Foto: LETA

2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 5,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti vērtē, ka, neskatoties uz sarežģījumiem ekonomikā Eiropā, ASV, Ķīnā, Latvijas apstrādes rūpniecība ir uzrādījusi atzīstamus rezultātus. Tomēr atsevišķas nozares arvien vairāk izjūt spiedienu uz darbaspēka algām, piemēram, apģērbu ražošana.

2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,2%. To ietekmēja kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 25,9% (samazinājās elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās, kā arī gāzes piegāde patērētājiem), savukārt ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 5,7% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 12,4%.

"Vērojamais kāpums apstrādes rūpniecībā ir atzinības un apbrīns vērts, jo tas notiek apstākļos, kad vairumā valstu nozare saskaras ar nopietniem pretvējiem. Piemēram, Eiropas motora – Vācijas apstrādes rūpniecībā aktivitātes kritums un noskaņojums šogad ir vājinājies tempā, kas pēdējo reizi bija vērojams 2012. gada jūlijā. Līdzīgi sarežģījumi vērojami arī ASV, kur šā gada divos mēnešos apjomi ir sarukuši, bet Ķīnā kāpums ir palēninājies," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Latvijas ekonomika ir atkarīga no tā, kas notiek pasaules tirgos, taču ne pilnībā. Šī gada sākums tam ir ļoti laba ilustrācija. Laikā, kad apstrādes rūpniecība ES ir recesijā vai tuvu tam, Latvijā tās ražošanas apjoms gada griezumā februārī audzis par 5,7%. Salīdzinājumā ar janvāri ražošanas apjoms bija par 1,9% lielāks (sezonāli izlīdzinātie dati). Izaugsmes palēnināšanās turpmākajos mēnešos nav gaidāma. Strauji attīstīties turpina metālapstrāde un mašīnbūve – nozares, kuras Eiropā iet cauri pamatīgu satricinājumu posmam," uzskata "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ņemot vērā, ka kokrūpniecība veido aptuveni ceturto daļu no apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma, neapšaubāmi šīs apakšnozares attīstība spēlēs lielu lomu kopējās apstrādes rūpniecības perspektīvās šogad. "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava norāda, ka noskaņojuma rādītāji kokrūpniecībā iezīmē divējādu ainu. Noskaņojums šobrīd saglabājas caurmērā labs, proti, gana optimistisks, skatoties ilgākā laika griezumā (pret ilgtermiņa vidējo). Tomēr noskaņojuma tendence pēdējā pusgada laikā bijusi ne pārāk iepriecinoša. To ietekmējušas bažas par lēnāku pieprasījuma kāpumu, kā arī augošie gatavās produkcijas krājumi. Starp ražošanu ierobežojošiem faktoriem gada sākumā diezgan krasi pieaudzis darbaspēka trūkuma, kā arī pieprasījuma nepietiekamības novērtējums.

Šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, vai šis vājums globālajā tirdzniecībā un Eiropas rūpniecībā būs pārejošs vai arī tas ir ilgāka lejupvērstā cikla sākums. Ja pašreizējās tendences turpināsies, tam būs negatīva ietekme arī uz Latvijas rūpniecības iespējām šogad. Tādēļ, pēc "Citadele" bankas ekonomista Mārtiņa Āboliņa prognozēm, Latvijas apstrādes rūpniecības pieaugums šogad būs 3% robežās.

Mārtiņš Āboliņš: Eirozonas rūpnieciskā recesija Latvijas ražotājus pagaidām nav skārusi


Foto: LETA

Šī gada sākums Latvijas rūpniecībā nav bijis īpaši iepriecinošs un februārī rūpniecības ražošanas apjomi Latvijā sarukuši par 3,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Līdz ar to šī gada pirmajos divos mēnešos kopumā ražošanas apjomi Latvija ir kritušies par 2,2%, taču šis negatīvais rezultāts pamatā ir noticis vienreizēju faktoru dēļ. Līdz ar relatīvi siltajiem un sausajiem laika apstākļiem ražošanas apjomi enerģētikā februārī sarukuši par 25,9%, tomēr tie ir pārejoši faktori un gada otrajā pusē enerģētikā noteikti atkal būsim plusos. Savukārt apstrādes rūpniecībā situācija ir pat pārsteidzoši laba un februārī ražošanas apjomi tajā auguši par 5,7%. Tas nozīmē, ka Latvijas ražotājus pagaidām nav skārusi rūpnieciskā recesija, kur vērojama lielā daļā Rietumeiropas, kā arī pasaules tirdzniecības tempu kritums.

Ja neskatās uz kopējo pieaugumu, februārī Latvijas apstrādes rūpniecībā esam iztikuši bez lieliem pārsteigumiem. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī februārī nozīmīgākie Latvijas rūpniecības dzinējspēki bija metāla izstrādājumu (+20,4% pret iepriekšējo gadu), elektrisko iekārtu (+18,0%), kā arī datoru un optisko iekārtu (+20,8%) ražošana. Tāpat stabila izaugsme turpinājās arī kokapstrādē (+4,8%), ko daļēji veicina augstās koksnes cenas, savukārt patīkams pārsteigums šoreiz vērojams poligrāfijā, kur februārī ražošanas apjomi auguši par 13%. Šķiet, ka šīs nozares uzņēmumi būs tikuši galā ar NVS tirgus sarukumu, kas ilgu laiku kopējos ciparos neļāva ieraudzīt straujo izaugsmi Eiropas virzienā. Visbeidzot, ļoti pieticīgs februāris bijis auto un to detaļu ražošanā, kas iepriekšējos gados bija viena no Latvijas rūpniecības visstraujāk augošajām nozarē. Februārī šīs nozares izlaide augusi vien par 2,3%, kas liek domāt, ka nozares iepriekšējo investīciju radītais ražošanas pieauguma potenciāls būs izsmelts.

Šāda Latvijas rūpniecības noturība pret ārējā pieprasījuma kritumu, manuprāt, ir labs signāls par to, ka, pat ar visu straujo algu kāpumu, ar konkurētspēju pagaidām mums viss vēl ir kārtībā. Vienlaikus zināma loma šajā noturībā pret ārējiem šokiem ir arī mūsu rūpniecības struktūrai. Pasaules tirdzniecības un rūpniecības bremzēšanās šobrīd lielā mērā notiek pieprasījuma krituma autobūvē dēļ, kā arī mikroshēmu un citu IT iekārtu ražošanā. Latvijā šo nozaru īpatsvars ir neliels un mūsu uzņēmumi nodarbojas ar specifisku produktu ražošanu, savukārt šo nozaru globālajās piegādes ķēdēs darbojamies maz. Mūsu rūpniecība daudz vairāk ir atkarīga no būvniecības, kur Eiropā turpinās spēcīga izaugsme un būvnieku noskaņojums eirozonā šobrīd ir vienā no augstākajiem līmeņiem pēdējo 30 gadu laikā.

Protams, apstrādes rūpniecība ir apsteidzoša nozare, kuras problēmas agrāk vai vēlāk sajutīs arī pārējā ekonomika. Jau šobrīd redzams, ka ekonomikas izaugsme pasaulē bremzējās, Āzijas valstu eksporta pēdējos mēnešos ir ar izteikti negatīvu tendenci un eirozonas ražotāju noskaņojums noslīdējis līdz zemākajam rādītājam pēdējo sešu gadu laikā. Šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, vai šis vājums globālajā tirdzniecībā un Eiropas rūpniecībā būs pārejošs vai arī tas ir ilgāka lejupvērstā cikla sākums. Ja pašreizējās tendences turpināsies, tam būs negatīva ietekme arī uz Latvijas rūpniecības iespējām šogad. Tādēļ, pēc manām prognozēm, Latvijas apstrādes rūpniecības pieaugums šogad būs 3% robežās.

Dainis Gašpuitis: Apstrādes rūpniecībā atzīstams veikums


Foto: F64

Februārī rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 3,2%. To primāri ietekmēja kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 25,9%. Šādas svārstības nozarē ir likumsakarīgas un būs vērojamas arī turpmāk. Respektīvi, labvēlīgos apstākļos nozare strauji augs, bet, tiem beidzoties, atkal normalizēsies. Tajā pašā laikā pārsteidz ražošanas apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā (+5,7%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+12,4%).

Izaugsmes ceļu turpināja mīt trīs lielākās apstrādes rūpniecības nozares – kokrūpniecība, pārtikas un gatavo metālizstrādājumu ražošana. Straujš produkcijas izlaides pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu, elektrisko iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Savukārt izlaides apjomi samazinājās apģērbu, papīra un papīra izstrādājumu un mēbeļu ražošanā.

Vērojamais kāpums apstrādes rūpniecībā ir atzinības un apbrīns vērts, jo tas notiek apstākļos, kad vairumā valstu nozare saskaras ar nopietniem pretvējiem. Piemēram, Eiropas motora – Vācijas apstrādes rūpniecībā aktivitātes kritums un noskaņojums šogad ir vājinājies tempā, kas pēdējo reizi bija vērojams 2012. gada jūlijā. Līdzīgi sarežģījumi vērojami arī ASV, kur šā gada divos mēnešos apjomi ir sarukuši, bet Ķīnā kāpums ir palēninājies.

Primārās izaugsmes bremzes ir globālās ekonomikas izaugsmes nedienas un neskaidrība, kas ietekmē starptautisko tirdzniecību. Eiropā neskaidrību uztur arī neprognozējamais "Brexit". Taču, neskatoties uz visai saspringto situāciju, marta aptauju dati signalizē pozitīvas vēsmas gan no ASV, gan Ķīnas. Var pieņemt, ka globālie nosacījumi turpmākajos mēnešos nedaudz uzlabosies un uzņemtais pieauguma temps tiks noturēts. Pozitīvu grūdienu var sniegt tirdzniecības sarunu starp ASV un Ķīnu veiksmīgs noslēgums. Rezultāti gaidāmi aprīļa beigās, tomēr riski nezudīs. Joprojām pietiekami nozīmīgs, lai arī ne ilgtermiņā, ir nekontrolēta "Brexit" scenārijs. Tāpat ietekmi uz izaugsmi atstās atdziestošie Skandināvijas būvniecības sektori. Tādēļ nemainīgi aktuāls ir konkurētspējas stiprināšanas jautājums, lai nozare spētu risināt augošo darbaspēka izmaksu spiedienu. Jārēķinās, ka noteiktas nozares to izjutīs arvien spēcīgāk. Piemēram, apģērbu ražošana. Igaunijā šādas strukturālas pārmaiņas notiek jūtamāk. Martā par apģērbu ražošanas pārtraukšanu paziņoja divi uzņēmumi. Ja 2008. gadā Igaunijā nozarē šajā nozarē strādāja 11 400 darbinieku, tad šobrīd tie ir 4700 darbinieku un tendence turpinās. Līdzīgas vēsmas arvien izteiktākas būs vērojamas arī šeit.

Linda Vildava: Kokrūpniecība arī šogad būs apstrādes rūpniecības uzmanības centrā


Foto: Publicitātes foto

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par apstrādes rūpniecības ražošanas apjomiem šī gada februārī liecina, ka tie auguši par 5,7%, salīdzinot ar pērno februāri. Februāris bijis veiksmīgs vairāk nozarēm nekā janvāris, proti, apjomu samazinājums skāris mazāku nozaru skaitu, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Pēc 10 mēnešu krituma izaugsmes teritorijā atgriezusies pārtikas ražošana (+2,1% gada laikā). Izaugsme turpinājusies kokrūpniecībā, lai gan nedaudz lēnāka nekā iepriekš (+4,8%).

Ņemot vērā, ka kokrūpniecība veido aptuveni ceturto daļu no apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma, neapšaubāmi šīs apakšnozares attīstība spēlēs lielu lomu kopējās apstrādes rūpniecības perspektīvās šogad. Tāpat tas ietekmēs arī eksporta attīstību, jo 70% no kokrūpniecībā saražotā tiek eksportēts. Pērn kokrūpniekiem bija izcili padevies gads. Apjomi strauji pieauga, neskatoties uz lēnāka pieprasījuma pazīmēm pasaulē, kā arī apgrozījums strauji kāpa, kur palīdzēja augstā koksnes resursu cena. Ņemot vērā pagājušā gada sniegumu, šobrīd pieejamos datus un informāciju, rodas jautājums, kāds iespaids uz izaugsmi kokrūpniecībai varētu būt šogad.

Noskaņojuma rādītāji kokrūpniecībā iezīmē divējādu ainu. Noskaņojums šobrīd saglabājas caurmērā labs, proti, gana optimistisks, skatoties ilgākā laika griezumā (pret ilgtermiņa vidējo). Tomēr noskaņojuma tendence pēdējā pusgada laikā bijusi ne pārāk iepriecinoša. To ietekmējušas bažas par lēnāku pieprasījuma kāpumu, kā arī augošie gatavās produkcijas krājumi. Starp ražošanu ierobežojošiem faktoriem gada sākumā diezgan krasi pieaudzis darbaspēka trūkuma, kā arī pieprasījuma nepietiekamības novērtējums. Tas varētu nozīmēt, ka kokrūpniekus palēnām aizvien vairāk sāks spiest ne tikai piedāvājuma, bet arī pieprasījuma puse, izaugsmei pasaulē palēninoties. Neskaidrības turpināšanās ap "Brexit" procesu, kas šķietami ievilksies, turēs uzņēmējus zināmā neziņā īstermiņā. Nenoteiktība, kas apvij kokrūpnieku lielāko eksporta tirgu (Apvienotajā Karalistē pērn nonāca piektdaļa koka un tā izstrādājumu eksporta), protams, var likt būt piesardzīgākiem investīciju un nodarbinātības plānošanā.

Šis gads ne obligāti kokrūpniekiem būs slikts vai būtiski sliktāks. Šobrīd apstrādes rūpniecības ražošanas rādītājos pārlieku satraucošas tendences skaidri neiezīmējas, bet negatīvie riski ir savā ziņā pieauguši. Ja tie materializējas un plašā apmērā, tad kokrūpniecības pienesums apstrādes rūpniecības un eksporta izaugsmē var sarukt. Tomēr, lai kā arī veiktos kokrūpniecībā, ietekmē uz apstrādes rūpniecības, eksporta un kopējās ekonomikas izaugsmi svarīgs būs arī citu nozaru sniegums šogad.

Pēteris Strautiņš: Arī rūpniecībā šogad pavasaris ir agrs


Foto: Privātais arhīvs

Latvijas ekonomika ir atkarīga no tā, kas notiek pasaules tirgos, taču ne pilnībā. Šī gada sākums tam ir ļoti laba ilustrācija. Laikā, kad apstrādes rūpniecība ES ir recesijā vai tuvu tam, Latvijā tās ražošanas apjoms gada griezumā februārī audzis par 5,7%. Salīdzinājumā ar janvāri ražošanas apjoms bija par 1,9% lielāks (sezonāli izlīdzinātie dati). Izaugsmes palēnināšanās turpmākajos mēnešos nav gaidāma. Strauji attīstīties turpina metālapstrāde un mašīnbūve – nozares, kuras Eiropā iet cauri pamatīgu satricinājumu posmam.

Mašīnbūvē darbojas ļoti vienkārša loģika. Aizvadīto gadu straujo kāpumu nodrošina galvenokārt ražošanas pārcelšana uz Latviju starptautisko grupu ietvaros. Tām strādāt šeit ir lētāk nekā Rietumu un Ziemeļeiropā. Tāpēc, ja sarūk pieprasījums, vispirms tiek samazināta ražošana Vācijā, nevis Latvijā. "Luminor" rīcībā ir nozares aptaujas dati, kas vēsta, ka strauji augošu ražotāju īpatsvars šogad samazināsies, taču kaut neliels kāpums būs lielākai uzņēmumu daļai nekā pērn. Ļoti iespējams, ka metālapstrādes un mašīnbūves izlaide šogad augs lēnāk nekā pērn, taču ātruma maiņa būs pakāpeniska.

Pēc pērnā gada izcilajiem rezultātiem kokapstrādes attīstības bremzēšanās ir neizbēgama, februāris it kā par to liecina, ražošanai gada griezumā pieaugot par 4,8%. Savukārt pārtikas pārstrādei šis gads būs labāks nekā iepriekšējais, izsīkstot pērnā gada piena pārstrādes negadījumu ietekmei, bet lielākajai daļai zivju pārstrādes koncentrējoties vienā strauji augošā uzņēmumā.

Ja uz priekšu velk visi trīs lielie rūpniecības "vaļi", tad jau var mazāk uztraukties par to, kas notiek pārējās nozarēs. Taču arī tajās kopaina nav slikta. Strauji lejup planē apģērbu ražošana (-18,2% gada griezumā janvārī un februārī), tas ir neatgriezenisks process, ko nosaka algu kāpums. Tekstilrūpniecībā automatizācijas iespējas ir lielākas, tajā ražošana augusi par 6,4%. Par 7,3% gada pirmajos divos mēnešos augusi perspektīvā ķīmijas rūpniecība. Pēc makro kontekstā neiederīgās minerālu ražošanas samazināšanās pērnā gada nogalē un šī gada janvārī, tā februārī pieaugusi par 3,8%, ar nepacietību gaidīsim turpmākās ziņas. Poligrāfijas dati (+12,1% gada pirmajos divos mēnešos) šogad ir krietni saderīgāki ar nozares lielo uzņēmumu starpā valdošo noskaņojumu nekā pērn. Lielākais nepatīkamais pārsteigums šogad ir mēbeļu ražošanas sarukšana par 6,2%, vismaz no nozares vadošajiem spēlētājiem šādi signāli nav saņemti.

Pērnā gada otrā pusē pasaules apstrādes rūpniecībai auksta ūdens šalti sagādāja Ķīnas ekonomikas mini–krīze, kā arī laika apstākļi un regulējuma maiņa Eiropā. Pienāk pus–pārliecinoši signāli, ka Ķīna stabilizējas, bet Eiropas izcelsmes ķibeles bija ar pārejošu raksturu. "Luminor" prognozē, ka Latvijas apstrādes rūpniecība šogad augs straujāk nekā pērn, apmēram par 5%, un šobrīd nav nekāda iemesla šo prognozi mainīt. Arī citur Baltijā klājas labi. Piemēram, Igaunijā pieaugums gada griezumā februārī bija 7%.

Rūpniecībai kopumā šogad neklājas tik labi kā apstrādes rūpniecībai, bet to galvenokārt nosaka laika apstākļi, kas ir pārejoši un neko nevēsta par ekonomikas attīstības tendencēm. Enerģētikā februārī bijis kritums par 25,9%, kas ir daudz pat šai svārstīgajai nozarei. Arī turpmākajos mēnešos tās dati būs ļoti "spilgti". Pavasara palu gandrīz nemaz nebija, laika apstākļi un prognozes vēsta, ka vasaras mazūdens periods upēs var iestāties jau ziedoņa laikā. Turklāt marts ir bijis visnotaļ patīkams, arī par aprīli būtu grēks sūdzēties, līdz ar to pieprasījums pēc centralizēti ražotā siltuma ir mazs. Daļēji to kompensēs ieguves rūpniecība, jo tas, kas hidroenerģētiķiem ir slikti, kūdras ieguvējiem ir labi. Ātrāk var sākties ceļu būves sezona, līdz ar to arī karjeros viss notiks.

Edmunds Gergelevičs: Februārī apstrādes rūpniecības apjomi pieauga par 5,7%


Foto: LETA

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2019. gada februārī gan pēc neizlīdzinātiem, gan pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem bija par 5,7% lielāki nekā pirms gada. Kopumā gada divos mēnešos pēc neizlīdzinātiem datiem apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi bija par 4,7% lielāki nekā pirms gada.

Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecības izaugsmē februārī gada griezumā veidoja gatavo metālizstrādājumu ražošana (pieaugums par 20,4%), kā arī lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare – kokapstrāde (+4,8%). Ievērojams devums apstrādes rūpniecības izaugsmē bija arī datoru, elektronisko iekārtu (+20,8%), elektrisko iekārtu (+18%) un iekārtu, mehānismu un mašīnu ražošanai (+16,4%). Pieaugums bija vērojams arī citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Savukārt 2019. gada februārī samazinājās apģērbu (-16,8%), metālu (-13,7%) un papīra izstrādājumu (-10,6%) ražošanas apjomi.

2019. gada februārī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pieauga straujāk nekā izlaides apjomi – par 11,6%. Vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi pieauga par 9,1%, savukārt nedaudz straujāk auga eksportētās produkcijas apjomi – par 13%.

Sagaidām, ka arī turpmākajos mēnešos izaugsme apstrādes rūpniecībā saglabāsies, un kopumā gadā pieauguma tempi varētu būt līdzīgi kā 2018. gadā. Straujāku apstrādes rūpniecības izaugsmi ierobežos situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, jo nozares attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Tiek prognozēts, ka izaugsmes tempi ES valstīs 2019. gadā būs nedaudz lēnāki nekā pirms gada.

FM: Februārī apstrādes rūpniecībā spēcīga izaugsme


Foto: F64

Latvijas rūpniecībā šā gada februārī tika reģistrēts kritums, nozares izlaidei salīdzinājumā ar pērnā gada februāri samazinoties par 3,2%. Tik spēcīgu izlaides apjomu kritumu rūpniecībā noteica straujais apjomu samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 25,9%. Tikmēr apstrādes rūpniecībā, kā arī ieguves rūpniecības sektorā turpinājās izaugsme. Tādējādi rūpniecības nozarēs turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotās tendences, februārī apstrādes un ieguves rūpniecības pieaugumiem kļūstot spēcīgākiem, savukārt enerģētikas kritumam – vēl straujākam.

Elektroenerģijas un gāzes apgādes kritumu noteica pērnā gada februāra augstā bāze, kā arī šā gada februāra laika apstākļi, kā rezultātā ūdens pietece Daugavā bija zema. Toties ieguves rūpniecības kāpums 2019. gada februārī sasniedza 12,4%, kas bija spēcīgākais nozares pieaugums kopš 2018. gada jūlija. Savukārt apstrādes rūpniecība uzrādīja pēdējā gada augstāko izaugsmi, nozares izlaidei šā gada februārī palielinoties par 5,7%.

Apstrādes rūpniecības izaugsmi februārī noteica spēcīgs pieaugums vairākās apakšnozarēs, kā arī izlaides apjomu kāpums tajās apakšnozarēs, kurās iepriekš bija vērojams sarukums. Visbūtiskāko devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē noteica gatavo metālizstrādājumu ražošana, kuras apjomi gada griezumā pieauga par 20,4%. Tā rezultātā februārī apakšnozarē bija sasniegts ļoti augsts izlaides līmenis, ko noteica vairāki vienreizēji faktori, un tik augstus izlaides apjomus turpmākajos mēnešos atkārtot varētu būt grūti.

Būtisku devumu apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē februārī nodrošināja arī kokrūpniecība, apjomiem pieaugot par 4,8%. Tā kā kokrūpniecība veido gandrīz 30% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides, arī viencipara izaugsme šajā apakšnozarē būtiski ietekmē apstrādes rūpniecības kopējos rezultātus.

Izcilus rezultātus turpināja uzrādīt ar mašīnbūvi saistītās apakšnozares, šā gada februārī salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi par 18% palielinoties elektrisko iekārtu ražošanai un par 16,4% pieaugot iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apjomiem. Datoru un elektronisko iekārtu ražošana janvārī nepieauga, savukārt februārī apakšnozarē atkal tika fiksēta strauja izaugsme, gada griezumā ražošanas apjomiem palielinoties par 20,8%.

Savukārt pārtikas produktu ražošanā 2019. gada februārī pirmo reizi kopš pērnā gada aprīļa ir reģistrēts kāpums. Un, lai arī šis kāpums ir mērens (+2,1% gada griezumā), tam iespējams pievēršama vislielākā uzmanība, ņemot vērā vājo apakšnozares sniegumu iepriekšējos mēnešos. Starp pārtikas produktu grupām pieaugums februārī bija zivju pārstrādē, augļu un dārzeņu pārstrādē, kā arī piena produktu ražošanā, kur visa pērnā gada laikā tika reģistrēti būtiski ražošanas apjomu kritumi.

Arī turpmākajos mēnešos pārtikas produktu izlaidei vajadzētu pieaugt, ņemot vērā iepriekšējā gadā veiktos ieguldījumus apakšnozarē, kopējiem nefinanšu investīciju apjomiem pārtikas rūpniecībā 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaugot par 9,3%. Turklāt Latvijā lielākais pārtikas produktu ražošanas uzņēmums AS "Dobeles dzirnavnieks" šogad ir sācis 18 miljonus eiro vērta investīciju projekta īstenošanu, kas līdz 2020. gada beigām paredz bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi.

Pēc vairāku mēnešu izlaides krituma februārī izlaides pieaugums fiksēts arī būvmateriālu ražošanā (+3,8%). Izlaides kāpums bijis arī vairākās citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Tikmēr par 16,8% saruka apģērbu ražošanas apjomi un dažu citu apakšnozaru izlaide.

Latvijas rūpnieku konfidences indikators šā gada martā atkal nedaudz pazeminājies, ko visbūtiskāk ietekmēja uzņēmēju novērtējums par sagaidāmajiem ražošanas apjomiem, kas tuvākajos mēnešos varētu uzrādīt lēnāku pieaugumu. Arī Eiropas Savienības kopējais patērētāju un uzņēmēju ekonomiskās konfidences indikators (ESI) turpināja lejupslīdi, martā uzrādot kritumu jau septīto mēnesi pēc kārtas. Tas norāda uz ārējā pieprasījuma bremzēšanos, jo pēdējā pusgada laikā ESI ir samazinājies arī tādās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kā Vācijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē. Tajā pašā laikā Latvijas ESI atrodas stabili augstā līmenī, martā uzrādot indeksa vērtības pieaugumu, ko nodrošināja uzlabojumi pakalpojumu un būvniecības sektora konfidences rādītājos, kā arī patērētāju noskaņojumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!