Lai arī nākamgad inflācijas tempi varētu sākt pierimt, būs jūtami otrreizējie faktori, kā dēļ paaugstināta inflācija noturēsies. Tā joprojām negatīvi atsauksies uz iedzīvotāju pirktspēju," analizē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš teic, protams, pastāv arī scenāriji, kuros inflācija var koriģēties straujāk, t.sk. arī uz leju. Tas primāri saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, kas noteiks pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. Šobrīd parādās atsevišķās pozitīvas iezīmes, piemēram, kviešu cenu mazināšanās, kas var liecināt par cenu spiediena mazināšanos pārtikai. FAO pārtikas cenu indekss jūnijā saruka par 3,7 punktiem (2,3%) līdz 154,2 punktiem, salīdzinot ar maiju, kas ir kritums trešo mēnesi pēc kārtas. Tomēr tas par 29 punktiem (23,1%) pārsniedz pērnā gada līmeni. Un izmaksu pieauguma inerce pārtikai vēl turpinās atspoguļoties veikalu plauktos.

"Ja pārtikas cenu prognozes jau sāk izskatīties cerīgas, to diemžēl nevar teikt par enerģiju. Elektrības un gāzes cenu posts liek apšaubīt, vai pietiks ar mājsaimniecību atbalstam nākamajā apkures sezonā piešķirtajiem 350 miljoniem eiro, kas ir mazāk nekā 1% no šogad strauji izaugušā Latvijas IKP naudas izteiksmē. Naudas ir vairāk nekā jebkad – šis slavenais teiciens kļūst arvien patiesāks. Ne visiem siltuma cenas būs nepaceļami augstas. Pilsētās, kas sildās ar šķeldu, apkures cena nākamajā sezonā būs ap 80 eiro par MWh – visu laiku augstākais līmenis, bet siltuma pirktspēja vienalga būs stiprāka nekā pirms 10 gadiem, jo algas ir augušas vairāk. Diemžēl elektrības cenu un algu attiecība izies ārpus jebkādiem vēsturiskajiem "rāmjiem", un palīdzība visdrīzāk būs nepieciešama, turklāt ne tikai mazturīgajiem," uzskata "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Rodas jautājums, teic Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, vai cenas tiek palielinātas atbilstoši izmaksu pieaugumam, vai tikai izmantojot situāciju un piesaucot iemeslu, ka kaut kur netālu plosās inflācija. Pirmajā ceturksnī uzņēmumu rentabilitāte vidēji bija tuvu ilgtermiņa vidējam līmenim. Protams, situācija bija diezgan atšķirīga gan dažādām nozarēm, gan dažādiem uzņēmumiem vienas nozares ietvaros. Tomēr izskatās, ka uzņēmēji pašlaik ir spējuši izmaksu sadārdzinājumu pārnest uz cenām un likt to apmaksāt patērētājam. Tomēr, dilstot pandēmijas laikā veiktajiem uzkrājumiem un vidējai algai pieaugot lēnāk par inflāciju, šis nav risinājums, ko varētu izmantot bezgalīgi, jo, mazinoties pirktspējai, pieprasījums saruks. Inflāciju joprojām nosaka globālais cenu pieaugums, tomēr tiek iedarbināti dažādi mehānismi gan fiskālās, gan monetārās politikas jomā, kas straujo cenu pieaugumu varētu sabremzēt, tiesa gan, tas nenotiek dienas vai pat mēneša laikā.

"Latvijā patēriņa cenu līmenis vēl turpinās kāpt un nostabilizēsies gada nogalē. Visticamāk, ka vidējais cenu pieaugums šogad būs tuvu vai pārspēs 2008. gada rādītāju, kad gadā vidēji tika reģistrēta 15,4% augsta inflācija," prognozē "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.

Ieva Opmane: No kuras kabatas apmaksāt cenu pieaugumu?


Foto: Publicitātes foto

"Labdien, man, lūdzu, šo bulciņu", vēl īsti nepamodies students uzrunā pārdevēju, sniedzot eiro par savām ikdienas brokastīm.

"1.20, lūdzu!" pārdevēja laipni atbild.

"Vakar vēl bija eiro!" students mēģina pārliecināties vai apziņu neaptumšo miega trūkums.

"Jā, bet šodien 1.20", viņa pēdējās ilūzijas tiek sagrautas.

(Kādā kafejnīcā noklausīta saruna)

Šajā laikā arvien biežāk redzam, kā pieaugušas cenas kādam mūsu iecienītam produktam vai pakalpojumam. Inflācija jūnijā turpināja kāpt (+19.3% g/g), mēneša laikā cenām pieaugot par 2.4%. Turklāt jūnijs vēl bijis "klusais periods" pēc straujā cenu pieauguma elektrības rēķiniem maijā un pirms jūlija jauno gāzes tarifu stāšanās spēkā. Siltumenerģijas tarifi gan dažādās apdzīvotās vietās tiek celti atšķirīgos laikos, daži arī jūnijā, dažās vietās – pieaugums vēl gaidāms.

Paralēli šiem cenu lēcieniem pieaugums vērojams dažādām ikdienas precēm un pakalpojumiem. Kas notiek, ja tirgotāji savās pārdodamo preču un pakalpojumu cenās ierēķina izmaksu pieaugumu? Inflācija turpina augt. Kas notiek, ja neierēķina? Samazinās uzņēmuma peļņa un strauju izmaksu pieauguma gadījumā, ciešot zaudējumus, darbība varētu būt pat jāaptur.

Rodas jautājums, vai cenas tiek palielinātas atbilstoši izmaksu pieaugumam, vai tikai izmantojot situāciju un piesaucot iemeslu, ka kaut kur netālu plosās inflācija. Pirmajā ceturksnī uzņēmumu rentabilitāte vidēji bija tuvu ilgtermiņa vidējam līmenim. Protams, situācija bija diezgan atšķirīga gan dažādām nozarēm, gan dažādiem uzņēmumiem vienas nozares ietvaros. Tomēr izskatās, ka uzņēmēji pašlaik ir spējuši izmaksu sadārdzinājumu pārnest uz cenām un likt to apmaksāt patērētājam. Tomēr, dilstot pandēmijas laikā veiktajiem uzkrājumiem un vidējai algai pieaugot lēnāk par inflāciju, šis nav risinājums, ko varētu izmantot bezgalīgi, jo, mazinoties pirktspējai, pieprasījums saruks. Inflāciju joprojām nosaka globālais cenu pieaugums, tomēr tiek iedarbināti dažādi mehānismi gan fiskālās, gan monetārās politikas jomā, kas straujo cenu pieaugumu varētu sabremzēt, tiesa gan, tas nenotiek dienas vai pat mēneša laikā.

Dainis Gašpuitis: Inflācija. Devītā viļņa gaidās


Foto: SEB banka

Jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 19,3%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeni jūnijā bija cenu kāpumam par mājokli, pārtikai, transportu, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam un veselības aprūpei.

Inflācijas vilnis turpina velties pār Latviju, veidojot arvien sarežģītākus nosacījumus ekonomikas izaugsmei. Liels izaicinājums tas ir iedzīvotājiem, jo tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika. Ziemā iespējami strauji kāpumi enerģijas cenās, ja radīsies krass gāzes iztrūkums Eiropā. Lai arī nākamgad inflācijas tempi varētu sākt pierimt, būs jūtami otrreizējie faktori, kā dēļ paaugstināta inflācija noturēsies. Tā joprojām negatīvi atsauksies uz iedzīvotāju pirktspēju.

Protams, pastāv arī scenāriji, kuros inflācija var koriģēties straujāk, t.sk. arī uz leju. Tas primāri saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, kas noteiks pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. Šobrīd parādās atsevišķās pozitīvas iezīmes, piemēram, kviešu cenu mazināšanās, kas var liecināt par cenu spiediena mazināšanos pārtikai. FAO pārtikas cenu indekss jūnijā saruka par 3,7 punktiem (2,3%) līdz 154,2 punktiem salīdzinot ar maiju, kas ir kritums trešo mēnesi pēc kārtas. Tomēr tas par 29 punktiem (23,1%) pārsniedz pērnā gada līmeni. Tomēr izmaksu pieauguma inerce pārtikai vēl turpinās atspoguļoties veikalu plauktos.

Neskaidrākais saistās ar enerģijas cenām, kur risks sasniegt jaunus rekordus ir liels, neizslēdzot iespēju, ka cenu virzība var būt arī pretējā virzienā. Augstās naftas, gāzes un elektroenerģijas cenas ietekmēs ES ekonomiku, kas atsauksies arī šo resursu pieprasījumā. Vācijas elektroenerģijas cenas ierasti bija aptuveni EUR 40/MWh. Jūnija vidū gada līguma (2023) cena bija 220 EUR/MWh. Šobrīd tā ir uzlēkusi līdz EUR 320/MWh, kas ir 8 reizes virs ierastā līmeņa. Šobrīd daudz uzmanības tiek pievērsts uz resursa iztrūkuma riskiem un enerģijas normēšanu. Tādēļ ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, visticamāk, izraisīs arī zemāku naftas pieprasījumu. Parasti enerģijas resursu cenām ir tendence šūpoties daudz maz sinhroni. Augstām dabasgāzes cenām gan Āzijā (233 USD/boe), gan Eiropā (284 USD par boe) vajadzētu izraisīt lielāku interesi par naftas izmantošanu. Taču naftas, gāzes un elektroenerģijas cenu līmenis var būt tik destruktīvs, ka tā vietā, lai veicinātu naftas izmantošanu, rada problēmas ekonomikā un noved pie zemāka naftas pieprasījuma.

Cenu izmaiņas Baltijā, t.sk. Latvijā, nosaka daudz līdzīgu faktoru, ja salīdzina ar citām eirozonas valstīm. Latvijas ekonomika spēcīgi atgūstas, īpaši tajos sektoros, kas bija ierobežoti pandēmijas laikā, kas rada labvēlīgus cenu palielināšanas apstākļus. Var arī novērot gadījumus, kad cenas tiek paceltas krietni vairāk par izmaksu kāpumu, ko pamato spēcīgais pieprasījums. Liela loma ir tirgotājiem un lielajās valstīs lielie tirgotāji nosaka toni, ir spēcīgākās pozīcijās un ierobežo cenu pieaugumu. Arī ražotāji ir lielāki, spēj vairāk akumulēt izmaksu kāpumu. Baltijas Ahileja papēdis ir enerģijas tirgus, kas rada apstākļus tās straujākam cenu pieaugumam un attiecīgi inflācijai. Tāpat salīdzinot ar turīgākajām eirozonas valstīm, Baltijā atbalsta pasākumi enerģijas cenu pieauguma kompensēšanā ir ar krietni mazāku vērienu. Algu kāpums Latvijā straujā tempā turpinās un arī uztur straujāku izmaksu pieaugumu.

Pirktspējas kritums paātrinās, neskatoties uz to, ka algu pieaugums joprojām ir pietiekami straujš. Šķiet, ka nebūs neviena nozare un rets būs tas indivīds, kam algu kāpums apsteigs inflāciju. Šobrīd inflācija vēl pilnā mērā neizpaužas, jo, piemēram, komunālo pakalpojumu patēriņš vasarā ir mazāks. Gada beigās, kad parādīsies siltuma rēķini, veidosies jau cita realitāte. No laikapstākļiem un valstu, īpaši Krievijas, rīcības, no kā izrietēs enerģijas cenas un iedzīvotāju rēķini. Patlaban arī iedzīvotāji izmanto uzkrājumus, lai uzturētu patēriņu un izbaudītu no ierobežojumiem brīvu vidi. SEB karšu dati rāda, ka jūnijā patēriņš bija maija līmenī, uzrādot labu pieaugumu gada laikā. Maijā noguldījumu apjoms komercbankās ir sarucis par 47 miljoniem eiro. Turpmākie mēneši rādīs, cik noturīga būs tendence izmantot uzkrājumus. Uz rudeni cilvēki kļūs vēl piesardzīgāki un patēriņš izrietēs no noskaņojuma ekonomikā. Primāri sāks atteikties no mazāk nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem, kas ir saistīti ar atpūtu, izklaidi. Arī pārtikas grozā ir sagaidāmas korekcijas. Vairāk tiks pirkti pamatprodukti, mazākos apmēros, lielāku nozīmi dodot cenai. Šajā sakarā jāatzīmē, ka būtiskākais ir, ka labu noturību uzrāda darba tirgus.

Laura Orleāne: Inflācija uzstāda šī gadsimta rekordu


Foto: Publicitātes foto

Patēriņa cenu līmenis turpina kāpt visā pasaulē. Tām līdzi kāpj arī iedzīvotāju bažas par nākotni un virsrakstu daudzums par draudošo enerģētikas krīzi un iespējamo recesiju Eiropā un ASV. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu pieaugums Latvijā šī gada jūnijā sasniedza 19.3%. Salīdzinot ar maiju, patēriņa cenās reģistrēts 2.4% pieaugums.

Dabasgāze cena pasaules izejvielu tirgū ir būtiski augusi un virza uz augšu patēriņa cenu līmeni visā pasaulē. Jūnijā dabasgāzes cenu uz augšu virzīja Krievijas gāzes piegādes samazinājums Vācijai un Itālijai, kā arī ugunsgrēks dabasgāzes ieguves stacijā ASV. Augstais pieprasījums un gan esošie, gan iespējamie dabasgāzes piegāžu pārtraukumi no Krievijas gāzes atkarīgajai Eiropai veicina bažas par enerģijas pietiekamību Eiropas ražotājiem un iedzīvotājiem tuvākajā nākotnē. Atsevišķi mediji dabasgāzi šobrīd sauc par "jauno naftu", tai kļūstot par nozīmīgu ģeopolitiskās stratēģijas rīku.

Augstās dabasgāzes cenas ceļ arī citu energoresursu izmaksas un cenas kā rezultātā ar mājokli saistītās cenas Latvijā pagājušajā mēnesī bija būtiskākais inflācijas virzītājs un gada griezumā pieauga par 40%. Gāzes cena jūnijā bija par 106% augstāka kā pirms gada. Latvijas elektrības cena Nordpool biržā jūnijā reģistrēja visu laiku augstāko rādītāju. Tas uzreiz atspoguļojas to elektrības patērētāju rēķinos kas ir izvēlējušies biržai piesaistīto dinamisko tarifu, bet tie, kam ir fiksētie tarifi kāpumu izjutīs ar laika nobīdi. Elektrības cena gada griezumā jūnijā pieauga par 63%. Pagājušajā mēnesī stājās spēkā tarifu kāpums Rīgas ūdens pakalpojumiem, kā arī siltumenerģijas tarifi atsevišķās Latvijas pilsētās – siltumenerģijai reģistrēts par 51% augstāks cenu līmenis, nekā pirms gada. Būtisku kāpumu ar mājokli saistītajām cenām datos varēs novērot arī nākamajā mēnesī – jūlija sākumā stājās spēkā Latvijas Gāzes paaugstinātie tarifi, kā arī vairāku Latvijas pilsētu siltumapgādes tarifi piedzīvoja kāpumu. Priekšā arī Rīgas Siltuma tarifu kāpums šī gada rudenī.

Arī lielākā patēriņa groza sastāvdaļa – pārtika – reģistrēja ievērojami augstāku cenu līmeni, nekā pirms gada. Pārtikas preču cenas gada griezumā pieaugušas par 22.5%. Visbūtiskāk cenas augušas piena produktiem un olām (+30.7%), maizei un graudaugiem (+24.7%) un gaļas izstrādājumiem (+17.3%). Pārtikas inflācija uzņem apgriezienus visā Eiropā. Eiropas Centrālās Bankas (ECB) analīzē norāda, ka pārtikas cenas reģionā, visticamāk, saglabāsies augstas, neskatoties uz pārorientēšanos prom no Krievijas un Baltkrievijas piegādātājiem, pieaugumu vietējās ražošanas apjomos un Eiropas pašpietiekamo lauksaimniecības sektoru. Augošās mēslojuma cenas nozīmēs tālāku pārtikas produktu cenu kāpumu arī nākamgad. Ievērojami augstāko pārtikas cenu līmeni Baltijas valstīs ECB skaidro ar šo valstu lielāku mēslojuma un lauksaimniecības produktu importa apjomu no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Papildus lielākai atkarībai no tuvumā esošajām valstīm, Baltijas valstis ir mazas, atvērtas ekonomikas – tās būtiskāk ietekmē svārstības starptautiskajos izejvielu tirgos, nekā tas ir lielāku Eirozonas valstu gadījumā.

Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenas jūnijā gada griezumā pieauga par 32%, bet degvielas cenas par 60%. Pasaules naftas cena jūnijā pirmajā pusē virzījās uz augšu, bet no jūnija vidus sāka lejupslīdi, jūlija sākumā piedzīvojot būtisku kritumu un sasniedzot 100 ASV dolāru par barelu atzīmi (salīdzinot ar 123 dolāriem augstākajā punktā jūnijā). Kritums skaidrojams ar tirgus dalībnieku bažām par iespējamo recesiju un no tās izrietošo naftas pieprasījuma samazināšanos. Jāatzīmē, ka naftas nākotnes līgumi tuvākajam laikam ir ievērojami augstāki, nekā tālāku mēnešu līgumu cenas, norādot, tuvākajā laikā pieprasījums saglabāsies augsts. Augstās cenas īstermiņā nodrošina arī piedāvājuma puses ierobežojumi, ko rada darbinieku streiks Norvēģijā un ražošanas pārtraukumi Lībijā. Papildus recesijas bažām, Šanhajā atjaunota masveida covid-19 testēšana, kas var nozīmēt jaunus aktivitātes ierobežojumus Ķīnā, slāpējot cerības par naftas pieprasījuma atjaunošanos. Kā zināms, Ķīna ir lielākais naftas importētājs pasaulē un tur ieviestie ierobežojumi būtiski ietekmē naftas tirgu.

Latvijā patēriņa cenu līmenis vēl turpinās kāpt un nostabilizēsies gada nogalē. Visticamāk, ka vidējais cenu pieaugums šogad būs tuvu vai pārspēs 2008. gada rādītāju, kad gadā vidēji tika reģistrēta 15.4% augsta inflācija.

Pēteris Strautiņš: Dzīve kā krājumu pārvaldīšanas māksla


Foto: LETA

Gada inflācija jūnijā pārsniedza šī gadsimta augstāko līmeni, kas līdz šim bija reģistrēts 2008. gada pavasarī. Precedenti pašreizējam cenu kāpuma tempam tagad ir jāmeklē tumšajos deviņdesmitajos gados. Jūnijā cenas bija par 19,3% augstākas nekā pirms gada, bet salīdzinājumā ar maiju tās pieauga par 2,4%. 84% no kopējā pirktspējai nodarītā kaitējuma veidoja mājokļa, transporta un pārtikas izmaksas. Citu produktu grupu loma inflācijas vairošanā šobrīd ir salīdzinoši niecīga, lai arī cenu kāpums dažās no tām ir straujš, kā viesnīcās un restorānos – par 14,1%.

Galvenais šī gada inflācijas sprādziena vaininieks ir globālie izejvielu tirgi. Kopš maija cenas tajos strauji samazinās. Taču viss iepriekš notikušais izmaksu kāpums vēl nav pilnībā atspoguļojies patēriņa cenu indeksā. Daļā pašvaldību siltuma tarifi jau ir paaugstināti, taču ir gaidāms vēl viens ievērojams gada inflācijas kāpums brīdī, kad tarifus pacels Rīgas Siltums. Riska faktors ir arī valūtu tirgi. Eiro kurss pret dolāru sasniedzis zemāko punktu gandrīz 20 gadu laikā, jo padziļinās ASV un eirozonas ekonomiskās dinamikas plaisa. Eirozonā aug recesijas risks, bet ASV ekonomika joprojām ir silta, bet darba tirgu pat var saukt par karstu. Tāpēc ASV centrālajai bankai būs jānodarbojas ar ekonomikas dzesēšanu, bet prognozētais procentu likmju nākotnes līmenis eirozonā jau slīd lejup.

Atsevišķu svarīgu preču cenas jau sāk samazināties. Vidējā degvielas cena jūlijā būs zemāka nekā jūnijā. Pirmajā pusgadā degviela strauji sadārdzinājās, jo kopš decembra sākuma (kad Brent barels maksāja 61 eiro) strauji kāpa naftas cena. Turklāt aprīlī savu dzīvi sāka dzīvot degvielas tirgus, izjūkot normālai attiecībai starp naftas un tās produktu cenām, savukārt tagad tā atjaunojas. Lētākai kļūstot arī naftai (no 117 eiro par barelu 13. jūnijā līdz 103 eiro šodien), degvielas cenas noslīdēs zem divu eiro sliekšņa.

Izejvielu izmaksu ietekme uz inflāciju gada otrajā pusē būs pretrunīga. Ja globālajos tirgos jau notiek strauja atdzišana, tad reģionālie enerģijas tirgi jūk prātā. Elektrības cenas Baltijā svārstās ap 300 eiro par MWh, kas ir apmēram desmitkārt vairāk nekā vasaras mēnešos "vecajos, labajos laikos". Gāzes cena Eiropā ir 167 eiro par MWh. Izdalot šo skaitli ar 100, iegūstam aptuvenu gāzes kubikmetra cenu eiro, kas turklāt gala patērētājiem var būt daudz lielāka. Pat cena ar piegādi pēc gada, kas līdz šim maz ietekmējās no "ātrās" gāzes cenas lēcieniem, ir ļoti augsta jeb 136 eiro, bet divgadīgā cena (89 eiro) tālu pārsniedz līdzšinējos rekordus.

Cita svarīga nianse - Latvijas iedzīvotāji daudz patērē tieši tos pārtikas produktus, kuru cenas biržās joprojām ir augstas, piemēram, pienu. Kopējais S&P GSCI pārtikas indekss no rekorda 17. maijā eiro izteiksmē ir samazinājies par 16,9%. Daudz mazāk ir sarukušas piena produktu cenas. Vājpiena pulvera cena no 4250 eiro par tonnu rekorda marta beigās ir noslīdējusi līdz 3945 eiro par tonnu, bet sviesta cena - no 7525 eiro par tonnu 4. aprīlī līdz 7300 eiro šobrīd. Rīsa un kukurūzas cenas šogad ir bijušas diezgan mērenas, bet Latvija ir kviešu un rudzu zeme.

Ja pārtikas cenu prognozes jau sāk izskatīties cerīgas, to diemžēl nevar teikt par enerģiju. Elektrības un gāzes cenu posts liek apšaubīt, vai pietiks ar mājsaimniecību atbalstam nākamajā apkures sezonā piešķirtajiem 350 miljoniem eiro, kas ir mazāk nekā 1% no šogad strauji izaugušā Latvijas IKP naudas izteiksmē. Naudas ir vairāk nekā jebkad – šis slavenais teiciens kļūst arvien patiesāks. Ne visiem siltuma cenas būs nepaceļami augstas. Pilsētās, kas sildās ar šķeldu, apkures cena nākamajā sezonā būs ap 80 eiro par MWh – visu laiku augstākais līmenis, bet siltuma pirktspēja vienalga būs stiprāka nekā pirms 10 gadiem, jo algas ir augušas vairāk. Diemžēl elektrības cenu un algu attiecība izies ārpus jebkādiem vēsturiskajiem "rāmjiem", un palīdzība visdrīzāk būs nepieciešama, turklāt ne tikai mazturīgajiem.

Kā patērētājiem pašiem pārvarēt cenu kāpuma ietekmi? Inflācijas ietekmi var censties mazināt, pērkot preces izdevīgā brīdī. Daudzi Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un pat pašvaldības ir negribēti kļuvuši par izejvielu tirgus spekulantiem. Granulu ražotāji ziņo par pastiprinātu pieprasījumu, apkures iekārtu īpašniekiem cenšoties nodrošināties pret vēl augstākām cenām nākotnē. Pašvaldību vadītāji lauza galvas, vai pirkt šķeldu tagad vai apkures sezonā. Ļoti iespējams, ka būs taisnība tiem, kuri nogaida, jo šķeldas ražotāji šobrīd strādā ar vasaras sezonai neraksturīgi lielu jaudu, tātad vēlāk varbūt veidosies pārpalikumi. Ir skaidrs, ka šobrīd vairs nav nekādas jēgas veidot ilgi glabājamās pārtikas krājumus, kaut tas ir populārs sarunu temats, tāpat degvielas pirkšana ir drīzāk jāatliek, nevis jāsteidzina.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!