Ekonomisti par eksportu: daži 'šaurie pudeļu kakli' var bremzēt rūpniecības atkopšanos
Foto: Publicitātes foto/LETA

Pērnā gada nogale preču eksportam bijusi ļoti laba, un arī 2021. gads ir daudzsološs. Tomēr tas būs grūts no darba organizācijas viedokļa, kā arī prognozējamas nepieredzētas grūtības iepirkumos, teic ekonomisti. Jāatgādina, ka 2020. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,56 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,8% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 12,5%, bet importa vērtība par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Decembrī Latvija eksportēja preces 1,15 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,41 miljardu eiro.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Pateicoties Eiropas, ASV un citu valstu valdību slavējamiem, bet zināmā mērā bezcerīgiem pūliņiem, Latvijas eksports decembrī gada griezumā auga par 12,5 %. Imports pieauga pavisam nedaudz, par 0,9 %, atspoguļojot gan mūsu ražotājiem labvēlīgas cenu izmaiņas nākotnē, gan citu valdību lielākos ieguldījumus ekonomikas sildīšanā," atzīmē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrija norāda, ka preču eksporta izaugsme pērnā gada decembrī bija fiksēta visās lielākajās preču grupās. Lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja elektroierīces un elektroiekārtas, to eksportam palielinoties par 34,6% jeb 38 miljoniem eiro. Šeit gan jāatzīmē, ka šo preču eksporta grupu labvēlīgi ietekmēja reeksporta apjoma pieaugums, jo strauji pieauguma tempi bija fiksēti telefonu aprātu, monitoru un projektoru eksportā. Uz to norāda arī importa dati, jo visām iepriekš minētajām precēm bija fiksēts līdzvērtīgs importa pieaugums. Šajā preču grupā fiksēts arī straujākais eksporta kāpums 2020. gadā kopumā, tādējādi nodrošinot 2,1 procentpunktu kopējā preču eksporta izaugsmē. Būtisku devumu eksporta kāpumā gan decembrī, gan 2020. gadā kopumā nodrošināja lauksaimniecības un pārtikas preču eksports. Šīs preču grupas eksports palielinājās par 6,4% salīdzinājumā ar pērnā gada decembri, kamēr gada vidējais pieaugums veidoja 5,9%. 2020. gada decembrī būtisku devumu eksporta pieaugumā nodrošināja koksnes un koka izstrādājumu eksports. Šīs preču grupas eksports palielinājās par 22,5% jeb 35 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, ko labvēlīgi ietekmēja kokskaidu plātņu un citu kokmateriālu eksporta pieaugums. Vairāk nekā divas trešdaļas no koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieauguma nodrošināja eksporta pieaugums uz Apvienoto Karalisti. Koksnes un koka izstrādājumu eksports strauji palielinājās tieši 2020. gada nogalē. Tomēr jāatzīmē, ka 2020. gadā kopumā koksnes un koka izstrādājumu eksports samazinājies par 2,9%.

"Pagājušais gads preču eksportētājiem nudien nav bijis viegls. Vīrusa pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ietekmē tika traucētas piegādes, sadārdzinājās transporta izmaksas un atsevišķām preču grupām saruka pieprasījums. Dažādu starptautisko institūciju novērtējums rāda, ka globālā preču tirdzniecība ir piedzīvojusi vienu no sliktākajiem gadiem datu vākšanas vēsturē un samazinājusies par nepilniem 10%. Latvijas preču eksportētājiem ir izdevies tikt galā ar pandēmijas izaicinājumiem daudz labāk nekā pasaules tirdzniecībai kopumā. Tas ir stāsts gan par veiksmi, gan par labvēlīgo preču struktūru, gan arī par spēju pielāgoties," uzskata "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

"Par augošu globālu pieprasījumu šobrīd liecina gan naftas, gan dažādu izejvielu cenu kāpums pasaules biržās. Turklāt rūpniecības atkopšanās pērnā gada nogalē pasaulē ir bijusi tik strauja, ka daudzas nozares saskaras ar izejmateriālu trūkumu, piemēram, autobūvei trūkst nepieciešamās detaļas. Vienlaikus pasaulē ir vērojams būtisks transporta izmaksu pieaugums, it īpaši jūras konteineru pārvadājumiem. Šie globālās ražošanas sistēmas šaurie pudeles kakli varētu nedaudz piebremzēt rūpniecības atkopšanos, kā arī veicināt cenu kāpumu atsevišķos preču segmentos, taču Latvijas eksporta potenciālu tam būtiski nevajadzētu ietekmēt," prognozē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Ārējā tirdzniecība Brexit Centrālās statistikas pārvalde Citadele Eksports Imports Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form