Ekonomisti par inflāciju: vidējās algas kāpums to ievērojami pārsniegs
Foto: AFP/Scanpix

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomistu ieskatā inflācija Latvijā ir mērena, un tāda tā arī saglabāsies, līdz ar to iedzīvotāju pirktspēja šogad turpinās uzlaboties, jo vidējās algas kāpums joprojām ievērojami pārsniegs inflāciju.

"Latvijā turpinās mērens patēriņu cenu pieaugums un pat salīdzinoši straujais akcīzes likmes kāpums degvielai no šī gada 1. janvāra nav radījis lielu kopējo cenu pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada janvārī gada inflācija Latvijā pat nedaudz sarukusi un salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri patēriņa cenas Latvijā augušas par 2,2%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas kāpušas par 0,5%. Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā jau astoņus gadus nav pārsniegusi 3%," atzīmē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Finanšu ministrijā skaidro, ka, neskatoties uz to, ka šoziem vidējā gaisa temperatūra ir augstāka nekā pērn un siltumenerģijas patēriņš kopumā ir mazāks, siltumenerģijas cena šā gada janvārī bija par 3,9% augstāka salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri. Cenu pieaugumu ietekmēja augstāki AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifi, kuri pārskatīti vēl 2019. gada augustā.

Pēc spēcīga elektroenerģijas cenu kāpuma pērn, kad elektroenerģija vidēji sadārdzinājās par 9,0%, šā gada janvārī cena samazinājās par 2,9% gada griezumā, ko noteica nedaudz zemāka elektroenerģijas cena "Nord Pool Spot" biržā 2019. gadā. Papildu tam no 1. janvāra tika samazināta elektroenerģijas sadales tarifa mainīga daļa, tādējādi arī nedaudz mazinot rēķinu par elektrību. Samazinot gāzes tarifa mainīgo daļu zemāku naftas cenu pagājušā gada otrajā pusgadā dēļ, gāzes cena šā gada janvārī bija par 18,4% zemāka nekā pērnā gada janvārī. Tarifa metodoloģijas pārskatīšanas dēļ tāds gāzes cenu kritums saglabāsies visu 2020. gada pirmo pusgadu.

Vienlaikus Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere teica, ka lielākā pazeminošā ietekme janvārī saistībā ar sezonālām izpārdošanām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (samazinājums par 8,9%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,5 procentpunktiem.

Tomēr skatījums uz inflācijas attīstību ir pārmetis kārtējo kūleni, spriež "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Un tāpat kā attiecībā uz ekonomiku, tas noticis koronavīrusa dēļ. Gada sākums viesa nelielu optimismu par to, ka globālā ekonomika stabilizējas. Bezdarbs ASV, ES, gan citviet turpināja rukt un veidoja nosacījumus inflācijas spiediena pieaugumam. Taču vīruss šos asnus, vismaz attiecībā uz gada pirmo ceturksni, ir nopļāvis.

"Epidēmija Ķīnā ir padarījusi pasaules ekonomikas pieaugumu par neprognozējamāko kopš lielās ekonomiskās krīzes laikiem 2008./ 2009.gadā. Taču ir laba ziņa – šī krīze samazinās inflāciju. "Bloomberg" izejvielu cenu indekss šobrīd ir zemākajā punktā kopš 2016. gada februāra," norāda bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Kopumā "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare vērtē, ka inflācija Latvijā ir visai mērena, un tāda tā arī saglabāsies – 2020. gadā inflācija būs ap 2,4%. Tādējādi iedzīvotāju pirktspēja šogad turpinās uzlaboties, jo vidējās algas kāpums joprojām ievērojami pārsniegs inflāciju.

Tags

Luminor Koronavīruss Ārējā tirdzniecība Bezdarbs Centrālās statistikas pārvalde Citadele Degvielas cenas Ekonomikas ministrija Enerģētika Inflācija Nafta Nord Pool Spot Rīgas siltums SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form