Pēteris Strautiņš: Palikšana mājās palīdz mazumtirdzniecībai maijā


Ekonomisti: krīzes pirmā fāze Latvijā beigusies, tomēr eksporta vājums 'dzesēs' ekonomiku
Foto: Publicitātes foto

Pandēmija ir laiks, kad kļūst interesanti pat mazumtirdzniecības dati. "Normālos" apstākļos varētu pusnopietni teikt, ka tie "velkas pakaļ" kopējām tendencēm, atspoguļojot ienākumu un noskaņojuma izmaiņas, un gandrīz nekad nesagādā lielus pārsteigumus. Taču šī gada lielā ekonomikas drāma skārusi arī šo nozari, lai gan svārstības ir mazākas nekā rūpniecībā, transportā un tūrismā.

Tas, ka preču pārdošana veikalos maijā gada griezumā samazinājās tikai par 0,6%, ir laba ziņa. Pārtikas tirdzniecība pat pieauga, kas saistīts gan ar to, ka šajā laikā, ļoti iespējams, Latvijā uzturējās vairāk cilvēku nekā parasti šajā mēnesī, gan ar to, ka cilvēki mazāk ēda ārpus mājas. Šāds maija rezultāts šķistu ļoti optimistiska prognoze pirms pāris mēnešiem, taču ar koronavīrusa pirmo uzbrukumu Latvija ir tikusi galā ļoti labi, un ekonomikas atlabšana ir redzama gan operatīvajos mobilitātes datos, gan ielās un veikalu autostāvvietās. Mēneša griezumā pārdošana auga par 7,8%, bet nepārtikas preču apgrozījums pat par 13,4%. Vai tas nozīmē, ka tirdzniecībā un iekšējā patēriņā situācija ir pilnīgi normalizējusies? Diemžēl nevaram būt par to pārliecināti, jo pasaule kopumā ar pandēmiju netiek galā, un tas turpinās "dzesēt" Latvijas ekonomiku caur vājāku eksporta sniegumu.

Nepārtikas preču tirdzniecības rezultātus maijā veidoja spēcīgu pretēju spēku sadursme. No vienas puses, bezdarbs ir krietni augstāks, nekā bija gada sākumā vai pērn maijā, cilvēku pārliecība par valsts ekonomikas nākotni ir vājāka. No otras puses, ierobežojumi un bailes no inficēšanās lika cilvēkiem atlikt veikalu apmeklējumus martā un aprīlī, taču viņi to darīja maijā un turpina darīt šobrīd. Jūnijā un jūlijā papildu plusus veikalu biznesam dos arī tas, ka daļa cilvēku, kas citos gados šajā laikā ir ārzemēs, ir Latvijā un tērē naudu šeit. Pavadot daudz laika mājās, ir vieglāk pamanīt nepieciešamību veikt uzlabojumus, kas savukārt veicinās būvmateriālu veikalu apgrozījumu. Cilvēki vairāk apceļo dzimto zemi, maijā par 3,3% gada griezumā reālā izteiksmē auga degvielas tirdzniecība, ko noteikti veicināja arī zemās cenas. Lielākais kāpums (+25,0%) maijā bija elektropreču tirdzniecībā, arī tas noteikti saistīts ar papildus mājā pavadīto laiku un citiem mērķiem neiztērēto naudu, kas palīdz pieņemt lēmumus par personiskā komforta paaugstināšanu. Turklāt daļa cilvēku krīzes laikā atklāja nepieciešamību iegādāties saldētavas, kuru krājumi veikalos tika krietni patukšoti, pircējiem nācās pat apbruņoties ar pacietību. Kā jau to varētu sagaidīt, auga tirdzniecība internetā (+16,5%).

Vismaz vasaras sākumā tirdzniecības rezultāti būs labi, ir ļoti iespējams pieaugums gada griezumā. Par šādu iespēju liecina arī mobilitātes dati. Daudz grūtāk būs panākt uzlabojumus eksportā, jo vīrusa radītā krīze mūsu eksporta tirgos ir lielāka nekā Latvijā. Šodien publicētie Eiropas valstu ekonomiskā noskaņojuma dati (ESI indekss) Latvijā un Baltijā ir vieni no augstākajiem ES valstu starpā. Tas padara nenoteiktākus arī mazumtirdzniecības izredzes augustā un turpmākajos mēnešos.

Ekonomikas izaugsme šogad būs izteikti atkarīga no vietējā patēriņa. Mazumtirdzniecības apjomi šajā laikā ir krasi svārstījušies arī citur Eiropā un ASV valstīs, taču kopumā paliekot krietni tālāk no pagājušā gada līmeņa nekā Latvijā. Piemēram, ASV mazumtirdzniecība maijā pieauga par 17,7% pēc samazināšanās par 14,7% mēnesi iepriekš. Taču kritums gada griezumā vēl bija krietni lielāks nekā Latvijā jeb 6,1%. Spānijā maijā pat bija sarukums gada griezumā 19,0%, pat par spīti kāpumam par 19,3% mēneša laikā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Koronavīruss Covid-19 Bezdarbs Centrālās statistikas pārvalde Citadele Ekonomikas ministrija Google Latvijas Banka Lidl Mazumtirdzniecības apgrozījums Origo Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form