Dainis Gašpuitis: Latvijas ekonomika – uz pilnu klapi


Ekonomisti: notiek straujas strukturālas pārmaiņas ekonomikā
Foto: LETA

Bažas par izaugsmes palēnināšanos pasaulē pieaug, kas liek piezemētāk vērtēt arī Latvijas perspektīvas. Taču tas, visdrīzāk, atsauksies uz nākamā gadu, jo šobrīd uzņemtā inerce ir pietiekami spēcīga. Ātrais novērtējums liecina, ka trešajā ceturksnī Latvijas IKP ir audzis par 4,8%. Priekšplānā – ar straujākajiem izaugsmes tempiem ir ekonomikas karstākā nozare – būvniecība (+10%). Citviet attīstības temps vērojams piezemētāks – mazumtirdzniecībā par 2%, rūpniecībā par 1%. Izaugsme sagaidāma arī citās pakalpojumu nozarēs. Šobrīd aktuālākais jautājums ir – kas būs tālāk?

Šis gads sola pārspēt visoptimistiskākās prognozes, bet nākamgad izaugsmes temps ārējo faktoru ietekmē palēnināsies. Nosacījumi eksporta tirgos kļūs mazāk labvēlīgi, pieaugs sarežģījumi. Tomēr kāpumam ir jāturpinās. Izaugsmi uzturēs fondu ieplūšana, kā arī iekšzemes patēriņa tālāks kāpums. Šogad IKP prognoze ir 4,3%, nākamgad – 3,5%.

Latvijas ekonomika turpina pārsteigt, bet eirozonas ir sagādājusi vilšanos. Eirozonas ekonomikas izaugsmes tempa pieaugums trešajā ceturksnī palēninājās (2,2% 2. ceturksnī; 2,4% 1. ceturksnī) līdz 1,7%. Iespējams, tas daļēji atspoguļo pagaidu faktorus, kuru dēļ turpmāk izaugsme nedaudz atgūsies. Respektīvi, automašīnu ražošanas sarežģījumi mazināsies, kas var atdzīvināt Vācijas rūpniecību un eirozonu kopumā. EK ekonomiskā noskaņojuma rādītājs oktobrī samazinājās no 110,9 līdz 17 mēnešu zemākajam līmenim – 109,8. Taču, atskatoties pagātnē, līmenis joprojām ir samērā augsts un atbilst eirozonas ceturkšņa IKP pieaugumam aptuveni 0,3-0,4% apmērā, kas atbilst reģiona potenciālam. Turklāt ir liecības par cenu spiediena palielināšanos Vācijā. Reģionālie inflācijas rādītāji liecina, ka oktobrī pamatinflācija valstī ir pieaugusi. Tas nozīmē, ka ECB varēs turpināt aktīvu pirkšanas programmas noslēgšanu.

Provizoriskie "Markit PMI" indeksi sniedz pierādījumus tam, ka 4. ceturksnī eirozonas ekonomika salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm iepaliks, jo ASV un Japānā izaugsme solās būt straujāka. Pazīmes liecina, ka eirozonas ekonomika 4. ceturksni uzsākusi lēnīgi. Reģiona kombinētais PMI indekss ir nokrities līdz divu gadu zemākajam līmenim. Daļēji tas varētu būt saistīts ar rūpniecības izlaides palēnināšanos pēc jauno Eiropas auto emisiju standartu ieviešanas septembra sākumā. Tomēr indeksa kritums uzrādās arī eirozonas pakalpojumos. Savukārt zemāki eksporta pasūtījumi liecina, ka pasaules tirdzniecības izaugsme kļūs lēnāka, kas atsauksies uz eirozonas, tai skaitā Latvijas eksporta sniegumu.

Source

DELFI Bizness

Tags

Būvniecība Centrālās statistikas pārvalde Iekšzemes kopprodukts (IKP) Valsts budžets
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form