Ekonomisti: inflācija Latvijā turpinās paātrināties
Foto: Pixabay

Šā gada augustā patēriņa cenas Latvijā gada griezumā pieaugušas par 3,7%. Lai arī augustā patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – jūliju – parasti samazinās sezonālo faktoru ietekmē, šogad tās kāpušas par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Ekonomisti prognozē, ka tuvākajos mēnešos kāpums turpināsies.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ekonomikas izaugsmes prognozes mazinās, bet inflācijas prognozes aug

Pārtikas, naftas un citu dabas resursu cenu kāpums pasaulē arvien vairāk ir jūtams arī inflācijas tendencēs Latvijā, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Patēriņa cenu kāpums šobrīd ir vērojams ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā un pasaulē. Augustā patēriņa cenu inflācija eirozonā sasniedza 3%, savukārt, Lietuvā un Igaunija inflācija jau ir pietuvojusies 5%. Inflācijas kāpums šobrīd ir vērojams ne tikai patēriņa, bet arī ražotāju cenās un būvniecības izmaksās. Jūlijā ražotāju cenas Latvijā bija par 15,8% augstākas nekā pērnā gada jūlijā, savukārt, būvniecības izmaksas bija par 8,2% lielākas nekā pirms gada. Tajā skaitā būvmateriālu cenas pēdējā gada laikā Latvijā ir augušas par gandrīz 12%, skaidro ekonomists.

Viņš lēš, ka inflācijas pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos joprojām pamatā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Naftas un citu energoresursu cenu kāpums tikai šobrīd sāk atspoguļoties elektrības, kā arī siltumenerģijas cenās, kas augustā Latvijā ir augušas par attiecīgi 7,8% un 6,1%. Līdz ar augošu pieprasījumu un netipiski zemu krājumu līmeni, dabasgāzes cenas Eiropā ir sasniegušas augstākos līmeņus pēdējos desmit gados, un vienlaikus strauji aug arī CO2 emisiju kvotu cenas.

"Elektroenerģijas cenu kāpumu nedaudz amortizēs OIK īpatsvara sarukums rēķinos, taču elektrības un siltuma cenu kāpums Latvijā ir sagaidāms arī turpmākajos mēnešos. Bez energoresursu cenām izteiktāka šobrīd ir kļuvusi arī pārtikas cenu inflācija, kas augustā sasniedza 2,6%. Arī pārtikas cenu kāpums Latvijā, visticamāk, turpināsies, jo pēdējā gada laikā neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē ir augušas par 30%, un šo kāpumu mēs tikai tagad sākam sajust veikalos. Augustā par 4,7% augušas arī apģērbu un apavu cenas, lai gan vasaras beigās tām ir tendence samazināties. Tas varētu būt skaidrojams gan ar relatīvi zemo cenu līmeni pērn, taču, iespējams, šeit jūtama arī globālo transporta cenu kāpuma ietekme," paskaidro Āboliņš.

Vienlaikus iekšējo pakalpojumu cenu inflācija joprojām ir mērena, un augustā pakalpojumu cenas bija tikai par 1,9% lielākas nekā pērn, akcentē ekonomists. Tomēr darba tirgū darbiniekus kļūst arvien grūtāk atrast, un darba algas aug, tādēļ arī pakalpojumu pusē cenu spiediens varētu pieaugt pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas. Pēc Āboliņa prognozēm, patēriņu cenu inflācija Latvijā šogad būs aptuveni 2,5-2,7%, savukārt, nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, pārsniegs 3%.

"Tādējādi pēdējos mēnešos arvien vairāk ir vērojama tendence, ka ekonomikas izaugsmes prognozes mazinās, bet inflācijas prognozes aug. Tas nozīmē, ka valstu un centrālo banku ekonomikas atbalsta pasākumi, kā arī pieprasījuma stimulēšana arvien vairāk sastopas ar ražošanas, kā arī loģistikas jaudu ierobežojumiem, un papildus līdzekļu iepludināšana ekonomikā riskē veicināt tālāku cenu kāpumu ekonomikā," viņš uzskata.

Aktuālākais jautājums – cik ilgi?

AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka "šobrīd visai paredzami inflācija turpina sekot scenārijam, ko piedzīvojām pēc globālās finanšu krīzes, kad pēc krituma cenu kāpums piedzīvo sparīgu atlēcienu". Šoreiz to pastiprina sarežģījumi piegādes ķēdēs un izteikta laikapstākļu ietekme uz enerģijas un pārtikas cenām. Tādēļ tuvākajos mēnešos inflācija turpinās prognozētu augšupeju. Mājsaimniecības to vistiešāk izjutīs caur pārtikas, maksas par mājokli un transporta izmaksu pieaugumu. Šī grupa veido 55% no patēriņa groza, tādēļ arī būs visai nepatīkama, piebilst ekonomists.

Aktuālākais jautājums esot, cik ilgi pastiprināts inflācijas kāpums turpināsies? Izšķiroša nozīme būs sekojošiem faktoriem – laikapstākļiem, vīrusa ietekmei un ekonomiskajai aktivitātei un atbalsta pasākumu mērogiem. "Ja būs auksta ziema, lielāks enerģijas patēriņš kopsolī ar cenu kāpumu radīs nopietnu stresu mājsaimniecību budžetiem. Spēcīgais algu pieaugums uzturēs izmaksu spiedienu, kas tiešāk atspoguļosies pakalpojumos. Enerģijas un izejvielu cenu pieaugums, sarežģījumi piegādēs šobrīd ir nozīmīgi faktori ražotāju cenu kāpumam. Šis iemesls noteikti izsprauksies arī līdz veikalu plauktiem, tomēr pagaidām ietekme vērtējama kā ierobežota. Tomēr, jo ilgāk šādi apstākļi ievilksies, jo lielāka ietekme uz gala cenām veidosies," viņš paredz.

"Vienkāršoti vērtējot, jo ātrāk apstākļi saistībā ar Covid-19 normalizēsies un dzīve ieies ierastajās sliedēs, jo ātrāk cenu izmaiņas stabilizēsies. Saruks spiediens uz preču pieprasījumu un cenām un pilnvērtīgi atsāks funkcionēt piegādes ķēdes. Labvēlīgāki laikapstākļi mazinās saspīlējumu pārtikas cenās un normalizēs enerģijas patēriņu. Mūsu prognozes joprojām paredz pārejošu pastiprinātas inflācijas posmu. Tomēr tas vēl ir priekšā un vēl paspēs paplucināt iedzīvotāju pirktspēju. Tas noteikti iespaidos patērētāju noskaņojumu, un patēriņa aktivitāte var sabremzēties. Taču negatīvās puses atspējos darba tirgus atdzīvošanās un tālāks algu kāpums, kas apsteidz inflāciju. Bet ne visi to izbaudīs. Tādēļ atsevišķām sabiedrības grupām valsts vai pašvaldību atbalsts, lai pārdzīvotu šo ciklu, varētu būt nepieciešams. Gada beigās inflācija jau pārsniegs 4% un 2022. gada 2. ceturksnī tai būtu jāsāk pierimt. Lieki teikt, ka, ņemot vērā inflāciju ietekmējošo faktoru daudzumu, tās turpmāko gaitu apvij liela nenoteiktība," jaunākos datus komentē Gašpuitis.

Inflācija ir augsta, bet šaura

Arī "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka enerģijas cenas ir šī brīža nepatīkamākais temats ekonomikas ziņu klāstā, tās šo "godu" saglabās vismaz līdz pavasarim. Gan mājokļu uzturēšana, gan transports ir palielinājuši kopējo cenu līmeni salīdzinājumā par pērno augustu katrs par vairāk nekā procentpunktu. Mājokļos patērētā enerģija sadārdzinājusies par 10,0%, bet transporta degvielas par 19,1%. "Par laimi, lielākajā daļā galveno patēriņa groza nodalījumu cenu kāpums ir mērens. Inflācija ir pieaugusi, taču tā nav visaptveroša," viņš piebilst.

"Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi augustā cenas pieauga par 0,4%. Mēneša inflācija šajā laikā ir ļoti reta parādība, tikai vienu reizi kopš deviņdesmitajiem gadiem – ekonomikas pārkaršanas neprātā 2007. gada augustā – bija tik liela mēneša inflācija. Līdz ar to gada inflācija jūlijā no 2,8% pieauga līdz 3,7%. Situācija turpinās pasliktināties, nevar izslēgt, ka cenu kāpums gada beigās pārsniegs pat 5%, bet tas būs īslaicīgi. Turpināsies enerģijas cenu kāpuma netiešā ietekme, gada inflāciju turpmākajos mēnešos paaugstinās arī bāzes efekts – pērn oktobrī un novembrī cenas kritās par 0,7%. Taču ir jāpiepildās ļoti sliktam scenārijam, lai inflācija pārsniegtu algu pieaugumu. Saskaitot kopā šā gada augusta 3,7% ar pērnā gada -0,2%, iegūstam mērenu un ECB politikas mērķim atbilstošu divu gadu vidējo inflāciju," rēķina "Luminor" ekonomists.

Strautiņš stāsta, ka visbiežāk krasas enerģijas cenu svārstības saistītas ar naftu, taču šobrīd šis parastais "aizdomās turētais" ir diezgan mierīgs, barela cena svārstās ap 70 dolāriem, degvielas gada inflācija atspoguļo pērnā gada ļoti zemo cenu līmeni. "Diemžēl Latvijā un visā Eiropā rekordlīmeņus sasniedz un pārsniedz gāzes cenas. Elektrības vairumcenas Latvijā bija neparasti augstas visus trīs vasaras mēnešus un septembrī situācija vēl pasliktinās. Elektrību sadārdzina gāzes, ogļu un emisiju kvotu cena, Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā svarīgs ir arī mazais nokrišņu daudzums šovasar," skaidro ekonomists.

Viņš atzīmē, ka neparasti augsta ir apģērbu un apavu cenu inflācija, apaviem cenas augušas pat par 11,2%: "Iemesls ir viegli uzminams – milzīgais globālais patēriņš, lielie kavējumi piegādes maršrutos no Āzijas un augstās to izmaksas. Šī ir augstākā apģērbu un apavu inflācija precīzi pēdējo desmit gadu laikā. Taču interesanti, ka apģērbu un apavu cenas ir nedaudz zemākas nekā 2000. gadā. Šajā preču kategorijā cenas ilgstoši svārstījušās bez skaidras tendences."

Strautiņš norāda, ka citās patēriņa groza sadaļās valda miers: "Vasarā no pārtikas ražotājiem un tirgotājiem izskanēja bažas par pārtikas cenu inflāciju. Nav šaubu, ka tā ir lielāka nekā bija gada pirmajā pusē, un tā vēl pieaugs, taču pagaidām ir zemāka par kopējo inflāciju un nav gaidāms, ka tieši šajā preču kategorijā būs īpaši lielas nepatikšanas."

Mājokļos patērētās enerģijas cenu kāpums ir nepatīkams, taču nav notikusi nekāda katastrofa, mierina ekonomists. "Cenu līmenis ir krasi pieaudzis salīdzinājumā ar pandēmijas deflācijas posmu, taču ir tikai par 5,4% augstāks nekā 2012. gada augustā, kad algas bija vien ap 55% no strādājošo ienākumiem šogad. Elektrības cenu starpība ir lielāka, taču dabasgāze ir pat nedaudz lētāka kā pirms deviņiem gadiem. Primāro energoresursu sadārdzinājuma dēļ vēl augs siltuma cenas, bet tās augustā bija par 8,3% zemākas nekā vidēji iepriekšējā desmitgadē," viņš skaidro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.