Ekonomisti par IKP kritumu: smagākais posms varētu būt aiz muguras
Foto: Publicitātes foto

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9%. Ekonomisti ir vienisprātis, ka otrā ceturkšņa dati uzrādīs dziļāku kritumu, taču smagākais posms varētu būt jau aiz muguras. Vienlaikus ir jārēķinās ar varbūtību, ka gada otrajā pusē pasaulē un Latvijā redzēsim otru vīrusa izplatības vilni. Arī ekonomikas atkopšanās var prasīt ilgāku laiku nekā šobrīd domājam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Šobrīd ir skaidrs, ka otrajā ceturksnī IKP rādītāji Latvijā būs daudz sliktāki, taču vienlaikus var teikt, ka šīs krīzes pirmā fāze jau ir beigusies. Maksājumu karšu apgrozījums, vakanču skaits, cilvēku pārvietošanās un satiksmes intensitātes dati liecina, ka zemākais punkts ekonomika bija aprīļa vidū un šobrīd situācija jau uzlabojas. Tā ir laba ziņa," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis rēķinās, ka tie faktori, kas nobremzēja globālās ekonomikas un tirdzniecības aktivitāti pirms vīrusa, atgriezīsies. ASV un Ķīnas domstarpības turpinās uzturēt nenoteiktību. Tādēļ noskaņojums būs ļoti svārstīgs, bet tuvākajā laikā uzlabosies, jo ierobežojošie pasākumi tiks atviegloti, kas daudziem sniegs iespējas atsākt darbību. Sekos arī atsitiens, kad daudzi uzņēmumi konstatēs, ka darbību iepriekšējā formātā un apjomā atjaunot nav iespējams. Tā kā cietīs globālais patēriņš, arī eksporta iespējas būs komplicētas. Daudzas valstis būs noslēgtas ilgāk, jo nespēs iegrožot vīrusa izplatību. Taču patlaban iezīmējas tendences, kas ļauj izteikt prognozes, ka Latvija šo spēs krīzi pārvarēt veiksmīgāk un uzrādīt labākus rezultātus nekā vidēji eirozonā.

"Latvija ar epidēmijas riskiem ir tikusi galā ļoti labi, un arī Eiropā kopumā situācija strauji uzlabojas. Tāpēc sagaidāmais krīzes dziļums ir samazinājies. Latvijas ekonomika Baltijas valstu vidū gada sākumā bija vissliktākajā stāvoklī. Taču ar kroņvīrusu esam tikuši galā labāk nekā kaimiņi. Tāpēc starpība starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prognozēm ir gandrīz izzudusi," vērtē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš teic, ka neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību joprojām ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši vīruss turpinās izplatīties Eiropā un pasaulē. Ņemot vērā esošo situāciju, Ekonomikas ministrija šobrīd prognozē, ka kopumā 2020. gadā IKP var sarukt par 8%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ekonomika pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem varētu atgriezties gada beigās vai 2021. gada sākumā.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija vērtē, ka, atbalstot ekonomiku, mums tā nav jāsaglabā pirms-krīzes izskatā. Mums ir jāizmanto šis brīdis, lai krīzes aizsegā straujāk tuvotos tādai ekonomikai, kuras daļa gribam būt nākotnē – vienlīdzīgākai, zaļākai, konkurētspējīgākai. Lai mainītos, nav un nebūs labāka brīža kā tagad.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

IKT nozare Farmācija Luminor Koronavīruss Covid-19 Centrālās statistikas pārvalde Citadele Ekonomikas ministrija Grindeks Iekšzemes kopprodukts (IKP) SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form