Ekonomisti: jūlijā piedzīvojām spēcīgu cenu līmeņa pazemināšanos
Foto: Publicitātes foto

2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomistu ieskatā sagaidāms, ka gada otrajā pusē inflācija turpinās mazināties, un prognozes liecina, ka šī gada inflācija turēsies zem 3% atzīmes.

Jūlijā piedzīvojām spēcīgu cenu līmeņa pazemināšanos 1% apmērā, ko galvenokārt noteica sezonālie faktori un degvielas cenas samazināšanās. Pēc šādiem atplūdiem gada inflācija noslīdēja līdz 2,9%. Lielāko ietekmi uz inflācijas kāpumu gada izteiksmē veido pārtikas, alkohola, mājokļa, kā arī dažādu izklaides un atpūtas pakalpojumu sadārdzināšanās, atzīmē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Savu lomu pārtikas preču cenu kāpumā neapšaubāmi spēlē tādi faktori kā iepriekšējo gadu skaudrā graudu raža un cūku mēra izplatība pasaulē. Tādēļ gan miltiem un citiem graudaugiem, gan cūkgaļai ir novērojams straujš cenu kāpums. Savukārt dārzeņu cenu augšana ir iepriekšējā gada nodokļu likmes samazinājuma veidotais bāzes efekts. Rezultātā pēc 2018. gada cenu krituma šogad dārzeņu un kartupeļu cenas pieaug," skaidro "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

"Turpmākajos mēnešos inflāciju ietekmēs "Rīgas siltuma" tarifu paaugstināšana 1. augustā par 16,9%, savukārt koksnes produktu tirgus krīze var palīdzēt citām, galvenokārt uz biomasu balstītām apkures sistēmām samazināt izmaksas. Taču pats svarīgākais jautājums ir inflācijas makro konteksts nākamā gada laikā," uzskata "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām," prognozē Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Finanšu ministrijā rezumē, ka šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopā inflācijas līmenis Latvijā sasniedza 3,1%, un to joprojām visbūtiskāk ietekmēja ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums. Taču, ņemot vērā zemākus dabasgāzes tarifus gada otrajā pusē, šai ietekmei nākamajos mēnešos vajadzētu mazināties. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē inflācija turpinās mazināties, ko papildus noteiks zemāks akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam, kā arī zemākas naftas cenas. Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm vidējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%.

Source

DELFI Bizness

Tags

Luminor Centrālās statistikas pārvalde Degvielas cenas Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Inflācija Latvijas gāze Nafta SEB Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form