Foto: AP/Scanpix/LETA

2020. gada februārī, salīdzinot ar 2019. gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,0%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 8,2%, autodegvielas – palielinājās par 0,9%.

"Nepārtikas preču mazumtirdzniecība nodrošināja lielāko daļu devuma kopējā tirdzniecībā. Nepārtikas preču kategorijā februārī, salīdzinot ar 2019. gada februāri, straujāks kāpums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (kāpums par 28,5%), īpaši sporta preču un spēļu kategorijā. Straujāk pieauga arī mājsaimniecības elektropreču (kāpums par 23,9%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecības apgrozījums (kāpums par 21,1%)," teic Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.

Finanšu ministrijā norāda, ka turpmākās mazumtirdzniecības perspektīvas vērtējamas piesardzīgi, ņemot vērā Covid-19 slimības izplatību Latvijā, ar to saistītās sekas un noteiktos ierobežojumus. Šā gada 12. martā valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija līdz šā gada 14. aprīlim saistībā ar Covid-19 izplatību, kā rezultātā Latvijas iedzīvotājiem ir jāievēro ierobežojumi attiecībā uz atrašanos sabiedriskajās vietās. Tāpat virkne sabiedrisko vietu tika slēgtas vai uz laiku pārtrauca savu darbību brīvprātīgi pieprasījuma krituma dēļ, piemēram, teātri, kino, sporta zāles, restorāni u.c. Turklāt, lai vēl vairāk ierobežotu Covid-19 pandēmiju, šonedēļ pieņemtie noteikumi paredz tirdzniecības centru slēgšanu nedēļas nogalēs.

"Covid-19, visdrīzāk, izmainīs mazumtirdzniecību Latvijā ne tikai uz pāris mēnešiem, bet gan arī ilgtermiņā. Kādam šīs pārmaiņas būs sāpīgas, kāds cits atklās jaunas biznesa iespējas. Skaidrs ir viens – mazumtirdzniecība, tāpat kā visa ekonomika, ir uz pārmaiņu sliekšņa," uzskata "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Laimdota Komare: Mazumtirdzniecība uz pārmaiņu sliekšņa


Foto: Privātais arhīvs

Šī gada februārī mazumtirdzniecības uzņēmumi kāpināja savu apgrozījumu par veseliem 5%, salīdzinot ar pērnā gada februāri. Mazumtirgotāju ieturētais temps februārī ir straujāks nekā vidēji 2019. gadā vai šī gada janvārī, kad apgrozījums auga vien par 1,6%.

Patērētāju noskaņojums februārī bija labāks nekā janvārī. Tas nav pārsteigums, jo februāris vēl bija salīdzinoši mierīgs mēnesis Latvijas ekonomikā. Iedzīvotājus vēl nebija skāris satraukums par Covid-19 izplatību, tādēļ arī mazumtirdzniecības datos vēl netika novērotas būtiskas pārmaiņas. Visdrīzāk, sākot ar martu novērosim kopējā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma samazinājumu, ko radīs gan koronavīrusa izplatību ierobežojošie pasākumi, gan arī patērētāju noskaņojuma kritums. Tādēļ mazumtirdzniecības rezultātus februārī varētu raksturot kā klusumu pirms vētras.

Marta mazumtirdzniecības dati, visticamāk, ieskicēs kā izskatīsies jaunie iepirkšanās ieradumi, un atsevišķās situācijās mēs varētu novērot īpatnības. Piemēram, līdz ar raisījušos uztraukumu saistībā ar pandēmijas izsludināšanu iedzīvotāji steidzās papildināt savus pārtikas krājumus, tādēļ, visdrīzāk, martā būs krietni pieauguši līdz šim visai stabilie tirdzniecības apjomi un līdz ar to arī apgrozījums nespecializētos veikalos, kur tirgo pārtiku. Iepriekš šīs kategorijas pārdošanas apjomu pieaugumu, visticamāk, ierobežoja biežāka ēšana ārpus mājas, kas jauno apstākļu iespaidā kļūs par retumu. Arī turpmāk pārtikas veikalu tirdzniecības dati rādīs pieaugumu, bet izsīkstot satraukumam šis pieaugums vārētu būt mērenāks.

Iestājoties stingrākiem ierobežojumiem, piemēram, tirdzniecības centru slēgšanai brīvdienās, un mainoties mūsu ikdienas dzīves ritmam, iedzīvotāji vēl vairāk pievērsīsies iespējai iepirkties tiešsaistē, tādēļ šīs kategorijas apgrozījumā sagaidāms pieaugums. Turklāt, daži iedzīvotāji varētu atklāt iepriekš neapzinātās iespējas internetveikalos iegādāties arī pārtiku. Šie jaunie dzīves apstākļi varētu veidot noturīgus ieradumus, kas saglabāsies mūsu sabiedrībā arī turpmāk. Tādēļ mazumtirgotājiem tieši šobrīd ir vērts pievērst uzmanību digitālajiem risinājumiem kā sava biznesa attīstības scenārijam.

Covid-19, visdrīzāk, izmainīs mazumtirdzniecību Latvijā ne tikai uz pāris mēnešiem, bet gan arī ilgtermiņā. Kādam šīs pārmaiņas būs sāpīgas, kāds cits atklās jaunas biznesa iespējas. Skaidrs ir viens – mazumtirdzniecība, tāpat kā visa ekonomika, ir uz pārmaiņu sliekšņa.

FM: Februārī straujš apgrozījuma kāpums mazumtirdzniecībā, bet nākotnes perspektīvas vērtējamas piesardzīgi


Foto: LETA

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par mazumtirdzniecības apgrozījumu Latvijā, šā gada februārī salīdzinājumā ar pērnā gada februāri pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā salīdzināmās cenās palielinājās par 5%. Tas ir trīs reizes augstāks pieauguma temps nekā janvārī un straujākais tirdzniecības kāpums kopš 2019. gada aprīļa. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi – janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 3,5%.

Apgrozījuma pieaugumu mazumtirdzniecībā februārī gada griezumā pamatā noteica straujais pārdošanas apjomu kāpums ar nepārtikas precēm, izņemot autodegvielu. Tomēr jāatzīmē, ka arī pārtikas veikalos tirdzniecības kāpums februārī bija vairāk nekā uz pusi augstāks nekā vidēji 2019. gadā.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecība, atskaitot degvielu, šā gada februārī salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada palielinājās par 8,2%. Savukārt autodegvielas tirdzniecības apjomi bija tikai par 0,9% augstāki nekā pirms gada, ko noteica augstākas degvielas cenas nekā pērn. Nepārtikas preču mazumtirdzniecību februārī veicināja straujš pārdošanas apjomu kāpums ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtām (+23% gada griezumā), mājsaimniecības elektroprecēm (+25,9%), kultūras un atpūtai paredzētām precēm (+28,7%). Janvārī šajās mazumtirdzniecības kategorijās reģistrētie apgrozījuma pieauguma tempi bija zemāki, bet tik un tā tie bija salīdzinoši strauji.

Tāpat, labu pieauguma tempu uzrādīja apģērbu un apavu mazumtirdzniecība. Janvārī tajā tika reģistrēts kritums, savukārt februārī apģērbu un apavu pārdošanas apjomi bija par 7,6% augstāki nekā pirms gada. Tikmēr farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecības pieauguma temps paātrinājās līdz 12% no 5,1% kāpuma janvārī. Turklāt divos ciparos mērāma izaugsme atkal atgriezusies nespecializēto veikalu mazumtirdzniecībā, kur pārsvarā netirgo pārtikas produktus. Līdz iepriekšējā gada augustam strauju tirdzniecības pieaugumu šajā kategorijā veicināja mājokļu labiekārtošanas preču veikala "Ikea" atvēršana Latvijā, taču, izzūdot bāzes efektam, kopš pērnā gada septembra pieauguma tempi bija kļuvuši ievērojami vājāki. Tomēr šā gada februārī mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā netirgo pārtikas produktus, atkal ir uzrādījusi spēcīgu pieaugumu – par 18%, ko noteica nozīmīgs pārdošanas apjomu kāpums atsevišķos lielos šo kategoriju pārstāvošos uzņēmumos, tai skaitā iepriekšminētajā "Ikea".

2020. gada janvārī-februārī kopā mazumtirdzniecības apjomi bija par 3,3% augstāki nekā 2019. gada attiecīgajā laika periodā. Kamēr autodegvielas pārdošanas apjomi divos mēnešos bija par 3,3% zemāki nekā pirms gada, tirdzniecība ar pārējām nepārtikas precēm ir pieaugusi par 5,3% un mazumtirdzniecība pārtikas veikalos bija par 3,8% augstāka salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem diviem mēnešiem.

Turpmākās mazumtirdzniecības perspektīvas vērtējamas piesardzīgi, ņemot vērā Covid-19 slimības izplatību Latvijā, ar to saistītās sekas un noteiktos ierobežojumus. Šā gada 12. martā valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija līdz šā gada 14. aprīlim saistībā ar Covid-19 izplatību, kā rezultātā Latvijas iedzīvotājiem ir jāievēro ierobežojumi attiecībā uz atrašanos sabiedriskajās vietās. Tāpat virkne sabiedrisko vietu tika slēgtas vai uz laiku pārtrauca savu darbību brīvprātīgi pieprasījuma krituma dēļ, piemēram, teātri, kino, sporta zāles, restorāni u.c. Turklāt, lai vēl vairāk ierobežotu Covid-19 pandēmiju, šonedēļ pieņemtie noteikumi paredz tirdzniecības centru slēgšanu nedēļas nogalēs.

Šo visu apstākļu kopums negatīvi ietekmēs mazumtirdzniecības apjomu turpmāko attīstību, turklāt šajā situācijā ir ievērojami paaugstinājusies nenoteiktības sajūta iedzīvotāju vidū. Sabiedrība kļuvusi piesardzīgāka attiecībā uz savu nākotnes finansiālo situāciju, kā rezultātā tiks atlikti mazāk būtiski tēriņi un tiks veidoti uzkrājumi. Tas negatīvi ietekmēs privāto patēriņu Latvijā. Tajā pašā laikā ir sagaidāms, ka martā straujāk pieaugs pārtikas produktu mazumtirdzniecība, iedzīvotājiem veidojot pārtikas krājumus, kā arī spēcīgāku kāpumu varētu redzēt mazumtirdzniecībā interneta veikalos, fiziskās distancēšanās apstākļos būtiski augot pieprasījumam pēc produktu bezkontakta piegādes.

Vita Skuja: Šā gada februārī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā pieauga


Foto: DELFI

Pirms ārkārtējās situācijas izziņošanas valstī saistībā ar Covid-19 vīrusa ierobežošanu, februārī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma tempi Latvijā pieauga un par 6% pārsniedza 2019. gada februāra rādītāju (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās).

Līdzīgi kā iepriekš, februārī straujāk pieauga nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums. Šā gada februārī tas par 7,2% pārsniedza pagājušā gada februāra rādītāju. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība nodrošināja lielāko daļu devuma kopējā tirdzniecībā. Nepārtikas preču kategorijā februārī, salīdzinot ar 2019. gada februāri, straujāks kāpums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (kāpums par 28,5%), īpaši sporta preču un spēļu kategorijā. Straujāk pieauga arī mājsaimniecības elektropreču (kāpums par 23,9%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecības apgrozījums (kāpums par 21,1%).

Savukārt sarukums bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (kritums par 5,4 %). Nedaudz saruka arī mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība (sarukums par 0,5%). Sadalījumā pa tirdzniecības vietām, straujāk mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga lietoto preču veikalos (pieaugums par 9,6%). Straujākais sarukums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos un pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Paredzams, ka turpmākajos mēnešos krīzes izraisītās sekas negatīvi atsauksies uz nepārtikas preču mazumtirdzniecības rādītājiem. To pastiprinās arī valstī izsludinātie ierobežojumi apmeklēt dažādus kultūras un sporta pasākumus un lielos tirdzniecības centrus. Varētu pieaugt tirdzniecība Interneta veikalos.

Degvielas mazumtirdzniecībā šis gads iesākās ar degvielas mazumtirdzniecības apjomu kritumu un situācija īpaši nemainījās arī februārī, kad bija vērojams minimāls degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums – pieaugums par 1%, salīdzinot ar 2019. gada februāri.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums turpina pieaugt un šī gada februārī tas bija par 6,5% lielāks nekā iepriekšējā gada februārī. Turpmākajos mēnešos pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums varētu pieaugt, ņemot vērā, ka krīzes apstākļos iedzīvotāji vairāk tērē pirmās nepieciešamības preču iegādei un pirms ārkārtējā stāvokļa izziņošanas iedzīvotāji steidza veidot pārtikas uzkrājumus.

Līdzīgi kā visas nozares, arī mazumtirdzniecības turpmāko attīstību lielā mērā ietekmēs Covid-19 ierobežošanas pasākumi, to ilgums un apjoms. Situācijas pasliktināšanās būs jūtama arī darba tirgū – paredzams, ka pieaugs bezdarbs un atsevišķās nozarēs saruks darba samaksa. Nenoteiktības apstākļos pasliktināsies arī patērētāju noskaņojums un iedzīvotāji centīsies ierobežot savus tēriņus. Tas negatīvi ietekmēs pirktspēju un attiecīgi arī mazumtirdzniecības apgrozījuma rādītājus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!