Linda Vildava: Latvijas ekonomika simtgadē uz visiem simts


Ekonomisti: notiek straujas strukturālas pārmaiņas ekonomikā
Foto: Publicitātes foto

Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka Latvijas ekonomika simtgadē aug uz visiem simts. 3. ceturksnī gada laikā IKP audzis par 4,8% (pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem). No vēl straujākas izaugsmes gada laikā atturēja jūlijā un septembrī piešķirtās papildu brīvdienas.

Izaugsmes temps būvniecībā joprojām mērāms divciparu skaitļos, proti, pievienotā vērtība 3. ceturksnī gada laikā augusi par 10%. Tādējādi būvniecība saglabājas viena no straujāk augošajām nozarēm un nozīmīgs Latvijas ekonomikas virzītājspēks. Tomēr būvniecības sprints noplacis, salīdzinot ar gada pirmo pusi, kad būvniecības izaugsme pārsniedza 30%.

Arī apstrādes rūpniecība un mazumtirdzniecība zaudējušas duku, bet turpina augt. Apstrādes rūpniecībā pievienotās vērtības kāpuma tempu negatīvi ietekmē lēnāka izaugsme galvenajos Latvijas eksporta tirgos (izaugsme Eiropas Savienībā palēninājās 3. ceturksnī), augstie darbaspēka un jaudas resursu ierobežojumi, kā arī trauslais noskaņojums, valdot protekcionisma vēsmām.

Sagaidām, ka mīnusi būs atgriezušies finanšu pakalpojumu pievienotajā vērtībā, kā arī nākamgad finanšu sektors caur nerezidentu plūsmu mazināšanu negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi. Tomēr pagaidām šo negatīvo ietekmi vairāk nekā kompensē izaugsme citās nozarēs.

Ja virknē nozaru izaugsme bremzējas, jautājums – kas tad nodrošinājis straujo ekonomikas izaugsmi 3. ceturksnī? Viena no nozarēm noteikti ir transports. Transports un uzglabāšana veido aptuveni desmito daļu no Latvijas ekonomikas, līdz ar to pozitīvām vēsmām šajā nozarē ir potenciāls būtiski ietekmēt kopējo izaugsmi. Pieejamā informācija liecina, ka 3. ceturksnis padevies īpaši veiksmīgs ostās un dzelzceļā.

Šī gada trijos ceturkšņos Latvijas ekonomika pārsteigusi un augusi līdzīgā ātrumā kā pērn, taču tik strauji ilgstoši augt nevar. Tāpēc sagaidām, ka turpmākajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme palēnināsies no šī brīža augstumiem, bet arvien būs laba. Tomēr negatīvo risku pārpilnībai, piemēram, nerimstošajiem politiskajiem un starptautiskās tirdzniecības saspīlējumiem, ir potenciāls pasliktināt uzņēmēju un iedzīvotāju noskaņojumu, tādējādi sabremzējot izaugsmi vēl vairāk.

Source

DELFI Bizness

Tags

Būvniecība Centrālās statistikas pārvalde Iekšzemes kopprodukts (IKP) Valsts budžets
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form