Ekonomisti: Latvijas rūpniecība atgriežas pie savām 'metāla' saknēm
Foto: LETA

2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ražošanas apjoma kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,9%, bet pieaugums – apstrādes rūpniecībā par 1,3%. Ekonomistu vērtējumā turpmākajos šī gada mēnešos apstrādes rūpniecības pieaugums būs niecīgs vai arī ražošanas apjomi saglabāsies pašreizējā līmenī.

"Visstraujāk uz priekšu traucās elektrisko iekārtu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana un gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošana. Visas trīs nozares jūlijā apsteidza pirmā pusgada vidējos izaugsmes tempus. Nepārprotami šīs nozares ir sniegušas ievērojamu ieguldījumu apstrādes rūpniecības apjomu izaugsmē. Turklāt elektrisko iekārtu ražošanas apjomu izaugsme ir novērojama jau vairāk nekā gadu, kas liecina par nozares ražošanas noturību un pieprasījumu pēc tās produkcijas," skaidro "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

"Šobrīd jau ir vairāk nekā acīmredzami, ka Latvijas rūpniecība atgriežas pie savām "metāla" saknēm. Diskusijās par ekonomiku joprojām gadās dzirdēt jautājumus – vai tad Latvijā ir metālapstrāde un mašīnbūve?" jautā "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Ir, turklāt šīs nozares ir virzījušas industrializācijas procesu arī vēsturē.

Finanšu ministrijā teic, ka kopumā gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauguši par 3,1%. Lēnākus pieauguma tempus pēdējos mēnešos nosaka globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un tirdzniecības konflikti, kas šā gada pirmajā pusē jau samazinājuši Eiropas kopējos rūpniecības izlaides apjomus, kas Eiropas Savienībā bijuši par 0,2% mazāki nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. No lielākajām ES valstīm rūpniecības produkcijas apjomi šogad kritušies gan Vācijā, kuru vēl papildus ietekmē jaunie auto emisiju standarti, gan Itālijā, Lielbritānijā un Nīderlandē.

Lai arī apstrādes rūpniecībā pieaugums šobrīd ir lēns, tomēr bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka ražotājiem Baltijā kopumā klājas labāk nekā citviet Eiropā. Igaunijā jūlijā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā auguši par 2,5%, savukārt Lietuvā par 4,7%, kamēr, piemēram, Vācijā rūpniecības izlaide pēdējos mēnešos sarukusi par gandrīz 5% pret iepriekšējo gadu. Taču ārējā pieprasījuma kritumu arvien vairāk jūtam arī Baltijā. Kopš pērnā gada beigām Baltijas valstīs sarukuši jaunie pasūtījumi gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs.

"Straujāku apstrādes rūpniecības izaugsmi ierobežo situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, tās attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Paredzams, ka gadā kopumā izaugsme apstrādes rūpniecībā būs līdzīga kā gadu iepriekš," uzskata Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Source

DELFI Bizness

Tags

Metālapstrāde Luminor Apstrādes rūpniecība Brexit Centrālās statistikas pārvalde Citadele Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Lauksaimniecība Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form