FM: Latvijas ekonomikā saglabājas ļoti strauji izaugsmes tempi


Ekonomisti: notiek straujas strukturālas pārmaiņas ekonomikā
Foto: LETA

Neskatoties uz nedaudz zemākiem izaugsmes tempiem būvniecības nozarē un vairs ne tik labvēlīgo situāciju ārējos tirgos, Latvijas ekonomika trešajā ceturksnī turpinājusi uzrādīt ļoti strauju izaugsmi, iekšzemes kopproduktam (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinoties par 4,8%, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP ir pieaudzis par 1,8%, kas ir straujākais ceturkšņa pieauguma temps kopš 2016. gada ceturtā ceturkšņa.

Izaugsme būvniecības nozarē, kas gada pirmajā pusē bija pārsniegusi 30%, trešajā ceturksnī gada griezumā palēninājusies līdz 10%, taču nozare joprojām ir viena no būtiskākajām Latvijas ekonomiskās izaugsmes nodrošinātājām. Būvniecības nozares attīstību veicina gan pieaugošā Eiropas Savienības fondu investīciju ieplūde, gan līdztekus tam palielinās arī privātās investīcijas. Par pieaugošu investīciju plūsmu liecina arī valsts budžeta izdevumi investīcijām, kas trešajā ceturksnī palielinājušies par 22%, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada.

Mērenāki izaugsmes tempi trešajā ceturksnī bijuši rūpniecībā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni, palielinājusies par 1%, kamēr gada pirmajā pusē bija sasniegta 2,7% izaugsme. Rūpniecības izaugsmes palēnināšanos, visticamāk, jau sāk ietekmēt globālās tirdzniecības bremzēšanās, kā arī enerģētikas nozares izlaidi rudenī būtiski samazinājis sausuma izraisītais kritums elektroenerģijas ražošanā. Tāpat lēnāks nekā gada pirmajā pusē bijis pieaugums mazumtirdzniecības nozarē – par 2%, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni.

Neskatoties uz šiem izaugsmes palēninājumiem lielākajās Latvijas tautsaimniecības nozarēs, pateicoties veiksmīgajai attīstībai pārējās, salīdzinoši mazākās nozarēs, IKP pieaugums trešajā ceturksnī bijis pat nedaudz straujāks nekā gada pirmajā pusē kopā, kad ekonomika auga par 4,7%. Lai gan detalizētāka informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu vēl nav pieejama, operatīvie dati par ostu un dzelzceļa darbības rezultātiem ļauj secināt, ka kopumā daudz labākus rezultātus trešajā ceturksnī sasniegusi transporta un uzglabāšanas nozare. Ostu kravu apgrozījums šā gada trešajā ceturksnī bijis par 18,7% lielāks nekā pirms gada, bet dzelzceļā pārvadāto kravu apjomi auguši par 37,6%. Kravu tranzīta apjomu pieaugumu veicinājuši strauji augošie Baltkrievijas kravu pārvadājumi, kā arī ogļu kravu apjomu pieaugums no Krievijas, kur remontdarbu laikā samazinājās kravu plūsma uz pašas Krievijas Baltijas jūras ostām. Tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos, turpina strauji palielināties arī pasažieru skaits lidostā Rīga un jūras ostās.

Kopējā straujā ekonomikas izaugsme liecina, ka arī pārējās nozarēs izaugsme bijusi spēcīga un visaptveroša, un arī finanšu pakalpojumu nozarē, kur turpina samazināties nerezidentu apkalpošana, kritums trešajā ceturksnī varētu būt bijis mazāks, nekā iepriekš prognozēts.

Septembrī, uzsākot 2019. gada budžeta projekta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) aktualizēja savas makroekonomisko rādītāju prognozes, paaugstinot ekonomikas izaugsmes prognozi 2018. gadam par 0,2 procentpunktiem līdz 4,2%. Trešā ceturkšņa IKP ātrā novērtējuma dati apstiprina, ka ekonomikas izaugsme šogad sasniegs FM prognozi vai to pat nedaudz pārsniegs. Vienlaikus jānorāda, ka ārējie faktori Latvijas ekonomikas izaugsmei šobrīd vairs nav tik labvēlīgi, kādi tie bija gada sākumā.

Kopš vasaras gan Eiropas Komisija, gan Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir pazeminājuši savas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes, un pašlaik SVF paredz, ka kopējā pasaules ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad būs 3,7% līmenī, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika prognozēts vasarā. Tāpat par 0,2 procentpunktiem ir pazemināta eirozonas izaugsmes prognoze šim gadam, palēninoties galvenokārt lielo eirozonas valstu, pirmkārt Vācijas izaugsmei. Kā pozitīvais faktors šeit gan jāpiemin tas, ka tieši Latvijas galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu prognozes kopumā nav pasliktinājušās. Tomēr globālās tirdzniecības bremzēšanās, pieaugot protekcionisma tendencēm pasaulē, neizbēgami agrāk vai vēlāk skars arī Latviju, un līdzās tām kopējo izaugsmi pasaulē pašlaik apdraud arī augošā nestabilitāte finanšu tirgos, kredītu izmaksu pieaugums, augošā ģeopolitiskā nestabilitāte, kā arī augstākas naftas cenas.

Par lēnāku ekonomikas izaugsmi Eiropā kopumā pašlaik signalizē arī konfidences rādītāji, kas kopš maksimuma sasniegšanas pagājušā gada decembrī šogad pastāvīgi samazinās, ESI indeksam vēl gan saglabājoties salīdzinoši augstā līmenī. Tikmēr izaugsmes palēnināšanos Eiropā jau ir apstiprinājuši arī faktiskie dati, kur eirozonā IKP pieaugums pret iepriekšējo ceturksni trešajā ceturksnī ir noslīdējis līdz 0,2%, kas ir zemākais kāpums kopš 2014. gada.

FM prognozē, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi būs mērenāki, IKP pieaugot par 3%.

Source

DELFI Bizness

Tags

Būvniecība Centrālās statistikas pārvalde Iekšzemes kopprodukts (IKP) Valsts budžets
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form