Foto: DELFI Aculiecinieks

2020. gada februārī, salīdzinot ar gadu iepriekš, Latvijas preču eksporta vērtība pieauga par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Februārī Latvija eksportēja preces 1,06 miljardu eiro apmērā. Ekonomisti norāda, ka, neskatoties uz samērā labajiem rādītājiem februārī, martā situācija ir sagriezusies kājām gaisā. Tomēr Latvijas uzņēmēju spējas šai situācijai ir labi piemērotas, un mums ir ātri reaģēt spējīga un inovatīvi domājoša valsts, kas jau ir radījusi iespaidīgu atbalsta pasākumu buķeti.

Februāra eksporta dati ir izrādījušies pat pārsteidzoši labi. "Atskats norāda uz salīdzinoši labajiem apstākļiem februārī, kas martā strauji sagriezās kājām gaisā. Visticamāk, ka tad vēl būtisks kopējā eksporta apjoma kritums neuzrādīsies, bet turpmāk eksporta rādītāji kļūs arvien "sarkanāki". Apjomu kritums 10-15% apmērā varētu nebūt sliktākais scenārijs. Jārēķinās arī ar produkcijas cenu samazināšanos vājāka pieprasījuma rezultātā," skaidro "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Šis ir laiks no jauna mācīties pielietojumu savām prasmēm. Latvijā ir uzņēmēji, kuri vēl atceras laiku pēc PSRS sabrukuma, kad bija ātri jāmācās darīt kaut kas cits. Piemēri jau ir redzami," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš papildina, ka šis ir laiks no jauna mācīties pielietojumu savām prasmēm. Latvijā ir uzņēmēji, kuri vēl atceras laiku pēc PSRS sabrukuma, kad bija ātri jāmācās darīt kaut kas cits. Piemēri jau ir redzami – Liepājā izgatavo sejas maskas, Ventspils metālapstrādes uzņēmums "Marmar" ražo slēdzenes, kas samazina inficēšanās risku. "SAF Tehnika" radījusi sistēmu, kas ļauj darba devējiem attālināti kontrolēt darbinieku temperatūru, tādējādi pamanīt iespējamus koronvīrusa saslimšanas gadījumus, kas ražotājiem var būt vēl lielāks risks par noieta tirgiem. Ir uzņēmumi, kuri var justies pilnīgi mierīgi par savu nākotni. Liepājas uzņēmums "Interspiro" sācis jaunas rūpnīcas būvi, tas ražo iekārtas glābšanas dienestiem, tas ir pretciklisks produkts, kura pārdošana krīzes laikā var drīzāk pieaugt. Latvijā strādājošie sakaru ierīču ražotāji šobrīd saņem daudz pasūtījumu, viņu rūpe ir saražot brīdī, kad ir apgrūtināta komponentu piegāde.

Finanšu ministrijā norāda, ka Eiropas Savienības valstu kopējais patērētāju un uzņēmēju ekonomikas sentimenta indekss šā gada martā samazinājies līdz 94,8 punktiem no 103,0 punktiem februārī. Tik straujš sentimenta indeksa pasliktinājums viena mēneša ietvaros nebija fiksēts pat 2008. gadā, kad iestājas globālā ekonomikas recesija. Tas nozīmē, ka ES valstu patērētāju un uzņēmēju novērtējums par turpmāko ekonomikas attīstību ir pesimistisks. Jāatzīmē, ka ES ir lielākais noieta tirgus Latvijas precēm un pakalpojumiem. Tas veido aptuveni 70% no kopējā eksporta. Tajā pašā laikā ir svarīgi atzīmēt, ka visas starptautiskās ekonomikas un finanšu institūcijas prognozē, ka šis ekonomikas šoks ir īslaicīgs, un, ja izdosies apturēt vai mazināt pandēmiju tuvākajos mēnešos, tad līdz gada beigām ekonomikas noskaņojums varētu stabilizēties.

"Eksporta turpmāka attīstība, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas pašreizējā laikā ir ļoti neskaidras. Koronavīrusa epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet ietekmes amplitūda joprojām ir neskaidra. Tuvākajos mēnešos eksportu negatīvi ietekmēs straujš ārēja pieprasījuma samazinājums," secina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

"Pasaules tirdzniecības organizācija lēš, ka pasaules tirdzniecības apgrozījums šogad varētu samazināties par 13-32% Covid-19 ietekmes dēļ. Arī Latvijā kritums, visticamāk, būs mērāms ar divciparu skaitli, un tas būs vērojams praktiski visās eksporta preču grupās. Tomēr atsevišķi pozitīvi izņēmumi varētu būt. Piemēram, pārtikā labi varētu klāties konservu eksportētājiem. Siltā ziema liek cerēt uz labām labības ražām un labu sniegumu graudaugu eksportā gada otrajā pusē. Kamēr gaidām jaunās ražas, martā vēl eksportējām iepriekšējās, izmantojot to, ka, kāpjot pieprasījumam pasaulē, ir augušas cenas. Tādējādi labības produkti labvēlīgi ietekmēs marta eksporta bildi," uzskata "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.

Dainis Gašpuitis: Eksports februārī – palēciens nezināmajā

Foto: Publicitātes foto

Februāra eksporta dati ir izrādījušies pat pārsteidzoši labi. Februārī preču eksports pieauga par 9,5%, bet imports par 2,2%. Elektroierīču un elektroiekārtu eksports pieauga par 25,7%, mehānismu un mehānisko ierīču par 22,1% bet mēbeļu par 25%. Savukārt apjomi saruka kokrūpniecības (-4,3%), farmācijas (-13,3%) un alkohola (-5%) preču eksportā.

Atskats norāda uz salīdzinoši labajiem apstākļiem februārī, kas martā strauji sagriezās kājām gaisā. Visticamāk, ka tad vēl būtisks kopējā eksporta apjoma kritums neuzrādīsies, bet turpmāk eksporta rādītāji kļūs arvien "sarkanāki". Apjomu kritums 10-15% apmērā varētu nebūt sliktākais scenārijs. Jārēķinās arī ar produkcijas cenu samazināšanos vājāka pieprasījuma rezultātā.

Vīruss būs nopietni samocījis globālo ekonomiku daudzās jomās un valstīs uz ilgu laiku, varbūt pat neatgriezeniski. Tādēļ noteiktiem sektoriem atgūšanās var iestiepties arī ilgāk par nākamo gadu. Vīrusa uzveikšanas ātrums dažādās valstīs atšķirsies, kas nozīmēs arī to spēju atgriezties pie pilnvērtīgas ekonomiskās aktivitātes, kas ietekmēs arī Latvijas eksportu.

Apziņa, ka šādas un līdzīgu krīzes iespējamības atkārtošanās ir augsta, daudzas valstis pārskatīs savu rūpniecības, investīciju un tirdzniecības politiku. Smagais vīrusa sitiens pastiprinās protekcionisma popularitāti. Tādēļ eksportētājiem var rasties grūtības ar noteiktu reģionu apguvi mainīgo nosacījumu un protekcionisma vēsmu dēļ. Respektīvi, daudzas preces un pakalpojumus, ko valstis iepirka, turpmāk tās centīsies ražot uz vietas un aizsargāt vietējo tirgu. No otras puses, esot ES, mūsu ražotājiem tas var pavērt jaunas nišas un iespējas.

Pēteris Strautiņš: Pasaule apklust

Foto: Publicitātes foto

Šis ir ārkārtīgi neparasts veids pasaules ekonomikā, kad tajā notiekošo vērtē ar parametriem, kurus normālā situācijā nevienam pat nenāktu prātā izmantot – gaisa satiksmes intensitāte, sastrēgumu kartes. Ir kāds vēl pārsteidzošāks rādītājs – ir krasi samazinājies seismisko trokšņu līmenis. Pasaules tautsaimniecība izskatās pēc slimnieka, kam ārsti ir pieslēguši vairākas mērierīces, kas mēra dažādus veselības parametrus – elpošana, sirdsdarbība, šī analoģija ar katru dienu kļūst precīzāka. Zemestrīču novērošanas sistēmas "dzird" arī transportlīdzekļu radītās vibrācijas, kas krīzes laikā ir kļuvušas daudz vājākas, ļaujot zinātniekiem labāk saprast, kas patiesībā notiek zemes dzīlēs. Piemēram, seismogrāfi Londonas centrā reģistrējuši zemes vibrāciju samazināšanos par 30%, bet nomalēs – par 20-25%. Savukārt Parīzē civilizācijas radītā jezga samazinājusies par 38%, Losandželosā par 50%, bet Ekvadoras galvaspilsētā Kito pat par 60%, ziņo "The New York Times". Seismogrāfi vairs "nedzird" arī vārtu gūšanas brīžus futbola stadionos, jo spēles ir atceltas.

Pēkšņo klusumu vēl neredzam Latvijas ārējās tirdzniecības datos, gluži otrādi, februārī eksports bija par 7,6%, bet imports par 4,1% lielāks nekā pirms gada. Šobrīd var vien priecāties, ka uzņēmumi pirms krīzes uzkrāja nelielu papildu tauku kārtiņu. Februāra datos redzam arī cenu krituma un siltās ziemas ietekmi uz koksnes un minerālproduktu eksportu un importu. Strauji augusi arī tirdzniecība ar mašīnbūves un elektronikas izstrādājumiem, bet tā mēdz atspoguļot re-eksporta svārstības.

Apvienojumā ar augošo rūpniecības apgrozījumu februārī un diezgan labajiem noskaņojuma datiem gada sākumā šie skaitļi vēsta, ka pirms braukšanas cauri dziļajai dubļu peļķei eksporta nozares bija ieskrējušās. Labi, ka tā. Marta dati izskatīsies krietni atšķirīgi. Stingri pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi ir valstīs, kas veido >50% pasaules kopprodukta. Analītiķu caurmēra prognozes vēsta par kopprodukta kritumu bagātajās valstīs 2.ceturksnī par apmēram 10%, arī šis skaitlis gan visdrīzāk atspoguļo nespēju līdz galam aptvert notiekošā nopietnību.

Dažādu preču apgrozījumu pandēmija ietekmē krasi atšķirīgi, pat pretēji. Pieprasījums pēc daudzām precēm samazinājies vairākkārtīgi, spilgts piemērs ir automašīnas. To pārdošana epidēmijas kulminācijā Ķīnā samazinājās pat par vairāk nekā 90%, šobrīd to piegādes autosaloniem ASV ir sarukušas par 70%. Ir preces, kuru pārdošana aug. Tāpēc šis ir laiks no jauna mācīties pielietojumu savām prasmēm. Latvijā ir uzņēmēji, kuri vēl atceras laiku pēc PSRS sabrukuma, kad bija ātri jāmācās darīt kaut kas cits. Piemēri jau ir redzami – Liepājā izgatavo sejas maskas, Ventspils metālapstrādes uzņēmums "Marmar" ražo slēdzenes, kas samazina inficēšanās risku. "SAF Tehnika" radījusi sistēmu, kas ļauj darba devējiem attālināti kontrolēt darbinieku temperatūru, tādējādi pamanīt iespējamus koronvīrusa saslimšanas gadījumus, kas ražotājiem var būt vēl lielāks risks par noieta tirgiem. Ir uzņēmumi, kuri var justies pilnīgi mierīgi par savu nākotni. Liepājas uzņēmums "Interspiro" sācis jaunas rūpnīcas būvi, tas ražo iekārtas glābšanas dienestiem, tas ir pretciklisks produkts, kura pārdošana krīzes laikā var drīzāk pieaugt. Latvijā strādājošie sakaru ierīču ražotāji šobrīd saņem daudz pasūtījumu, viņu rūpe ir saražot brīdī, kad ir apgrūtināta komponentu piegāde.

Latvijas uzņēmēju spējas šai situācijai ir labi piemērotas, mums ir arī ātri reaģēt spējīga un inovatīvi domājoša valsts, kas jau ir radījusi iespaidīgu atbalsta pasākumu buķeti. Jāuzsver, ka ir jo īpaši svarīgi atbalstīt uzņēmumus, kas ir iesaistīti sarežģītās globālās vērtības ķēdēs, kuru zaudēšanai vai novājināšanai būtu ilglaicīgas sekas. Varētu apsvērt vēl vienu atbalsta iespēju — atbalstu kredītu vai kredītu garantiju veidā gatavās produkcijas uzkrājumiem, kas šobrīd veidojas gan transporta apgrūtinājumu, gan pieprasījuma krituma dēļ. Tas gan uzlabotu uzņēmumu finansiālo situāciju, gan ļautu tiem ar vērienu startēt tirgos pēc ierobežojumu atcelšanas un varbūt arī iegūt tirgus daļas uz citu valstu konkurentu rēķina. To varētu saukt par īslaicīgas eksporta aizstāšanas politiku, ko var veikt arī ar celtniecības pasūtījumiem. Celtniecība un ar to saistītās nozares ir liels mūsu rūpniecības tirgus, tai ražo lielākā daļa kokapstrādes, vismaz ceturtdaļa metālapstrādes, liela daļa mūsu ķīmijas rūpniecības.

Līdzīgi kā mazāka zemes rībināšana palīdz zinātniekiem labāk saklausīt, kas notiek zemes dzīlēs, tāpat klusums pasaules ekonomikā var palīdzēt ekonomikām labāk saprast to stiprās un vājās puses, nākotnes attīstības ceļus.

Edmunds Gergelevičs: Februārī eksports pieauga par 9,5%

Foto: LETA

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 9,5%. Savukārt preču imports pieauga mērenāk – par 2,2%. Līdz ar to, ir samazinājies arī tirdzniecības deficīts.

Eksporta pieaugumu februārī būtiski ietekmēja elektroierīču un iekārtu eksporta vērtības palielinājums. Pieauga arī mehānismu un ierīču, mēbeļu, dārzeņu un plastmasas izstrādājumu eksports. Savukārt februārī samazinājās koksnes un tās izstrādājumu, farmācijas produktu, naftas pārstrādes produktu un eļļas augu sēklu eksporta vērtība.

2020. gada februārī preču eksporta vērtība uz ES valstīm1 pieauga par 5,7%. Eksports būtiski pieauga uz Lietuvu (transportlīdzekļi, elektroierīces), Igauniju (koksne) un Dāniju (mehānismi, koksne), savukārt samazinājās uz Vāciju (graudaugi, koksne).

Būtiski pieauga eksports uz NVS valstīm – par 16,7%, tai skaitā par 13,6% uz Krieviju (elektroierīces, apģērbs, papīra izstrādājumi). Pieauga eksports arī uz Ukrainu (dzērieni, elektroierīces) un Baltkrieviju (optiskās ierīces), bet samazinājās uz Kazahstānu (dzērieni).

Februārī ievērojami pieauga eksports uz pārējām valstīm – par 19,5%. Pieauga eksports uz Nigēriju (graudaugi), Ēģipti (dārzeņi) un Turciju (dzelzs un tērauds), bet samazinājās uz Apvienoto Karalisti (koksne) un Bahreinu (graudaugi).

Preču importa pieaugumu februārī veicināja mehānismu, elektroierīču un iekārtu, kā arī ķīmiskās rūpniecības preču un augu valsts produktu importa vērtības palielinājums. Savukārt samazinājās minerālo produktu un satiksmes līdzekļu imports.

Gada divos mēnešos eksports bija par 8,4% lielāks nekā pirms gada, bet imports pieauga par 1,8%.

Eksporta turpmāka attīstība, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas pašreizējā laikā ir ļoti neskaidras. Koronavīrusa epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet ietekmes amplitūda joprojām ir neskaidra. Tuvākajos mēnešos eksportu negatīvi ietekmēs straujš ārēja pieprasījuma samazinājums.

1 Sākot ar 2020. gada 1. februāri, Apvienotā Karaliste nav iekļauta Eiropas Savienības sastāvā.

Agnese Buceniece: Covid-19 eksportu šogad iedzīs divciparu mīnusos

Foto: Publicitātes foto

Februāra lieliskie eksporta dati vēl klusē par Covid-19 ietekmi. Preču eksporta vērtība februārī pieauga par 9,5%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Lielu daļu kāpuma nodrošināja elektroiekārtu un mehānismu, kā arī pārtikas un lauksaimniecības produktu (dārzeņu un augļu, piena produktu un graudaugu) eksports. Savukārt kritums jau pirms Covid-19 pandēmijas izsludināšanas turpinājās koksnes produktu un minerālproduktu eksportā. Turpmākie mēneši gan solās būt daudz drūmāki. Covid-19 un ar tā izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi eksportu ietekmēs gan caur strauju pieprasījuma kritumu, gan traucētām piegāžu ķēdēm. Eksportētājiem būs jābūt izturīgiem un radošiem, rodot iespējas ietaupīt un meklējot jaunus izejvielu iegādes un produkcijas realizācijas ceļus.

Pilnu pasaules veselības krīzes ietekmi uz Latvijas eksportu, visticamāk, varēsim novērot vien aprīļa datos. Eiropas uzņēmumi par būtisku pieprasījuma kritumu un izlaides apjomu kritumu ziņoja martā, kad viņu darbības valstīs sāka strauji augt apstiprināto Covid-19 gadījumu skaits un valdības ieviesa aizvien stingrākus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai. Šie mēri apstādināja daļu ekonomikas, dodot triecienu pieprasījumam. Turpināja palielināties arī ražošanas komponenšu piegādes laiks, dažiem uzņēmumiem uz laiku pārtraucot vai ierobežojot darbību. Šādi piegāžu ķēžu pārrāvumi padara uzņēmumu situāciju vēl sarežģītāku.

Latvijas uzņēmumu aptaujas martā vēl nezīmē tik drūmu ainu kā Eiropas lielākajās valstīs. Tas, iespējams, tāpēc ka vīruss mūs un mūsu nozīmīgākos tiešos tirdzniecības partnerus sasniedza nedaudz vēlāk. Tomēr šobrīd eksportējošie uzņēmumi pieprasījuma kritumu ārējos tirgos sāk izjust aizvien vairāk. Kā rāda "Swedbank" aptaujas rezultāti, daļa mazo un vidējo uzņēmēju cenšas pārvirzīt savu produkcijas realizāciju no eksporta uz vietējo tirgu. Covid-19 smagāk skars tos eksportētājus, kuru ražošanas process ir daļa no lielākas un sarežģītākas piegāžu ķēdes, piemēram, elektronikā un mašīnbūvē. Daļai uzņēmumu problēmas sagādā aizliegumi ceļot, kas apgrūtina iekārtu eksportu no Latvijas, jo nav iespējams veikt to uzstādīšanu. Problēmas ir arī ražotnēs, kuru iekārtas apkalpo ārvalstu speciālisti, kuri nevar ierasties, lai veiktu apkopes vai remontu. Tomēr šī situācija šobrīd jau tiek risināta, un uzņēmumiem ir iespēja pieteikties īpašai atļaujai šāda veida komandējumiem.

Nenoliedzami Covid-19 eksportu šogad iedzīs dziļos mīnusos. Pasaules tirdzniecības organizācija lēš, ka pasaules tirdzniecības apgrozījums šogad varētu samazināties par 13-32% Covid-19 ietekmes dēļ. Arī Latvijā kritums, visticamāk, būs mērāms ar divciparu skaitli, un tas būs vērojams praktiski visās eksporta preču grupās. Tomēr atsevišķi pozitīvi izņēmumi varētu būt. Piemēram, pārtikā labi varētu klāties konservu eksportētājiem. Siltā ziema liek cerēt uz labām labības ražām un labu sniegumu graudaugu eksportā gada otrajā pusē. Kamēr gaidām jaunās ražas, martā vēl eksportējām iepriekšējās, izmantojot to, ka, kāpjot pieprasījumam pasaulē, ir augušas cenas. Tādējādi labības produkti labvēlīgi ietekmēs marta eksporta bildi.

FM: Februārī eksports vēl auga strauji, taču turpmāk gaidāma sabremzēšanās

Foto: LETA

2020. gada februārī turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Ja šā gada janvārī preču eksporta vērtība palielinājās par 7,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tad februārī eksporta izaugsme paātrinājās un sasniedza 9,5% pieaugumu gada izteiksmē. Tik straujš preču eksporta kāpums gada sākumā bija negaidīts, ņemot vērā, ka kopš pērnā gada vidus pasaules ekonomikas izaugsme un ārējais pieprasījums sāka bremzēties. Janvāra un februāra datos vēl neatspoguļojas koronavīrusa Covid-19 negatīvā ietekme uz Latvijas preču eksportu. Taču turpmākajos mēnešos situācija visticamāk mainīsies, un pandēmijas izraisītās sekas pakāpeniski sāks negatīvi ietekmēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu.

Negatīvā ietekme, pirmkārt, atspoguļosies pakalpojumu eksportā, jo robežu slēgšana un pasažieru starptautiskās plūsmas apturēšana tiešā veidā un uzreiz ietekmēs transporta pakalpojumu eksportu, kā arī ārvalstu tūristu izdevumu apjomu Latvijā. Pašreiz pakalpojumu eksporta dati ir pieejami tikai par janvāri, un tie rāda, ka kopējā pakalpojumu eksporta vērtība bija par 4,5% augstāka nekā pērnā gada janvārī. Savukārt negatīvā ietekme uz preču eksportu varētu parādīties ar nelielu nobīdi.

Eiropas Savienības (ES) valstu kopējais patērētāju un uzņēmēju ekonomikas sentimenta indekss šā gada martā samazinājies līdz 94,8 punktiem no 103,0 punktiem februārī. Tik straujš sentimenta indeksa pasliktinājums viena mēneša ietvaros nebija fiksēts pat 2008. gadā, kad iestājas globālā ekonomikas recesija. Tas nozīmē, ka ES valstu patērētāju un uzņēmēju novērtējums par turpmāko ekonomikas attīstību ir pesimistisks. Jāatzīmē, ka ES ir lielākais noieta tirgus Latvijas precēm un pakalpojumiem. Tas veido aptuveni 70% no kopējā eksporta. Tajā pašā laikā ir svarīgi atzīmēt, ka visas starptautiskās ekonomikas un finanšu institūcijas prognozē, ka šis ekonomikas šoks ir īslaicīgs, un, ja izdosies apturēt vai mazināt pandēmiju tuvākajos mēnešos, tad līdz gada beigām ekonomikas noskaņojums varētu stabilizēties.

Preču eksporta pieaugumu šā gada februārī būtiski ietekmēja mehānismu un mehānisko ierīču, kā arī elektroierīču un elektroiekārtu preču eksports, kas kopumā palielinājās par 25,7%. Detalizētāka analīze rāda, ka šīs grupas pieaugumu noteica re-eksports, jo straujāki eksporta kāpumi ir fiksēti tādām precēm kā mobilie telefoni, monitori, projektori, automātiskās datu apstrādes iekārtas jeb tās preces, kas Latvijā netiek ražotas. Spilgts piemērs ir mobilie telefoni, kuri vispirms tiek importēti no tādām valstīm kā Ķīna un Vjetnama, bet pēc tam eksportēti uz Rietumeiropas valstīm. Piemēram, februārī telefonu aparātu eksports palielinājās par 21,8%, bet imports par 18,1%. Austrumāzijas reģionā ir koncentrēta lielākā daļa no pasaules elektrotehnikas ražošanas jaudām un, kā zināms, arī šis reģions cieš no Covid-19 izplatības. Tādējādi turpmākā elektrotehnikas preču importēšana un tālākā re-eksportēšana arī varētu būt apdraudēta, un šo preču eksporta attīstība jāvērtē piesardzīgi.

Būtisku devumu preču eksporta izaugsmē februārī nodrošināja arī lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums par 13,2%, strauji palielinoties graudaugu, dārzeņu un piena produktu eksportam. Piena produktu eksporta izaugsmi nodrošināja bāzes efekti, un šīs preču grupas eksporta vērtība kopumā atbilst iepriekšējo mēnešu dinamikai. Savukārt graudaugu eksporta kāpums ir vēl pērnā gada augstās ražas atspulgs. Sagaidāms, ka šā gada pirmajā pusē graudaugu eksports varētu turpināt palielināties, taču šo preču eksporta attīstību gada otrajā pusē ietekmēs gan šā gada ražas apjoms, gan šo preču cenu dinamika pasaules tirgos, ko negatīvi varētu ietekmēt tirdzniecības plūsmas ierobežojumi un patēriņa kritums saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību pasaulē.

Būtiski ir palielinājies arī mēbeļu eksports – par 28,0% salīdzinājumā ar pērnā gada februāri. Mēbeļu eksporta kāpums fiksēts uz vairākām valstīm, taču spēcīgo pieaugumu nodrošināja mēbeļu un mājas aprīkojuma izstrādājumu eksporta pieaugums uz Vāciju, Zviedriju un Baltijas valstīm.

No citām preču grupām var atzīmēt plastmasas un to izstrādājumu eksporta pieaugumu par 27,7%, papīra un poligrāfijas izstrādājumu – par 27,4% un tekstilmateriālu eksporta palielinājumu par 19,3%. Lai arī šīm preču grupām ir fiksēts ļoti straujš eksporta kāpums, tomēr šo grupu eksporta īpatsvars kopējā preču eksportā ir relatīvi zems, tādējādi tās kopējo eksporta pieaugumu veicināja mazāk nekā pārtikas vai elektroierīču eksporta palielinājums.

Vienlaikus februāra datos ir fiksēti arī eksporta kritumi. Minerālproduktu eksporta samazinājumu par 5,9% galvenokārt ietekmēja elektroenerģijas eksporta kritums. Savukārt koka un koka izstrādājumu eksporta vērtības samazinājumu par 4,3% lielā mērā noteica pērnā gada augstā bāze. Pagājušā gada sākumā koksnes eksports palielinājās, ko labvēlīgi ietekmēja augstais eksporta apjoms uz Lielbritāniju, kad Brexit gaidās tika papildinātas šīs valsts noliktavas. Taču šī faktora pozitīvā ietekme pazuda gada otrajā ceturksnī. Papildus tam pērn bija straujš koksnes cenu kritums pasaules tirgos, tādējādi kopš pērnā gada maija koksnes eksports uzrāda negatīvu dinamiku. Sagaidāms, ka, izzūdot bāzes efektiem, sākot no šā gada aprīļa, koksnes eksporta kritums apstāsies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!