2020. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,9% un pakalpojumiem – par 2,7%. Ekonomisti norāda, ka marta inflācija Latvijā bija zemākā pēdējo triju gadu laikā, to visvairāk ietekmēja naftas cenu kritums, savukārt augošais bezdarbs ievērojami mazinās algu spiedienu.
Martā Latvijā strauji samazinājusies patēriņa cenu inflācija. "Tas ir zemākais inflācijas līmenis Latvijā pēdējo triju gadu laikā un viens no straujākajiem gada inflācijas tempa kritumiem viena mēneša laikā kopš 2009. gada. Faktiski šis ir pirmais signāls par to, cik liels ir Covid-19 vīrusa izraisītais šoks gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā kopumā un neizslēdzu, ka šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija," teic bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Preču cenu kāpumu martā, galvenokārt, virzīja pārtikas produktu cenas. Joprojām visstraujāk auga gaļas un tās produktu cenas, tai skaitā arī cūkgaļas cenas. Ja pagājušā gada martā par vienu no galvenajiem inflācijas virzītājiem varēja nosaukt alkoholiskos dzērienus un tabaku, tad šogad šīs kategorijas devums kopējā inflācijā ir mazinājies un martā bija pat negatīvs. Alkoholisko dzērienu cenas gada laikā ir samazinājušās par 1,7%, ko lielā mērā noteica stipro alkoholisko dzērienu cenu kritums. Pērnā gada martā akcīzes nodokļa likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem bija augstāka nekā šī gada 1. martā ieviestā," atzīmē "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare. Viņa piebilst, ka straujāku preču cenu kāpumu bremzēja degvielas cena, kura martā samazinājās par 7%, salīdzinot ar februāri, un gada laikā tā samazinājās par gandrīz 5%. Pēc naftas kariem, kas uzliesmoja starp Saūda Arābiju un Krieviju, "Brent" naftas cena martā nokrita zem 23 dolāriem par barelu – tik zema naftas cena nav redzēta kopš 2002. gada. Vispirms naftas cenas izmaiņas, kā novērojām martā, atspoguļojās degvielas cenās, bet nākotnē caur enerģijas un transporta izmaksām varētu ietekmēt arī pārējo preču cenas.
"Vīrusa sitiens pa globālo ekonomiku ir nogāzis inflācijas gaidas viscaur pasaulē. Pie tik straujas ekonomikas atdzišanas un bezdarba pieauguma, pieprasījums pēc pakalpojumiem un precēm turpinās lejupslīdi. Un apstākļos, kad globāli inflācijas tempi ir tik zemi, pie apvāršņa parādījušies deflācijas draudi. Tuvākajos mēnešos Latvijas cenu līmeņa izmaiņu vektoru uz leju lieks naftas cenu kritums. Tāpat jau aprīlī ir gaidāms siltumenerģijas tarifa samazinājums. Daudzām precēm un pakalpojumiem vājā, vietām neesošā pieprasījuma ietekmē cenas pikēs lejup. Tā kā tirdzniecība daudzos segmentos ir paralizēta, arī cenu izmaiņas vēl kādu laiku var neuzrādīties, bet kļūs pamanāms līdz ar ierobežojumu noņemšanu. Tad, lai uzrunātu un iekustinātu patērētājus, kā arī atbrīvotos no preču krājumiem, daudzviet nāksies rīkot milzu izpārdošanas," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Šogad vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019. gadā vēroto. To pamatā noteiks Covid-19 pandēmijas ietekme uz globālās ekonomikas attīstību, kā arī ar to saistītās pasaules cenu svārstības. Piedāvājuma un pieprasījuma satricinājumi darbosies pretēji un nevienlaicīgi, tādēļ inflācija būs nepastāvīga," prognozē Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.
Mārtiņš Āboliņš: Šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija
Martā Latvijā strauji samazinājusies patēriņa cenu inflācija un salīdzinājumā ar 2019. gada martu cenas kāpušas vien par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir zemākais inflācijas līmenis Latvijā pēdējo triju gadu laikā un viens no straujākajiem gada inflācijas tempa kritumiem viena mēneša laikā kopš 2009. gada. Faktiski šis ir pirmais signāls par to, cik liels ir Covid-19 vīrusa izraisītais šoks gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā kopumā un neizslēdzu, ka šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija.
Šobrīd inflāciju Latvijā visvairāk ietekmē naftas cenu kritums. Aptuvenas aplēses liek domāt, ka naftas patēriņš pasaulēs ir sarucis par 10-20% un pēc OPEC valstu, kā arī Krievijas nespējas vienoties par ieguves apjoma samazinājumu, naftas cenas biržās ir samazinājušās no 50 līdz 60 ASV dolāriem par barelu līdz aptuveni 20-30 dolāriem šobrīd. Līdz ar to degvielas cenas Latvijā martā samazinājās par 7%.
Citās preču un pakalpojumu grupās martā lielas izmaiņas vēl nebija vērojamas un apģērbu, kā arī apavu cenās fiksēts ierastais sezonālais cenu kāpums. Taču turpmākajos mēnešos noteikti redzēsim daudz izteiktāku deflācijas spiedienu arī citur. Spriežot pēc bezdarba pieauguma ātruma, mobilitātes, kā arī patēriņa krituma, Latvijas ekonomikas bremzēšanās ātrums šajās nedēļās ir straujāks kā 2009. gadā un Latvija ekonomikai zaudējumi šobrīd varētu būt ap 20-25 miljoniem eiro dienā.
Un tas nav tikai dēļ nozarēm kuru darbība faktiski ir apturēta, piemēram, viesnīcas, aviācija un restorāni. Lielas nenoteiktības apstākļos ne pirmās nepieciešamības pirkumi tiek atlikti un augošais bezdarbs ievērojami mazinās algu spiedienu. Protams, atsevišķām preču grupās cenas noteikti augs, piemēram, dezinfekcijas līdzekļiem un sejas maskām, taču ienākumu kritums pasaulē ir liels un tā rezultātā pat pārtikas cenas pasaulē kopš gada sākuma ir samazinājušās par 5%.
Precīzas prognozes nedz par ekonomiku, nedz patēriņa cenu izmaiņās šobrīd nav iespējams izdarīt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik sekmīgi izdosies ierobežot vīrusa izplatību un cik ātri varēsim atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes. Uz šiem jautājumiem šobrīd atbildes mums nav. Taču šobrīd ir skaidrs, ka inflācija Latvijā šogad nepārsniegs 1% un atsevišķos mēnešos, visticamāk, būs vērojama arī deflācija.
Laimdota Komare: Inflācija sarūk un nākotnē būs vēl zemāka
Cenu kāpums seko ekonomikai un sācis bremzēties, kā rezultātā martā vidēji cenas bija vien par 1,4% augstākas nekā pērnā gada martā. Pagaidām pakalpojumu cenu pieaugums saglabājās salīdzinoši augsts (2,7%), kamēr preču inflācija bija vien 0,9% apmērā.
Preču cenu kāpumu martā, galvenokārt, virzīja pārtikas produktu cenas. Joprojām visstraujāk auga gaļas un tās produktu cenas, tai skaitā arī cūkgaļas cenas. Ja pagājušā gada martā par vienu no galvenajiem inflācijas virzītājiem varēja nosaukt alkoholiskos dzērienus un tabaku, tad šogad šīs kategorijas devums kopējā inflācijā ir mazinājies un martā bija pat negatīvs. Alkoholisko dzērienu cenas gada laikā ir samazinājušās par 1,7%, ko lielā mērā noteica stipro alkoholisko dzērienu cenu kritums. Pērnā gada martā akcīzes nodokļa likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem bija augstāka nekā šī gada 1. martā ieviestā.
Straujāku preču cenu kāpumu bremzēja degvielas cena, kura martā samazinājās par 7%, salīdzinot ar februāri, un gada laikā tā samazinājās par gandrīz 5%. Pēc naftas kariem, kas uzliesmoja starp Saūda Arābiju un Krieviju, "Brent" naftas cena martā nokrita zem 23 dolāriem par barelu – tik zema naftas cena nav redzēta kopš 2002. gada. Vispirms naftas cenas izmaiņas, kā novērojām martā, atspoguļojās degvielas cenās, bet nākotnē caur enerģijas un transporta izmaksām varētu ietekmēt arī pārējo preču cenas.
Šī gada martā inflācija ir divreiz zemāka nekā pērnā gada martā, kad cenas kāpa par 2,8%. Savu lomu ir nospēlējuši vairāki faktori, piemēram, naftas cenas kritums, zemāki komunālo pakalpojumu tarifi un stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes straujais samazinājums pērn. Visi šie faktori ir vilkuši kopējo cenu līmeni uz leju, tādēļ cenu kāpums gada laikā bremzējies. 2020. gadā inflāciju ietekmēs arī koronavīrusa izplatība. Visdrīzāk, jau tuvākajos mēnešos redzēsim kā, noplokot pieprasījumam, varētu samazināties arī atsevišķu pakalpojumu cenas. Vienas no pirmajā varētu būt ar tūrismu saistīto pakalpojumu cenas. "Swedbank" prognozē, ka cenu kāpums turpinās samazināties, kā rezultātā 2020. gadā inflācija varētu būt 0,5%.
Dainis Gašpuitis: Inflācija pikē lejup
Martā inflācijas līmenis pieauga par 0,3%. Lielāko ietekmi veidoja cenu kāpums sezonālajām precēm – apģērbam un apaviem, kā arī inerce bija cenu pieaugumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem. Neliels pienesums bija arī alkoholam, tabakas izstrādājumiem un pārtikai. Savukārt būtiskākais kritums bija vērojams degvielai. Rezultātā gada inflācija noplaka līdz 1,4%.
Vīrusa sitiens pa globālo ekonomiku ir nogāzis inflācijas gaidas viscaur pasaulē. Pie tik straujas ekonomikas atdzišanas un bezdarba pieauguma, pieprasījums pēc pakalpojumiem un precēm turpinās lejupslīdi. Un apstākļos, kad globāli inflācijas tempi ir tik zemi, pie apvāršņa parādījušies deflācijas draudi. Tuvākajos mēnešos Latvijas cenu līmeņa izmaiņu vektoru uz leju lieks naftas cenu kritums. Tāpat jau aprīlī ir gaidāms siltumenerģijas tarifa samazinājums. Daudzām precēm un pakalpojumiem vājā, vietām neesošā pieprasījuma ietekmē cenas pikēs lejup. Tā kā tirdzniecība daudzos segmentos ir paralizēta, arī cenu izmaiņas vēl kādu laiku var neuzrādīties, bet kļūs pamanāms līdz ar ierobežojumu noņemšanu. Tad, lai uzrunātu un iekustinātu patērētājus, kā arī atbrīvotos no preču krājumiem, daudzviet nāksies rīkot milzu izpārdošanas.
Grūti nosakāms virziens ir pārtikas cenām. Šobrīd globālās ekonomikas lejupslīde izraisa lielāko pārtikas cenu kritumu kopš 2015. gada, jo sarūk pieprasījums visam, sākot no piena produktiem un beidzot ar cukuru. Darbaspēka ierobežojumi lauksaimniecībā un, ja pagadās slikti laikapstākļi, var radīt riskus daudzu pārtikas preču iztrūkumam un cenu kāpumam uz rudens pusi. Tas var būt, neskatoties uz to, ka formāli pārtikas krājumi pasaulē ir pietiekami, lai no šādiem scenārijiem izvairītos. Bet, līdzīgi kā šobrīd ar medicīnas ekipējumu, valstis var uzsākt tirdzniecības ierobežojumus un sargāt krājumus, kas atsevišķos reģionos var palielināt bada, politiskās nestabilitātes un arī bēgļu krīzes draudus. Tas pastiprinās protekcionisma atbalstu daudzās sabiedrībās. Latvija šajā kontekstā ir relatīvi labās pozīcijās, tā kā pārtiku ražojam paši. Bet, tā vai citādi, globālās plūsmas būs jūtamas. Pagaidām gan tie ir krasi scenāriji, bet situācija var ātri mainīties, jo vīruss globālo ekonomiku, īpaši nabadzīgākās valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu būs ļoti novājinājis, bet ikviens negaidīts notikums var būt situāciju detonējošs. Tādēļ tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā strauji dils, un atsevišķos mēnešos iespējama deflācija. Šī gada inflācijas prognoze ir samazināta līdz 0,3%.
Ieva Šnīdere: Martā vērojamas mēnesim neraksturīgas ļoti mērenas cenu pārmaiņas
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3%. Precēm tas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,2 %.
Iepriekšējos gados martā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7-1,1%, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju pieaugums.
Šogad martā mēneša laikā bija lēnākais patēriņa cenu kāpums kopš 2014. gada, ko ietekmēja zemāks akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem, sezonālie faktori un pasaules cenu kritums naftai.
Beidzoties sezonas izpārdošanām šogad martā cenu pieaugumu galvenokārt noteica apģērbu un apavu sadārdzināšanās. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 9,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,6 procentpunktiem.
Sezonālu faktoru ietekmē martā turpinājās cenu kāpums atpūtas un kultūras pakalpojumiem par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.
No 2020. gada 1. marta paaugstinātā akcīzes nodokļa dēļ, alkoholiskajiem dzērieniem cenas pieauga par 1,1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.
Pārtikai martā cenas pieauga par 0,1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni būtiski neietekmēja. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam maizei, olām, gaļai un šokolādei, un cenu kritumam svaigiem dārzeņiem un augļiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau otro mēnesi bija vērojams kritums, ko galvenokārt ietekmēja Covid-19 pandēmijas izraisīta pieprasījuma samazināšanās. Martā tās samazinājās ļoti strauji – salīdzinot ar februāri – par 4,3%. Cenas samazinājās visās galvenajās pārtikas produktu grupās. Visstraujāk cenas samazinājās cukuram un augu eļļām, ko ietekmēja gan pieaugošās neskaidrības par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz globālo pieprasījumu, gan cenu kritums naftai.
Lielākā pazeminošā ietekme martā bija cenu kritumam degvielai. Degvielai cenas martā samazinājās par 7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,4 procentpunktiem. Pasaules naftas cenām martā bija vērojams straujākais kritums kopš 2002.gada – mēneša laikā tās samazinājās par 55% līdz 22 ASV dolāriem par barelu. Cenu kritumu naftai martā turpināja ietekmēt energoresursu pieprasījuma samazināšanās Covid-19 pandēmijas dēļ, kad tiek ierobežota ceļošana un slēgti uzņēmumi, kā arī starp Saūda Arābiju un Krieviju notiekošais naftas cenu karš.
2020. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, patēriņa cenas pieauga par 1,4%. Gada vidējā inflācija bija 2,6 %.
Šogad vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019. gadā vēroto. To pamatā noteiks Covid-19 pandēmijas ietekme uz globālās ekonomikas attīstību, kā arī ar to saistītās pasaules cenu svārstības. Piedāvājuma un pieprasījuma satricinājumi darbosies pretēji un nevienlaicīgi, tādēļ inflācija būs nepastāvīga.
