Agnese Buceniece: Eksportā un importā lielākais kritums pēdējo vairāk nekā 10 gadu laikā


Ekonomisti: krīžu pārvarēšana ir mūsu specialitāte; vēl tikai jāiemācās izmantot labos laikus
Foto: Publicitātes foto

Otrais ceturksnis eksportā iesākās drūmi. Koronavīruss, ar tā ierobežošanu saistītie pasākumi un liela nenoteiktība bija pārņēmuši mūsu tirdzniecības partnervalstu ikdienu. Gan traucējumi piegāžu ķēdēs, gan pieprasījuma kritums nelabvēlīgi ietekmēja ārējo tirdzniecību. Arī Latvijas mazā, atvērtā ekonomika to sajuta. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta vērtība aprīlī samazinājās par 13,9%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tik straujš kritums nebija reģistrēts kopš 2009. gada oktobra. Kritums bija vērojams gan eksporta apjomos, gan cenās. Eksporta vērtība samazinājās aptuveni divās trešdaļās no 99 preču grupām. Līdzīgi kā martā arī aprīlī eksportu visvairāk uz leju vilka kritums koksnes produktu (‑16%), satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (-59%), kā arī naftas produktu (-44%) eksportā. Arī pārtika un lauksaimniecības produkti, kas ar savu iepriecinošo sniegumu iepriekš līdzēja kopējo kritumu mīkstināt, aprīlī pieredzēja tendences maiņu, sarūkot par 8%.

Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumiem maijā saglabājās tikpat pesimistisks kā aprīlī. Tas ir cieši saistīts ar situāciju mūsu eksporta tirgos. Labā ziņa, ka situācija mūsu galvenajā noieta reģionā, Eiropas Savienībā, pamazām sāk uzlaboties, bet tas notiek lēni. To veicina jauno vīrusa inficēšanās gadījumu skaita samazināšanās, kas virknei valstu ļauj būtiski mīkstināt piesardzības pasākumus. Eiro zonas lielāko valstu uzņēmumu noskaņojuma rādītāji maijā nedaudz atguvās pēc milzīgā krituma aprīlī. Tomēr piesardzība, ienākumu kritums un atsevišķu uzņēmumu darbības pārtraukšana joprojām nomāc pieprasījumu. Atšķirībā no 2008.-2009. gada krīzes, kad pasaules ekonomika atguvās ātrāk nekā Latvijas ekonomika, šoreiz izskatās, ka tā nebūs. Atveseļošanās būs lēnāka visur, tāpēc arī eksportam klāsies grūtāk. Gaidāms, ka Latvijas eksporta kritums kopumā šogad varētu būt tuvu divciparu skaitlim.

Arī preču importā kritums kļuva dziļāks aprīlī. Preču importa vērtība saruka par 27,4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli. Tas ir lielākais kritums kopš 2009. gada beigām. Importa vērtības samazināšanās atspoguļo gan reeksporta samazināšanos, gan arī ir sekas iekšējā pieprasījuma – patēriņa un investīciju – kritumam. Ārējās tirdzniecības dati rāda, ka ekonomikas kritums otrā ceturkšņa sākumā pasliktinājās. Aprīlī, visticamāk, bijām tuvu vīrusa krīzes zemākajam punktam. Šobrīd, jūnija sākumā, izskatās, ka lielākais trieciens jau ir aiz muguras. Protams, ar piebildi, ja vien nepieredzēsim ievērojamu vīrusa otro vilni. Tomēr atveseļošanās nebūs strauja – ārējā tirdzniecībā un citos rādītājos vārgums saglabāsies vēl ilgāku laiku.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Ārējā tirdzniecība Centrālās statistikas pārvalde DIY Eiropas Savienība Eksports Imports NVS Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form