Ekonomisti: iedzīvotāju ienākumi samazināsies, aprīlī tas jau redzams privātpersonu kontu apgrozījumos
Foto: Shutterstock

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6% jeb 68 eiro, sasniedzot 1100 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda, ka šīs krīzes ietekme uz strādājošajiem ir ļoti nevienlīdzīga un šobrīd bez darba vairāk ir palikuši zemāk atalgoti strādājošie. Līdz ar to, samazinoties strādājošo skaitam, tīri aritmētiski vidējā alga Latvijā augs, pat ja iedzīvotāju kopējie ienākumi, visticamāk, samazināsies.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Pirmajā ceturksnī uzrādītais temps turpinās atdzist, bet sabremzēšanās varētu būt straujāka un salīdzinoši īslaicīga. Algu izmaiņas parasti reflektē situāciju ekonomikā ar zināmu inerci. Tas īstenojas tāpēc, ka izmaiņas ekonomikā notiek nevienmērīgi un nepieciešams laiks, līdz aktivitātes krituma ietekme nonāktu līdz lēmumiem pārskatīt algas. Taču šoreiz šī aizture varētu būt krietni īsāka, ņemot vērā, ka izmaiņas notika strauji un nepārprotami, bet pamazām jau vērojama virzība uz normalizēšanos. Tādēļ pieaugums nākamajos ceturkšņos strauji saruks," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere atzīmē, ka martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vidējā bruto darba samaksa pieauga par 5%, kas bija lēnākais pieaugums gada laikā kopš 2016. gada jūlija.

"No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami. Algu pieaugums fiksēts visās nozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kur vidējā alga samazinājās par 3%. Šī nozare bija viena no pirmajām, kuras darbība faktiski tika apturēta, taču turpmākajos mēnešos algu kāpums bremzēsies arī citās nozarēs. Reģistrētais bezdarbs maijā Latvijā jau ir pārsniedzis 8%, savukārt faktiskais pat 9% un, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, bezdarbs Latvija ir sasniedzis 13%," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš ir pārliecināts, ka sabiedriskajā sektorā algu pieaugums būs noturīgs, tur krīzes atbalss visvairāk būs jūtama nākamgad, kad algu pieaugums daudziem būs lēnāks, nekā būtu bijis alternatīvajā vēstures scenārijā. Savukārt privātajā sektorā algu fondi būs viena no izmaksu taupīšanas iespējām grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem.

"Darbaspēka trūkums, kādreiz tik augstu uzņēmējdarbību ierobežojošo faktoru sarakstā, ir uz krīzes brīdi, augot bažām par pieprasījumu, nozudis no uzņēmumu dienaskārtības. Savukārt iedzīvotāju vidū ir audzis satraukums par darba zaudēšanu. Tas nozīmē, ka darba devēji var brīvāk samazināt algas, daudz mazāk raizējoties par to, ka darbinieks varētu aiziet prom. Tomēr jārēķinās ar to, ka tas var ietekmēt darbinieka motivāciju un mazināt lojalitāti uzņēmumam ilgtermiņā," vērtē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Koronavīruss Covid-19 Bezdarbs Centrālās statistikas pārvalde Citadele Darba samaksa Ekonomikas ministrija Eksports Iekšzemes kopprodukts (IKP) SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form