Ekonomisti par inflāciju: pirmie signāli par Covid-19 radīto šoku
Foto: AFP/Scanpix/LETA

2020. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,9% un pakalpojumiem – par 2,7%. Ekonomisti norāda, ka marta inflācija Latvijā bija zemākā pēdējo triju gadu laikā, to visvairāk ietekmēja naftas cenu kritums, savukārt augošais bezdarbs ievērojami mazinās algu spiedienu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Martā Latvijā strauji samazinājusies patēriņa cenu inflācija. "Tas ir zemākais inflācijas līmenis Latvijā pēdējo triju gadu laikā un viens no straujākajiem gada inflācijas tempa kritumiem viena mēneša laikā kopš 2009. gada. Faktiski šis ir pirmais signāls par to, cik liels ir Covid-19 vīrusa izraisītais šoks gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā kopumā un neizslēdzu, ka šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija," teic bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Preču cenu kāpumu martā, galvenokārt, virzīja pārtikas produktu cenas. Joprojām visstraujāk auga gaļas un tās produktu cenas, tai skaitā arī cūkgaļas cenas. Ja pagājušā gada martā par vienu no galvenajiem inflācijas virzītājiem varēja nosaukt alkoholiskos dzērienus un tabaku, tad šogad šīs kategorijas devums kopējā inflācijā ir mazinājies un martā bija pat negatīvs. Alkoholisko dzērienu cenas gada laikā ir samazinājušās par 1,7%, ko lielā mērā noteica stipro alkoholisko dzērienu cenu kritums. Pērnā gada martā akcīzes nodokļa likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem bija augstāka nekā šī gada 1. martā ieviestā," atzīmē "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare. Viņa piebilst, ka straujāku preču cenu kāpumu bremzēja degvielas cena, kura martā samazinājās par 7%, salīdzinot ar februāri, un gada laikā tā samazinājās par gandrīz 5%. Pēc naftas kariem, kas uzliesmoja starp Saūda Arābiju un Krieviju, "Brent" naftas cena martā nokrita zem 23 dolāriem par barelu – tik zema naftas cena nav redzēta kopš 2002. gada. Vispirms naftas cenas izmaiņas, kā novērojām martā, atspoguļojās degvielas cenās, bet nākotnē caur enerģijas un transporta izmaksām varētu ietekmēt arī pārējo preču cenas.

"Vīrusa sitiens pa globālo ekonomiku ir nogāzis inflācijas gaidas viscaur pasaulē. Pie tik straujas ekonomikas atdzišanas un bezdarba pieauguma, pieprasījums pēc pakalpojumiem un precēm turpinās lejupslīdi. Un apstākļos, kad globāli inflācijas tempi ir tik zemi, pie apvāršņa parādījušies deflācijas draudi. Tuvākajos mēnešos Latvijas cenu līmeņa izmaiņu vektoru uz leju lieks naftas cenu kritums. Tāpat jau aprīlī ir gaidāms siltumenerģijas tarifa samazinājums. Daudzām precēm un pakalpojumiem vājā, vietām neesošā pieprasījuma ietekmē cenas pikēs lejup. Tā kā tirdzniecība daudzos segmentos ir paralizēta, arī cenu izmaiņas vēl kādu laiku var neuzrādīties, bet kļūs pamanāms līdz ar ierobežojumu noņemšanu. Tad, lai uzrunātu un iekustinātu patērētājus, kā arī atbrīvotos no preču krājumiem, daudzviet nāksies rīkot milzu izpārdošanas," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Šogad vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019. gadā vēroto. To pamatā noteiks Covid-19 pandēmijas ietekme uz globālās ekonomikas attīstību, kā arī ar to saistītās pasaules cenu svārstības. Piedāvājuma un pieprasījuma satricinājumi darbosies pretēji un nevienlaicīgi, tādēļ inflācija būs nepastāvīga," prognozē Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

OPEC Koronavīruss Covid-19 Centrālās statistikas pārvalde Citadele Ekonomikas ministrija Inflācija Naftas cena SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form